Top 10 Otrdiena: interneta vietnes atpūtai dabā

Nesen redzēju rakstu, kur starp dažādiem labumiem, ko sniedz grāmatu lasīšana, minēts, ka grāmatu lasītāji ir fiziski aktīvāki par nelasītājiem. Būtu interesanti uzzināt uz kādiem pamatojumiem balstīts šāds secinājums. Lai kā tur būtu, es esmu grāmatu lasītāja un man tiešām patīk kustēties un pavadīt laiku svaigā gaisā.

Viss ievads tāpēc, ka šīs Top 10 Otrdienas tēma ir [manis] iecienīti interneta resursi, kas nav saistīti ar grāmatām. Nolēmu fokusēties uz to, ko izmantoju ikdienā pastaigu un braucienu organizēšanai. Mani orientieri – maz cilvēku, pārsvarā Vidzeme un Igaunija, var paņemt līdzi suni.

Top 5 noderīgas interneta vietnes atpūtai dabā

1. balticmaps.eu

Jāņa Sētas karte ir noderīga sīko celiņu un apdzīvoto vietu atrašanai, attālumu mērīšanai, kad plāno velomaršrutu vai pārgājienu. Karte ir krietni detalizētāka par Google Maps. Īpaši man patīk, ka iezīmēti arī meža ceļi, kas dzīvē var gadīties arī grūti izbraucami un nozīmē piedzīvojumu. Uz kartes izvietotas daudzas apskates vietas, tomēr ne 100%, dabā vienmēr var atrast ko jaunu. Neizmantoju visas BalticMaps iespējas, bet manām vajadzībām pietiek. Apsveru iespēju vasarā abonēt mobilo versiju.

2. dodies.lv

Iespējams, vislabākais avots, lai atrastu dabas taku/atpūtas vietu Latvijas teritorijā. Normunds, Nora un Olivers paši vietas izstaigā un apskata dabā. Karte ir ērti izmantojama, atliek vien sagaidīt Android versiju un laime būs pilnīga.

Dabas takām man dodies.lv sāk kļūt par ko tikpat noderīgu kā https://t.co/2BY5lCb3B7 grāmatām. Bez šīm lapām kā bez rokām 🙂

— Mairita (@mairitagurova) April 10, 2016

Šajā brīdī ir svarīgi piebilst, ka papildus reizēm ieskatos daba.gov.lv tūristiem veltītajā sadaļā, vai kāda taka nav slēgta remontam un mammadaba.lv, kur rodama informācija par LVM pārvaldītajiem dabas objektiem. Diemžēl ne vienmēr informācija ir aktuāla. Dodoties uz attālāku dabas objektu ir vērts arī painteresēties vietējā TIC, vai pameklēt informāciju konkrētās pašvaldības mājas lapā.

3. Santas fotostāsti | santapaegle.wordpress.com

Santa (ja nekļūdos, tad valmieriete) aktīvi min pedāļus pa Vidzemi un reizēm arī kur tālāk, fotografē un savus braucienus dokumentē blogā. Šo blogu īpaši cītīgi lasu pavasarī un vasarā, kad meklēju jaunas idejas velobraucieniem, jo mums sakrīt “apgūstamā” teritorija. Vienmēr krietni interesantāka šķiet insider pieredze, nevis pašvaldības veidots tūrisma maršruta apraksts. Piemēram, kur nav norāžu, kur sanāk braukt cauri privātīpašumam utml.

4. outdoorgearlab.com

Pieredzējuši kalnos kāpēji, slēpotāji, pārgājienu spečuki, velobraucēji un citi aktīvas dzīves piekopēji apvienojušies, lai Amerikas kalnos testētu āra aktivitātēm nepieciešamo inventāru un sniegtu padomus gan profesionāļiem, gan iesācējiem. Man kā pilnīgam amatierim visinteresantākie ir tieši How to choose raksti. Piemēram, kā izvēlēties pārgājienu apavus.

5. orient.lv

Atrodami velo maršruti un cita noderīga informācija. Izmantoju diezgan reti, lai palasītu reālu velobraucienu un pārgājienu iespaidus un smeltos idejas.

Labprāt no jums uzzināšu par citiem noderīgiem interneta resursiem atpūtai dabā.

