Top 10 Otrdiena: antivaroņi

Parunāsim šodien par “nepareizajiem” un “sliktajiem” jeb antivaroņiem literatūrā. Reizēm viņi (vai viņas) ir tik slikti, ka nekādas pēdiņas nav vajadzīgas. Piemēram, Deksters Morgans vai Hanibāls Lekters. Liela daļa antivaroņu tomēr nav tik viegli atpazīstami. Diez vai Džejs Getsbijs un Harijs Hols jums nāk prātā kā pirmie uz antivaroņa statusu. Vai jums patīk “nepareizie” varoņi? Man jā. Manuprāt, tie bieži vien ir krietni interesantāki, atmiņā paliekošāki un reālāki par “pareizajiem” tēliem.

Kas tad ir antivaronis? Saskaņā ar Vikipēdiju, antivaronis ir stāsta galvenais varonis, kuram/kurai trūkst vispārpieņemtas labā varoņa īpašības, tādas kā ideālisms, drosme, morāle. Termins pirmo reizi lietots 1714. gadā. Pamazām antivaronis kļuva par sociālās kritikas formu, lai 20. gs. eksistenciālisma darbos pārtaptu par neizlēmīgu, garlaicības, nemiera un atsvešinātības māktu tēlu. 1950. – 1960. gados mūsu antivaronis ir no sabiedrības atsvešināts, tomēr aktīvs “dusmīgais jaunais cilvēks” un pamazām dažādās variācijās pārņem popkultūru.

Antivaronim piemīt rakstura trūkumi un tāpēc tas kļūst krietni interesantāks par tradicionālo varoni. Zīmīgi, ka esot “labo” pusē, antivaronim parasti ir traģiska pagātne vai savtīgi iemesli. Savukārt, esot “slikto” pusē, viņam vai viņai var būt slēpti cēlsirdīgi nolūki. Šie tumšie varoņi var būt kretīni, rupekļi, gļēvuļi, alkoholiķi utml., tomēr ar pietiekošām labā varoņa īpašībām un nodomiem, fiziski vai morāli spēcīgi, lai iegūtu mūsu simpātijas. Parasti viņi ir noslēpumaini, intriģējoši un var būt arī ļoti seksīgi. Meitenēm taču patīk sliktie puiši. Vai puišiem patīk sliktās meitenes?

toptentuesdaySākot sastādīt šīs otrdienas top 10 sarakstu, atklāju, ka kandidāti man ir lielā vairumā. Beigās paliku pie tiem, kuri visvairāk iespiedušies atmiņā. Tie visi ir interesanti tēli labi uzrakstītos romānos, ko droši iesaku lasīt.

Top 10 antivaroņi

1. Hanibāls Lekters no Tomasa Harisa “Hanibāla Lektera” sērijas. Antivaroņu antivaronis, briesmoņu briesmonis, kuru mēs tomēr mīlam.
2. Toms Riplijs no Patrīcijas Haismites “Ripley” sērijas. Hameleons, piemīlīgs un bīstams.
3. Skārleta O`Hāra no Margaretas Mičelas “Vējiem līdzi”. Viņa zina, ko grib un to arī dabū.
4. Edmunds Dantess aka grāfs Monte-Kristo no Aleksandra Dimā “Grāfa Monte-Kristo”. Antivaronis – atriebības karalis.
5. Raskoļņikovs no Fjodora Dostojevska “Nozieguma un soda”. Amorālais tips, kurš uzskata sevi tik pārāku, ka drīkst nogalināt.
6. Džejs Getsbijs no Frānsisa Skota Ficdžeralda “LIeliskas Getsbijs”. Nelaimīgais sapņotājs tā cenšas, ka paliek žēl.
7. Humberts Humberts no Vladimira Nabokova “Lolitas”. Pretīgais antivaronis, kurš spēj lasītāju acis aizmālēt tik ļoti, ka tie sāk vainot Lolitu.
8. Basts no Patrika Rotfusa “Karaļkāvēja hronikas”/ “The Lightning Tree”. Noslēpumainais valdzinātājs.
9. Marricat Blackwood no Širlijas Džeksones “We Have Always Lived in the Castle”. Jukusī, mīlīgā meitene ar kuru kopā labāk pie viena galda nesēdēt.
10. Princis Džalens no Marka Lorensa “Muļķu prinča”. Antivaronis – gļēvuļu princis, kuru no troņa varētu gāzt Jorgs, kad izlasīšu “Prince of Thorns”.

