2019. gads grāmatās

Reiz Rozenštrauhs dziedāja “gadi skrien kā stirnas” un, ņemot vērā, ka ir jau 11. janvāris, domāju, ka pēdējais laiks atskatīties uz izlasītajām grāmatām 2019. gadā.

Lasīšana gāja kā pa celmiem, tomēr beigās pagājušajā gadā izlasīju 34 literāros darbus. Teikšu kā ir, šādu skaitli “uzdzīt” palīdzēja plānās dzejas grāmatas un daži pavisam īsi stāsti, jo lappuses izlasītas tikai 6319.

Kopumā izlasīju 12 dzejas krājumus.

TOP 3 dzeja:

1. Madaras Gruntmanes dzeja (“Narkozes” un “Dzērājmeitiņa” uztveru kā vienu)
2. Dainis Deigelis “Dievs beidz”
3. Gunta Šnipke “Ceļi”

Šis arī bija gads, kad diezgan mērķtiecīgi lasīju mākslas grāmatas (uzziņu, mācību un atmiņas).

TOP 3 mākslas grāmatas:

1. Pegijas Gugenhaimas autobiogrāfija
2. Uldis Zemzaris “Mākslinieki, dzīves ceļā satiktie”
3. Flāvija Fridžeri “Sievietes mākslinieces”

Neatceros gadu, kad tik maz būtu lasījusi daiļliteratūru, toties gandrīz visi bija fantastiski labi vai vismaz pārsteidzoši, interesanti un atmiņā paliekoši romāni.

TOP 3 daiļliteratūra:

1. Marta Velsa “Slepkabota dienasgrāmatas” (abas grāmatas uztveru kā vienu)
2. Adrians Čajkovskis “Laika bērni”
3. Džo Aberkrombijs “Pats asmens”

Kā vienmēr, par visiem izlasītajiem darbiem vēl neesmu paspējusi uzrakstīt atsauksmes. Nobeigumā gads bildēs.

 

Atskats uz 2016. gadu

Pienācis tas brīdis, kad atliek vien pabrīnīties kā gads tik ātri pagājis un īsumā atskatīties, kāds tad tas bijis. Lasīju mazāk un arī blogā rakstīju mazāk kā iepriekš, jo būtiskāk bija nodarboties ar suni. Daudz laika pavadījām mežā, bijām dažos garākos izbraucienos pa Latviju un Igaunijā. Degustēju kvalitatīvu kafiju “Zvaigzne Cafe”, apkopoju atmiņas par bibliotēkām, uzrakstīju par bibliotēku e-grāmatu projektu un plānotājiem, biju ekskursijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un klusām nosvinēju bloga 10 gadu jubileju.

Goodreads saka, ka ar grāmatām ir šādi:

Esmu izlasījusi maz no tā, ko gada sākumā plānoju un “Latviešu grāmatu gadsimtu” vispār pametu novārtā, jo nevarēju piespiest sevi lasīt to, kas tobrīd neinteresēja. Toties 2016. gads ieies manā lasīšanas vēsturē ar mūsdienu latviešu literatūras patīkamajiem pārsteigumiem. Gadu sāku ar Ievas Melgalves fantastikas romānu “Mēness teātris” un kopumā izlasīju 9 latviešu autoru darbus un vienu pasaku un teiku krājumu. Gandrīz viss man patika, bet īpaši Alvja Hermaņa “Dienasgrāmata”, Daces Vīgantes “Ledus apelsīns” un Ingas Pizānes “Tu neesi sniegs”.

Pirmo reizi mūžā sāku lasīt “Hariju Poteru” un 2017. gadā noteikti turpināšu. Vispār izlasīju daudzas interesantas un tīkamas grāmatas, bet savādā kārtā viena no tām dažām, kas visvairāk iespiedusies atmiņā, pēc izlasīšanas nemaz tā nepatika. Runa, protams, ir par Mēlisa Frīdentāla “Bites”, ko esmu paspējusi ieteikt pa labi un pa kreisi. Sižets un valoda man brīžiem pat šķebināja, atrisinājums mulsināja, tomēr “Bites” man šķiet lasīšanas vērtas tieši tāpēc, ka sniedz pretrunīgas sajūtas un domas.

Ļoti negribas ar uzmanību apdalīt visas tās ārzemju autoru grāmatas, kurām ieliku 4 vai 5 zvaigznes, bet no tā bariņa divas tomēr gribu izcelt īpaši, jo tās mani sajūsmināja lasīšanas laikā, joprojām ir spilgtā atmiņā un labprāt pārlasītu: Robēra Merla “Malvilas pils” un Andžeja Sapkovska “Pēdējā vēlēšanās”. Es varētu pieminēt arī visus izdevniecības “Prometeja” šī gada izdevumus, bet to mīlestību jūs tāpat ziniet.

Tā noteikti ir maģija, kas man šogad palīdzēja uzrakstīt gandrīz par visu izlasīto. Daži melnraksti vēl stāv rindā un tos publicēšu janvārī. Neesmu aizmirsusi arī par Daiņa aizsākto akciju “Izstāstīt dzīvi dziesmās” – grūts uzdevums, jo dažām atbildēm ir pārāk daudz variantu.

