Nepieciešamais ļaunums. Īans Tregilliss

Prometejs 2014. gads, 448 lpp. Milkweed Triptych #3

Divdesmitā gadsimta vēsturi ir veidojis slepens konflikts starp tehnoloģiju un maģiju. Taču jau desmitgadēm ilgi ar šo konfliktu ir manipulējusi Grēta, ārprātīgā gaišreģe. Viņas ilgi vērptais plāns beidzot ir realizējies. Un līdz ar to arī daudz lielākas briesmas, nekā pasaule jebkad piedzīvojusi. Tagad britu Slepenā izlūkdienesta virsniekam Reiboldam Māršam ir jāķeras pie pēdējā salmiņa un jāmaina vēstures gaita, lai viņa tautai un mīļajiem dotu cerību izdzīvot. (no oficiālās anotācijas)

Kad pabeidzu lasīt kārtējo grāmatu sēriju, pārņem divējādas sajūtas: no vienas puses tā ir uzvaroša sajūta par paveikto un prieks, ka tagad zinu visu, no otras puses – skumjas, ka no iemīļotās un aizraujošās pasaules un tās varoņiem ir jāšķiras. Tagad man nākas šķirties no Reibolda Mārša, Grētas, Klausa, Vila un pārējiem Asinszāles triptiha varoņiem, jo pabeidzu lasīt triloģijas trešo daļu – “Nepieciešamais ļaunums”.

Sasodīti labs noslēgums sasodīti labam stāstam. Savdabīga, vīrišķīga triloģija. Ja “Rūgtās sēklas” mani saintriģēja, tomēr lika vēlēties mazliet vairāk, tad “Visaukstākais karš” jau ļāva sajūsmināties par notikumiem un izjust žēlumu pret varoņiem un “Nepieciešamais ļaunums” salika visus punktus uz i un atstāja dvēselē skumjas par salauztiem likteņiem un grūtām izvēlēm.

Grēta ar nākotnes manipulēšanu beidzot ir stāsta priekšplānā, un Reibolds Māršs cenšas vienlaicīgi izdarīt divas neiespējamas lietas – izmainīt vēstures gaitu un neļaut Grētai īstenot visus savus plānus. Viņi ir fantastisks pāris – skarbi, viltīgi, drosmīgi, izmisuši un neatlaidīgi. Tiešām priecājos, ka autors deva iespēju beidzot ieskatīties Grētas prātā un motivācijā. Nevarētu teikt, ka Grēta būtu žēlojama, bet viņu var saprast un patiesībā man viņa kā tēls patīk. Būdama pusdievietes statusā, viņa galu galā ir tikai mirstīga sieviete. Kas attiecas uz Reiboldu, tas, kam viņam ir jāiziet cauri triloģijā, tas ir ārprāts. Izvēles starp vienu un otru ļaunumu… manuprāt, autors bija rūpīgi izsvēris viņa rīcību. Tā bija pamatota un neradīja šaubas. Man ir tikai divas iebildes, bet tās attiecas uz sižeta sīkumiem un nevaru tās izklāstīt, neatklājot kaut ko no satura. Teikšu tikai, ka, manuprāt, trešajā daļā autors pāris vietās ir pārāk ērti savijis sižetu, lai panāktu sev vēlamo.

Šoreiz vēl vairāk kā iepriekš mani šausmināja eidoloni. Tregilliss viņus apraksta tik skaisti, ka matiņi uz rokām ceļas stāvus. Atliek vien sajūsmināties par autora iztēli.

“Gaiss smaržoja pēc briljantiem un narcisēm, gangrēnas un zvaigžņu gaismas. Kaut kur pirms tūkstošiem mūžību sašķīda stikls.”

Autoram piemīt spožs talants savdabīgas fantāzijas radīšanā un intrigu pīšanā augstā spiegu/kriminālromānu līmenī. Viņa talants ir mani apžilbinājis un man ļoti gribētos ar viņa daiļradi saskarties vēl.

Vērtējums: 5/5

Grāmatas eksemplārs no izdevniecības.

Maldināšana. Līdz šim noklusētais stāsts par Austrumiem un Rietumiem. Spiegošana mūsdienās. Edvards Lūkass

Zvaigzne ABC 2014. gads, 382 lpp.

Spiegu stāsti cilvēkus ir fascinējuši vienmēr. Edvards Lūkass piedāvā lasītājiem tādus, kas risinās reālajā dzīvē. Tie vēsta par slepeno fronti, kā arī par cīņām starp Austrumeiropas jauno kapitālismu – autoritāru, mafiozu varu – un dažādu likstu apsēsto Eiropas un Amerikas demokrātisko sabiedrību. “Maldināšana” sniedz nozīmīgu informāciju par lielās politikas un rūpnieciskās izlūkošanas aizkulisēm. Grāmatā aplūkoti arī līdz šim plašākai sabiedrībai nezināmi fakti par Rietumu izlūkdienestu aktivitātēm Baltijā pēckara gados. (no oficiālās anotācijas)

Pārsvarā mūsu priekšstatu par spiegu darbu un spiegu dzīvi rada daiļliteratūras grāmatas un filmas, kur gudri, spēcīgi labie puiši ar iespaidīgiem ieročiem un futūristisku elektroniku atmasko sliktos puišus. Tikai retos gadījumos pasaules presē “uzpeld” kāda neizteiksmīga seja zem virsraksta par spiegu skandālu un arī tad tas vairāk izklausās pēc sazvērestības teorijas nevis patiesības. Zinot, ka Lūkass ir viens no The Economist redaktoriem un daudzus gadus specializējas tieši Austrumeiropas jautājumus, nolēmu palasīt par īstiem spiegiem un tā tiešām izrādījās ļoti interesanta lasāmviela.

