Jāņa Rozes apgāds, 2020. gads, 176 lpp.
Pastāstīšu jums mazliet par jaunāko “Mākslas pamatu” sērijas grāmatu, kas aizved lasītāju simbolu pasaulē. Mākslā simboli tikuši plaši pielietoti cauri gadsimtiem un zināšanas par tiem ļauj dziļāk uztvert mākslinieka vēstījumu.
Simboli ir mums visapkārt un apzināti vai neapzināti mēs tos regulāri patērējam. Kronis ir tikai kronis, bet reizē tas ir arī varas un slavas simbols. Dažkārt priekšmetu vai parādību slēptā nozīmē laika gaitā ir zudusi no mūsu zināšanām, vai arī nozīme ir mainījusies. Tāpat tautām mēdz būt atšķirīga simbolu izpratne. Labs piemērs tam ir suns. Eiropā senāk un tagad sunim tiek piedēvētas labas un vērtīgas īpašības, suņi tika augstu vērtēti. Savukārt, Austrumos suņi bija (un dažviet ir) zemākas šķiras, bezvērtīgi radījumi. Tas vienmēr atspoguļojies arī mākslā.
Grāmatā “Simboli mākslā” aplūkoti vairāk kā 50 izplatītākie vizuālie simboli sadalīti pa tēmām: debesis un zeme, augi, putni, dzīvnieki, ķermeņi, priekšmeti. Daudzi no tiem ir ar reliģisku ievirzi un ne vienmēr to nozīme ir viegli nolasāma. Savukārt citus mēs ļoti labi zinām.
Man šķita interesanti lasīt, kā lietu un zīmju nozīme ir mainījusies tiem ceļojot no kultūras kultūrā. Ir arī tādi spēcīgi simboli, kuru nozīme ir līdzīga dažādās kultūrās un dažādos laikos. Viens no tādiem simboliem ir palmas zars, kas vēstī par uzvaru pār nāvi.
Šķiet, ka dažkārt tikai zināšanas par simboliem ļauj saprast mākslas darba nozīmi. Citos gadījumos tie izgaismo vēl vienu “slāni”. Piemēram, Viljama Holmena Hanta “Pamodusies sirdsapziņa” vai Viljama Hogārta “Greiemu bērni” gleznām man tagad ir zināms vēl viena – simbolos – ieslēptā nozīme. Reizēm gan tā mākslas darbu interpretācija šķiet aiz matiem pavilkta, it īpaši, ja nav rakstisku liecību par to, ko mākslinieks domājis. Varbūt mākslinieks ir vienkārši to priekšmetu gleznojis, jo tas paticis vai iederējies, vai vienkārši bijis pa rokai, vai speciāli izspēlējis joku, bet mākslas vēsturnieki meklē dziļo domu. Gara acīm iedomājos kā tāds mākslinieks savā kapā ķiķina par viņiem.
Reliģiskie simboli (to ir daudz) nav mana mīļākā tēma, tomēr kopumā man grāmata šķita saistoša un sniedza vērtīgu informāciju. Zinot par “ziedu valodu”, nodaļa par augiem varēja būt plašāka, bet saprotams, ka grāmatā atlasīti tikai nozīmīgākie vai zināmākie simboli. Tagad varu teikt, ka vēl viens baltais plankums mākslas vēsturē ir drusku aizpildītāks.
Vērtējums: 4/5
Grāmata no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.
Marii grāmatplaukts 