Īsās atsauksmes #17

Regulāras sazvanīšanās sapulces jaunajā darbā ir krietni uztrenējušas manu klausīšanās spēju, tāpēc šogad vairāk pievēršos audiogrāmatām. Vienīgi ievēroju, ka noklausītais man sliktāk paliek atmiņā nekā izlasītais, tāpēc jāsteidz pierakstīt.

Советский секс. Теория и практика. Денис Драгунский

Вимбо 2017. gads, 3h 38min. Lasa autors pats.

Šī noteikti nav kvalitatīva literatūra, bet izklaidei paklausīties var. Grāmatu klubā bija seksa tēma un iepazīties ar padomju gadu seksuālo dzīvi šķita intriģējoši. Kā zināms, tolaik “seksa nebija” un tad nu autors apspēlē, kas tur bija un kas nebija. Izsargāšanās līdzekļi bija, bet tos pirka maz, jo kauns prasīt aptiekā. Sekss arī bija, bet tam bieži traucēja sadzīviski apstākļi, īpaši komunālajos dzīvokļos. Piemēram, jauns pāris četros no rīta aizlavās uz virtuvi nodoties mīlas priekiem, bet tur jau priekšā pāra vecāki tieši ar tādu pašu mērķi. Diezgan praktiska un pragmatiska visa tā padarīšana, romantikas maz.

Pārsvarā viņš stāsta par 1970. gadiem un tad vēl arī ar higiēnu bija tā švakāk, jo dažkārt nebija kur nomazgāties. Turklāt presē rakstīja, ka dušā mazgāties vēlams ne biežāk kā reizi nedēļā, jo uzbudina nervu sistēmu. Var nojaust, ka daži “fakti” un piemēri ietiecas 1990. gados, bet vispār autors ar laiku operē brīvi un šī noteikti nav pat populārzinātniskā grāmata, drīzāk atmiņu un dzirdētu vai lasītu stāstiņu savārstījums. Grāmatas pirmā daļa veltīta “faktiem”, otrā daļa ir “stāsti iz dzīves”. Nesapratu – īsti vai izdomāti, bet vietām diezgan humorīgi.

Vērtējums: 2/5

Kilmeny of the Orchard. L.M. Montgomery

Klausījos LoyalBooks.com brīvprātīgo ierunātu versiju, apmēram 3,5h. Oriģinālais darbs pirmo reizi izdots 1910. gadā.

Man Montgomerijas darbi saistās ar siltumu, komfortu un labestību, un ļauj man justies labi. Pat traģiski notikumi nešķiet tik traģiski viņas izpildījumā, labais uzvar un visi dzīvo laimīgi. Tāds ir arī viņas mazāk zināmais romāns “Kilmeny of the Orchard”. Bezgala salds un nereāls pēc mūsdienu mērauklas, bet tik mīlīgs un patīkams. Cilvēki ir labi, mīlestība tīra un cēla, viss laimīgi atrisinās. Sižets pasakai līdzīgs: bagāta rūpnieka dēls atbrauc uz Prinča Edvarda salu aizstāt savu sasirgušo draugu skolotāja amatā, aizaugušā ābeļdārzā ierauga skaistu, mēmu sievieti un iemīlas. Tālāk, protams, neliela drāma, sens ģimenes noslēpums, bet īsta mīlestība vienmēr uzvar – kā mēs zinām. Atliek vien maigi nopūsties, ka tas bija cits gadsimts, citi tikumi un citi likumi.

Vērtējums: 3,5/5

The Colors of Space. Marion Zimmer Bradley

Klausījos LoyalBooks.com brīvprātīgo ierunātu versiju, apmēram 5,5h. Oriģinālais darbs pirmo reizi izdots 1963. gadā.

No romantikas devos dziļā kosmosa ceļojumā. Ļoti viegli klausāma grāmata, sižeta ziņā vienkārša, notikumi risinās strauji. Stāstam ir interesants vēstījums par to, kāpēc augsti attīstītā Lhari rase slēpj no cilvēkiem kosmosa ceļošanas tehnoloģiju. Sižets apmēram šāds: galvenais varonis Bārts iefiltrējas uz Lhari kuģa ar nolūku izzināt noslēpumu kā iespējams ceļot ātrāk par gaismas ātrumu. Viņš un citi cilvēki drusku tā kā ienīst Lhari un uzskata viņus par sliktajiem tieši tāpēc, ka viņi neatklāj savas zināšanas. Seko visādi piedzīvojumi un gan Bārtam, gan Lhari nākas pārvērtēt savus uzskatus vieniem par otru. Man patika šis pavērsiens un ētiskā dilemma. Patika arī tas, ka nebija tāds izteikts ļaunums, pārāk sakāpināta spriedze, kā tas ir mūsdienu romānos. Šī tomēr vairāk ir no tām grāmatām, kas ļauj izklaidēties un justies labi. Iespējams, ka var šķist naivs stāsts mūsdienu izpratnē, bet man ļoti patika stāstā iestrādātais morālais kompass un utopiskā cerība, ka visi var draudzīgi sadzīvot (arī cilvēki, ja pacenšas).