Top 10 Otrdiena: grāmatas grāmatās

Sen nav bijis neviens otrdienas tops, vai ne? Šīs otrdienas tēma ir grāmatas par grāmatām, grāmatu tirgotājiem un grāmatu lasītājiem. Neesmu lasījusi nesen izdoto “Lavandu istabu” (ļoti izjustu atsauksmi uzrakstījusi Anda) un “Grāmatnieks, kurš atrada dzīvi” (Kurpjukastes atsauksme), kas šajā topā labi iederētos, bet piedāvāju jums citas jaukas grāmatas. Izvēlējos tādas, kuras pati esmu ar prieku lasījusi un kurās grāmatām ir liela loma. Visas, izņemot vienu, ir pieskaitāmas daiļliteratūrai.

Top 10 grāmatas par grāmatām un grāmatmīļiem

1. Markusa Zusaka “Grāmatu zagle” – par meiteni kara un nacistu plosītajā Vācijā, kura mīl lasīt un izmanto katru iespēju tikt pie jaunas grāmatas.

2. Karlosa Ruisa Safona “Vēja ēna” – romāns, kurā daudzu dzīves ir atkarīgas no grāmatām; galvenais varonis ir cieši saistīts ar retu grāmatu tirdzniecību un uzņēmies aizbildniecību par kādu noslēpumainu grāmatu.

3. Diānas Seterfīldas “Trīspadsmitais stāsts” – galvenā varones tēvam pieder grāmatu antikvariāts un kādu dienu viņa saņem vēstuli no populāras rakstnieces, kura vēlas izstāstīt savu dzīvesstāstu.

4. Dan Simmons “Drood” – par diviem draugiem: Vilkiju Kolinsu un Čārlzu Dikensu un Dikensa apsēstību ar noslēpumaino Drūdu.

5. Lūsijas Modas Montgomerijas “Zilā pils” – vēl viena galvenā varone, kurai patīk lasīt un grāmatas ilgu laiku ir viņas vienīgais mierinājums.

6. Jo Walton “Among Others” – galvenā varone ir kaislīga (galvenokārt fantastikas un fantāzijas) grāmatu lasītāja.

7. Žanīnas Buasāras “Ģimenes gara” sērija – ne tik daudz par grāmatām, kā par meiteni, kura vēlas kļūt par rakstnieci un pieraksta savas ģimenes ikdienu.

8. Will Schwalbe “The End of Your Life Book Club” – reāls atmiņu stāsts par dēlu un māti, kuri pavada daudz laika sarunās par grāmatām un gatavojas neizbēgamai viņas nāvei.

9. Josefa Škvorecka “CIlvēka dvēseles inženiera stāsts” – par čehu rakstnieku un koledžas profesoru trimdā Kanādā, daudz arī par čehu literatūru.

10. Roald Dahl “Matilda” – par mazu meitenīti, kura ir daudz gudrāka par pieaugušajiem un viņas vienīgais prieks ir grāmatas.

Aiz strīpas palika dažas grāmatas, kuras man tomēr gribas pieminēt:

11. Žoela Dikēra “Patiesība par Harija Kebēra lietu” – šoreiz izdomāts slavens rakstnieks kā galvenais varonis; rakstniekam neiet, viņu apsūdz slepkavībā.

12. Umberto Eko “Ķēniņienes Loanas mistiskā liesma” – grāmatu antikvariāta īpašnieks zaudē atmiņu, atgriežas bērnības mājās un pavada laiku rokoties pa vecām grāmatām, komiksiem, platēm, mēģinot atgūt savu dzīvi.

13. Reja Bredberija “Fahrenheit 451” – pasaule, kurā grāmatas tiek dedzinātas un ugunsdzēsējs, kurš nolemjas pretoties sistēmai.

14. Paula Makleina “Parīzes sieva”  – par Hemingveju un viņa pirmo sievu

15. John Green “The Fault In Our Stars” – par diviem smagi slimiem jauniešiem; viena no sižeta līnijām ir sajūsma par kāda ekscentriska rakstnieka darbu un došanās viņu apciemot.

Labprāt uzzināšu jūsu iecienītākās grāmatas par grāmatām, grāmatu lasītājiem un izdomātiem (vai reāliem) rakstniekiem.