“Maldināšanā” tiek skatīta Austrumu (ar to saprotot Krieviju) un Rietumu (Lielbritānija un ASV) savstarpējā spiegošana no boļševiku nākšanas pie varas Krievijā līdz pat spiegu skandālam ASV 2010. gadā. Liela daļa šo “spēlīšu” notika Baltijas valstīs, kur starp abiem pasaules kariem un pēc 1990. gada dažādu valstu spiegi čumēja un mudžēja. Daudz tiek skarti arī Rietumu neveiksmīgie mēģinājumi atbalstīt partizānus Baltijas valstīs un Polijā, kur kopumā iesūtīja vairāk kā 40 steigā no emigrantiem savervētus un apmācītus spiegus. Visa operācija “Džungļi” izskatījās tik nemākulīgi izplānota un realizēta, ka kopā ar Lūkasu sliecos domāt, ka tā bija tikai aizsegs veiksmīgākām operācijām, kuras joprojām tiek turētas slepenībā.

Gan pieminētie “Džungļi”, gan citi gadījumi parāda CIP un SIS diezgan nelabvēlīgā gaismā. Tā vien liekas, ka tur strādāja/ strādā savtīgi, iedomīgi, lētticīgi, pašapmāna un pārākuma sajūtas vadīti cilvēki, kuri neņem vērā brīdinājumus un nespēj izķert “kurmjus” savā vidū. Daudzas reizes viss ir tik slikti, ka VDK (tagad sadalījusies FDD un ĀID) uz viņu fona izskatās pēc īsta supervaroņa – Rietumu spiegus viņi veikli izķer, savējos tikpat veikli iesūta (vai savervē) un daudzi netraucēti darbojas gadiem ilgi. Tas ir tik uzkrītoši, ka atliek divi varianti: noticēt, ka Rietumu izlūkdienesti tiešām ir vāji un vieglprātīgi, vai arī pieņemt, ka Lūkass pats veic smalku maldināšanu, jo “vissekmīgākās operācijas ir tās, kas paliek neievērotas. Kārtīgs, izdevies pasākums nav ar zelta burtiem ierakstīts vēsturē, par to zina tikai tā veicēji”. Galu galā, šo grāmatu taču var izlasīt arī ienaidnieki un labāk viņiem nezināt par Rietumu veiksmēm. Izvēlieties paši, kam ticēt, bet pilnībā ticēt nevajadzētu nekam un nevienam.

Rietumi tomēr ne vienmār ir bezzobaini. Lūkass plaši apskata divus pēdējā laika lielākos skandālus: Hermaņa Simma atmaskošanu Igaunijā 2008. gadā un 10 “nelegāļu” aizturēšanu un izraidīšanu no ASV 2010. gadā. Viņu skaitā bija arī Anna Čapmena, kura Krievijā tika pataisīta par zvaigzni. Ja Hermaņa Simma gadījumā, rūpīgāk papētot, uzreiz būtu nojaušama ar spiegošanu saistītā pagātne, tad vairāki ASV aizturētie iezīmē jaunu, bīstamu tendenci – jaunie “nelegāļi”, kas valstī uzturas pilnīgi legāli, ar saviem īstajiem vārdiem un īsto biogrāfiju. Tādus ir daudz grūtāk atklāt.

Grāmata ir pilna ar faktiem un aizraujošām detaļām, trūkst tikai skaistas sievietes, cigāri, šampanietis un ātras mašīnas. Reālie spiegi un reālo spiegu dzīve nebūt nav glamūrīga un viņi nav nekādi supervaroņi (ar ļoti retiem izņēmumiem). Visa pamatā ir rūpīga gatavošanās, daudz ikdienas rutīnas, darbs ar papīriem un pārliecinošs, bet neuzkrītošs tēls. Spiegs var būt jūsu necilais kaimiņš vai kolēģe, vairāku bērnu māte un jūs par to nekad neuzzināsiet. Par spiegiem bieži kļūst personības ar morāles defektiem vai psiholoģiskām novirzēm. Atlīdzību aģentiem mēdz izmaksāt retās pastmarkās vai kazino žetonos. Padomju Savienībā viltotus dokumentus nodeva nerūsējošā tērauda skavas kas neatstāja uz papīra rūsas pēdas. Pēc PSRS sabrukuma caur Igauniju uz Rietumiem pārdeva gan militāros noslēpumus, gan militāro tehniku.

Sniedzot nopietnu, faktos balstītu informāciju, autors pasniedz to nenogurdinošā veidā un tekstu var lasīt ar aizrautību arī tie, kuri neorientējas pasaules politikā. PIeļauju, ka daudz kas vēl palicis neuzrakstīts. Šoreiz arī tulkojums labs, bez paviršiem anglisko terminu pārcēlumiem latviešu valodā. Arī Asmo ir izlasījis un viņam patika “Maldināšana”.

Ja jūs dzīvojat Holivudas izraisītās ilūzijās, tad ir vērts izlasīt šo grāmatu par patiesiem spiegiem. Otrs iemesls, kāpēc Lūkasa grāmata jāizlasa – uz mūsu pasaules daļu skarošajiem politiskajiem un ekonomiskajiem notikumiem spēsiet paskatīties dziļāk un rast dažu labu izskaidrojumu Eiropas, ASV un Krievijas attiecībās arī šodienas kontekstā.

Vērtējums: 4/5

Grāmatas eksemplārs no izdevniecības.