Vērtējums: 4/5

Greenlights. Matthew McConaughey

Random House Audio 2020, 6h, 46min. Ierunājis autors pats.

Alright, alright, alright. Nav tā, ka es būtu baigā Metjū fane, patiesībā neesmu redzējusi lielāko daļu viņa filmu, bet es nenormāli raudāju pēc “Interstellar” un domāju, ka tas ir pilnīgi legāls iemesls, kāpēc man viņa autobiogrāfija bija jānoklausās. Teikšu uzreiz, ka kopumā man ļoti patika. Ļoti iesaku klausīties, jo Metjū ir fantastiski labi ierunājis (būtu brīnums, ja tā nebūtu). Vienīgi, manuprāt, audio veidā slikti nolasās tie “bumperstickers”, “prescription time” un kas nu tur vēl viņam bija kā gudrās dzīves atziņas. Tās es patiesībā lielu daļu nesapratu un laidu gar ausīm, jo tomēr es un Metjū – mēs esam no dažādām pasaulēm. Viss pārējais – lieliski! Viņš ir ļoti labs stāstnieks ar interesantu dzīves pieredzi.

Man patika tā doma par zaļo un sarkano gaismu dzīvē un, ja no Metjū var kaut ko mācīties, tad tas ir kā neatlaidīgi iet uz savu mērķi un izmantot iespējas, nekad nepadoties. Reiz viņš vairāk nekā gadu (piedošanu, ja te mani atmiņa pieviļ par laika periodu) bija bez darba, jo kategoriski atteica visiem projektiem. Viņš gribēja no romantiskām komēdijām pāriet uz citu lomu spēlēšanu, bet viņam piedāvāja tikai tādas. Viņš spītīgi turējās pie sava mērķa un panāca savu – principā salauza Holivudu. Vispār daudz interesanta, klausīties šo grāmatu bija kā tikties ar asprātīgu, gudru draugu, kuru slava un panākumi nav padarījuši iedomīgu.

Vērtējums: 4/5

The Phoenix Project: A Novel About IT, DevOps, and Helping Your Business Win. Gene Kim, Kevin Behr, George Spafford

Audible Audio 2015, 345 pages, 14h 46min

Kā jau rāda garais grāmatas nosaukums – šis ir diezgan šauras un specifiskas tēmas darbs. Diez vai to var nojaust, bet ļoti interesants romāns, kas vienlaicīgi māca, cik svarīgi ir sadarboties dažādiem IT departamentiem, cik nozīmīga loma un cik ļoti IT ir iesaistīts visos uzņēmuma procesos, ja uzņēmums vēlas biznesa izaugsmi. Lai šo informāciju pasniegtu, autori izdomājuši uzņēmumu, kurš tirgo auto detaļas un smagi atpaliek no konkurentiem, jo nespēj laicīgi palaist nozīmīgu IT projektu. Uzņēmumam ir strauji jāmaina tas, kā strādā IT, kā uzprogrammētais nonāk no programmētājiem līdz gala lietotājam, un vispār jāmaina domāšana par procesu. Ļoti aizraujoši, bet ja neesat jomai tuvu stāvošs cilvēks, tad gan diez vai jēga lasīt.

Vērtējums: 5/5

Patiesība par Harija Kebēra lietu. Žoels Dikērs

Zvaigzne ABC 2014. gads, 672 lpp.

1975. gada 30. augusts – diena, kad piecpadsmitgadīgā Nola Kellergena pamanīta iebēgam mežā pirms pazušanas; diena, kas ļoti izmainīja mazu pilsētu Ņūhempšīrā. Trīsdesmit trīs gadus vēlāk. Markuss Goldmens, slavens un daudzsološs jaunais rakstnieks, ir nonācis strupceļā, jo nav spējīgs uzrakstīt romānu, kuru izdevējs gaida no viņa jau pēc dažiem mēnešiem. Viņš nolemj apciemot savu draugu un skolotāju Hariju Kebēru, šobrīd vienu no slavenākajiem amerikāņu rakstniekiem, lai meklētu palīdzību un atbalstu. Markusa plānus maina sensacionālā ziņa, ka Harijs Kebērs tiek apsūdzēts par Nolas Kellergenas slepkavību, ar kuru, kā zināms, Harijs bijis pazīstams. Markuss pamet visu un dodas pie drauga uz Ņūhempšīru, lai šajā lietā veiktu pats savu izmeklēšanu. (no oficiālās anotācijas)

Sasēdieties koka ēnā, iemērciet kājas ūdenī (jo ir ļoti karsts) un es jums pastāstīšu patiesību par Harija Kebēra lietu. Krimiķi man patīk, vairākas labas atsauksmes sakārdināja un tā es paņēmu lasīt šo biezo literāro kriminālromānu. Pirmā doma, sēžot pustumsā uz balkona un aizverot pēdējo lappusi, bija – nemaz nav slikts, vasarai piemērots romāns.