Ceru, ka 2017. gadā gan man, gan jums būs pietiekoši daudz laika lasīšanai un dzīvošanai. Pacentīšos arī uzņemt video. Protams, kā jau ierasti, gribu izlasīt sadāvinātās grāmatas un tās, kas sen jau gaida plauktā. Gribu izlasīt visu “Hariju Poteru” un vismaz daļu no “Troņu spēlēm”. Gribu lasīt vairāk non fiction un dažādus autobiogrāfiskus atmiņu stāstus. Gribu lasīt labus fantāzijas un fantastikas romānus. Gribu skatīties kvalitatīvas filmas. Gribu nesatraukties par sīkumiem, darīt labus darbus, domāt labas domas, skriet kopā ar suni, iet pastaigās, aizbraukt uz Igauniju, dzert vīnu, saelpoties jūru un mežu, sadzerties saulesgaismu, daudz smieties un izgulēties. Vinnēt miljonu arī nebūtu slikti.

 

Atskats uz 2015. gadu

Šis bija labs gads. Problēmas un bēdas ir pāraugušas pozitīvos ieguvumos un priekā. Tiešām ir tā, kā saka – katram mākonim sava zelta maliņa. Darbā mainījās pienākumi. Vasarā ļoti daudz kustējāmies un no tā izauga “Brīvā dabā” (vairāki piedzīvojumi vēl gaida savu atskaites kārtu; es kā parasti slinkoju). Beidzot iemācījos peldēt! Gadiem nespēju to izdarīt. Gada beigas atnāca ar sāpīgu zaudējumu, fantastisku tikšanos ar lielu daļu no jums un jaunu ģimenes locekli. Vēlos tikai vienu – lai 2016. gadā prieku ir vairāk kā bēdu. To novēlu arī jums, mīļie lasītāji!

Attiecībā uz grāmatām ieturēju diezgan relaksētu attieksmi. Protams, neizpildīju gandrīz neko no tā, ko biju apņēmusies gada sākumā. Palika nelasītas daudzas dāvanas, neuzrakstītas daudzas atsauksmes. Tomēr kopumā izlasīju krietni vairāk kā plānoju un Goodreads ir pacenties to visu sarēķināt.

Salīdzinot ar 2014. gadu, īsti nesanāca klausīties audiogrāmatas, toties turpināju tīksmināties ap komiksiem. Diezgan cītīgi lasīju latviešu autoru darbus ar klusu cerību līdz Latvijas simtgadei projektu pabeigt.

Kā katru gadu, top 10 ar 2015. gadā lasītām grāmatām (nejaušā secībā), kas mani dziļi saviļņoja, priecēja un neiziet no prāta:

1. Kristina Sabaļauskaite “Silva Rerum” – ļoti patika stils un vēsturiskās detaļas
2. Irma Grebzde “Tikai meitene” – sirsnīga un labestīga atgriešanās bērnībā
3. Leslye Walton “The Strange and Beautiful Sorrows of Ava Lavender” – maģiski skaists stāsts par pieaugšanu
4. Pīters Meils “Gads Provansā” – gards un asprātīgs ceļojums
5. Mārgareta Atvuda “Kalpones stāsts” – ļoti spēcīgs un biedējoši reāls romāns
6. Andy Weir “The Martian” – tehnoloģiski episks stāsts par vienīgo cilvēku uz Marsa
7. Herbjorga Vasmu “Šie mirkļi” – ziemeļu skarbuma apdvesta dzīve, kas man lika daudz domāt
8. Levs Grosmans “Burvji” – savādāka burvju skola; ļoti sapratu Kventinu
9. Jeff Smith “Bone” – vienkārši superforšs un mīlīgs komikss, lielisks stāsts
10. John Williams “Stoner” – es nezinu kā var tik interesanti uzrakstīt par ļoti parastu dzīvi

Kopskaitā ar 5 zvaigznēm šogad esmu novērtējusi 22 grāmatas un tās visas nebūt nav sliktākas par desmit īpaši izceltajām.

 

Tas īsumā viss, jo kuram gan interesē šī statistika? Ja es rakstītu par ķermeņa attīrīšanas kūri, izmantojot uzlējumu no avota ūdenī pilnmēness laikā mērcētām grāmatu lapām, tas būtu krietni interesantāk, noderīgāk un populārāk. Diemžēl, tā ir slepena recepte, nedrīkstu izpaust.

Ohoho! Atcerējos paskatīties bloga statistiku!

The concert hall at the Sydney Opera House holds 2,700 people. This blog was viewed about 57,000 times in 2015. If it were a concert at Sydney Opera House, it would take about 21 sold-out performances for that many people to see it.

Īsumā – tas ir par 6000 vairāk kā 2014. gadā. 2015. gadā esmu uzrakstījusi 123 jaunus rakstus. Skatītākie: par Viļa Plūdoņa dzeju, Alberta Bela “Būris”, Bulgakova “Meistars un Margarita”. Lasītāji kopumā nākuši no 63 valstīm. Visvairāk ir komentējis Ints. Īpašs paldies Doronikei un Baltajam Runcim, jūs esat starp top 5 lasītāju nosūtītājiem šurp.

Paldies visiem jums, kuri šeit iegriežas, lasa un komentē. Lai nākamgad daudz jaunu un neaizmirstamu klejojumu grāmatu pasaulē!