Top 10 Otrdiena: antivaroņi

Parunāsim šodien par “nepareizajiem” un “sliktajiem” jeb antivaroņiem literatūrā. Reizēm viņi (vai viņas) ir tik slikti, ka nekādas pēdiņas nav vajadzīgas. Piemēram, Deksters Morgans vai Hanibāls Lekters. Liela daļa antivaroņu tomēr nav tik viegli atpazīstami. Diez vai Džejs Getsbijs un Harijs Hols jums nāk prātā kā pirmie uz antivaroņa statusu. Vai jums patīk “nepareizie” varoņi? Man jā. Manuprāt, tie bieži vien ir krietni interesantāki, atmiņā paliekošāki un reālāki par “pareizajiem” tēliem.

Kas tad ir antivaronis? Saskaņā ar Vikipēdiju, antivaronis ir stāsta galvenais varonis, kuram/kurai trūkst vispārpieņemtas labā varoņa īpašības, tādas kā ideālisms, drosme, morāle. Termins pirmo reizi lietots 1714. gadā. Pamazām antivaronis kļuva par sociālās kritikas formu, lai 20. gs. eksistenciālisma darbos pārtaptu par neizlēmīgu, garlaicības, nemiera un atsvešinātības māktu tēlu. 1950. – 1960. gados mūsu antivaronis ir no sabiedrības atsvešināts, tomēr aktīvs “dusmīgais jaunais cilvēks” un pamazām dažādās variācijās pārņem popkultūru.

Antivaronim piemīt rakstura trūkumi un tāpēc tas kļūst krietni interesantāks par tradicionālo varoni. Zīmīgi, ka esot “labo” pusē, antivaronim parasti ir traģiska pagātne vai savtīgi iemesli. Savukārt, esot “slikto” pusē, viņam vai viņai var būt slēpti cēlsirdīgi nolūki. Šie tumšie varoņi var būt kretīni, rupekļi, gļēvuļi, alkoholiķi utml., tomēr ar pietiekošām labā varoņa īpašībām un nodomiem, fiziski vai morāli spēcīgi, lai iegūtu mūsu simpātijas. Parasti viņi ir noslēpumaini, intriģējoši un var būt arī ļoti seksīgi. Meitenēm taču patīk sliktie puiši. Vai puišiem patīk sliktās meitenes?

Sākot sastādīt šīs otrdienas top 10 sarakstu, atklāju, ka kandidāti man ir lielā vairumā. Beigās paliku pie tiem, kuri visvairāk iespiedušies atmiņā. Tie visi ir interesanti tēli labi uzrakstītos romānos, ko droši iesaku lasīt.

Top 10 antivaroņi

1. Hanibāls Lekters no Tomasa Harisa “Hanibāla Lektera” sērijas. Antivaroņu antivaronis, briesmoņu briesmonis, kuru mēs tomēr mīlam.
2. Toms Riplijs no Patrīcijas Haismites “Ripley” sērijas. Hameleons, piemīlīgs un bīstams.
3. Skārleta O`Hāra no Margaretas Mičelas “Vējiem līdzi”. Viņa zina, ko grib un to arī dabū.
4. Edmunds Dantess aka grāfs Monte-Kristo no Aleksandra Dimā “Grāfa Monte-Kristo”. Antivaronis – atriebības karalis.
5. Raskoļņikovs no Fjodora Dostojevska “Nozieguma un soda”. Amorālais tips, kurš uzskata sevi tik pārāku, ka drīkst nogalināt.
6. Džejs Getsbijs no Frānsisa Skota Ficdžeralda “LIeliskas Getsbijs”. Nelaimīgais sapņotājs tā cenšas, ka paliek žēl.
7. Humberts Humberts no Vladimira Nabokova “Lolitas”. Pretīgais antivaronis, kurš spēj lasītāju acis aizmālēt tik ļoti, ka tie sāk vainot Lolitu.
8. Basts no Patrika Rotfusa “Karaļkāvēja hronikas”/ “The Lightning Tree”. Noslēpumainais valdzinātājs.
9. Marricat Blackwood no Širlijas Džeksones “We Have Always Lived in the Castle”. Jukusī, mīlīgā meitene ar kuru kopā labāk pie viena galda nesēdēt.
10. Princis Džalens no Marka Lorensa “Muļķu prinča”. Antivaronis – gļēvuļu princis, kuru no troņa varētu gāzt Jorgs, kad izlasīšu “Prince of Thorns”.

Padalieties ar saviem antivaroņiem. Kas jums antivaroņos liekas pievilcīgs?