Īsumā – rakstnieks Markuss Goldmens raksta romānu par savu draugu un skolotāju slaveno rakstnieku Hariju Kebēru, kurš sarakstījis “Ļaunuma saknes”. Harija īpašumā atrod pirms 33 gadiem pazudušas meitenes Nolas līķi, kuram blakus “Ļaunuma sakņu” manuskripts. Protams, ka viss liecina pret Hariju. Trakākais, ka viņam bijusi dēka ar Nolu, kurai tad bija 15 gadi. Markuss netic Harija vainai un sāk izmeklēšanu, kas izceļ gaismā aizvien vairāk “skeletus no skapjiem”.

Jums taču arī patiktu stāsts par aizliegtu mīlestību un veciem noziegumiem? Kā papildus bonuss ir romāna rakstīšanas process – Harijs māca jauno Markusu kā uzrakstīt labu romānu. Kriminālintriga savīta tā, ka aizdomās turēsiet gandrīz katru Auroras iedzīvotāju un acīmredzamais ne vienmēr būs tāds, kā to iedomājaties. Autors veikli spēlējas ar mūsu vēlmi izdarīt ātrus spriedumus, balstoties uz vispārpieņemtām loģiskām shēmām un stereotipiem. Varat arī šo romānu uztvert kā vieglu ironiju par rakstniekiem, kriminālromānu klišejām un mātēm, kuras par visu varu cenšas apprecināt savus bērnus.

Re, jūs jau iedrošinoši smaidāt un mājat ar galvu, sak` “gribu izlasīt”. Bet vai tiešām viss ir tik labi? Kaut kas taču nepatika, vai ne? Un kā tad galu galā ir ar to Hariju Kebēru – vainīgs vai nē? Atspirdzinieties ar mohito un es centīšos atbildēt. Par vainīgo neko neteikšu, tad taču visa intriga zudīs. Ap grāmatas vidu man šķita, ka autors ir ļoti klaji to norādījis, tomēr viss nebija tik vienkārši. Lai gan vienā ziņā būtu labāk, ja Dikērs pie šī cilvēka būtu apstājies, nevis beigās savijis tādas intrigas, ka tas jau sāka līdzināties meksikāņu seriālam. Kas par daudz, tas par skādi. Taisni brīnums, cik visi labi atceras 33 gadus senus notikumus. Vai jūs atceraties, ko darījāt konkrētā dienā pirms 5 gadiem? Es nē. Nu labi, tas bija ārkārtējs notikums, un nekas cits miegainajā Aurorā kopš tā laika nav noticis. Bet nenoliedzami ērti autoram, turklāt rodas sajūta, ka daži fakti tiek speciāli aizmirsti, līdz noteiktam brīdim. Ja nesāk ļoti iedziļināties, izmeklēšana ir interesanta un mīlas stāsts skaists, lai gan vietām teksts kļūst salkans. Gribas gan teikt, ka Harijs ir pašiemīlējies idiots, kam Nola kalpo par pašapziņas cēlāju, bet tik daudz dzīvē redzēts, kā mīlestības dēļ cilvēkiem aizbrauc jumts….

Kas patiešām nav labi, ir tas, ka nespēju pieķerties nevienam personāžam. Tik vienaldzīgi varoņi sen nebija trāpījušies. Bet varbūt jums būs savādāk. Jums patiks Nola un simpātiski šķitīs abi rakstnieki. Lasīju, ka dažiem nepatīk rakstnieka valoda, tā šķiet pārāk plāna, teikumi īsi. Es to pieņēmu kā romānam nepieciešamo stilu, īsie pingponga stila dialogi man patiesībā patika. Tāpēc labāk atveriet grāmatu, palasiet mazliet un tad varēsiet spriest paši.

Mohito izdzerts un stāsts ir galā. Domāju, ka attiecīgā žanra cienītājiem romāns patiks. Tas ir pietiekami dinamisks un ātri lasāms, lai šajā tveicē neiemigtu. Tagad pāršķirstot domāju, ka vajadzēja piespiesties un izlasīt dažās dienās, tad sajūtas būtu citas.

Vērtējums: 3,5/5

Grāmatas eksemplārs no izdevniecības.

Ko domā daži citi:

Asmodeus pozitīvā atsauksme

Spīganai tā kā patika, tā kā nē

Sibillai ne visai patika