Padalieties ar saviem antivaroņiem. Kas jums antivaroņos liekas pievilcīgs? 

Top 10 Otrdiena: grāmatas, kuras nekad nelasīšu

toptentuesdayNekad nesaki nekad, vai ne? Tomēr ir tādas slavenas grāmatas, kuras daudzi ir (vai izliekas) lasījuši, tomēr, visticamāk, es vai tu, bloga lasītāj, nekad nelasīsim. Tam var būt dažādi iemesli – nepatīk autors, neinteresē sižets, šausmīgi bieza, kaut kādi aizspriedumi utt. Lūk, 10 grāmatas, kas man uzreiz ienāca prātā, domājot par šīs otrdienas tēmu:

10 grāmatas, kuras es, visticamāk, nekad nelasīšu

  1. Moby Dick by Herman Melville. Dzīvnieku nogalināšana grāmatās un filmās man ir tabu, arī sižets kā tāds mani absolūti nevilina.
  2. The Road by Cormac McCarthy. Romāns esot dikti labs, bet tik drausmīga bezcerīguma sajūta sižetā, ka jābūt mazohistam, lai lasītu. Es tāda nejūtos.
  3. American Psycho by Bret Easton Ellis. Arī tik ļoti īstu psihopātu nevēlos savā prātā piedzīvot.
  4. The Satanic Verses by Salman Ryshdie. Nosaukums un autors izraisa mērenu riebuma sajūtu bez loģiska seguma. Ko darīt?
  5. Doctor Zhivago by Boris Pasternak. Redzēju smagu, labu, garu Valmieras Drāmas teātra izrādi un man nav nekāda vēlēšanās lasīt šo romānu.
  6. Ulysses by James Joyce. Laikam tā grāmata, ko skaitās smalki turēt plauktā un izlikties lasām.
  7. War and Peace by Leo Tolstoy. Dzīve ir pārāk īsa, aizraujošu grāmatu pārāk daudz.
  8. Don Quixote by Miguel de Cervantes Saavedra. Skatīt piezīmi par Tolstoja “ķieģeli”. Bez tam stāsts vienmēr šķitis muļķīgs.
  9. Gilead by Marilynne Robinson. Galvenais varonis mācītājs, tāpēc mums nav pa ceļam.
  10. Inferno by Dan Brown. Uzskatu, ka esmu savu Dena Brauna daļu izlasījusi.

Jums ir iespēja pārliecināt mani par pretējo 🙂 Un ļoti gribu zināt, kuras slavenas grāmatas jums nav vēlēšanās lasīt?

Top 10 Otrdiena: grāmatas par ceļojumiem

toptentuesdayEs zvēru, kāds ir nozadzis dažas nedēļas dienas, jo tikko bija otrdiena un jau atkal ir otrdiena! Lai būtu kā būdams, esmu nelielā atvaļinājumā un atvaļinājumam piestāv ceļošana. Ja ne pa īstam, tad vismaz caur grāmatu lappusēm. Esmu lasījusi par citu piedzīvojumiem gan tepat Eiropā, gan Indijā un tālajā Dienvidamerikā, un piedāvāju labāko grāmatu izlasi, jo šīs otrdienas tēmu izvēlējos par ceļošanu.

Top 10 grāmatas, kurās cilvēki ceļo vai apmetas uz dzīvi citā valstī

1. Aksels Munte “Stāsts par Sanmikelu”. Brīnišķīgs darbs. Daļēji Aksela Muntes autobiogrāfija, daļēji stāsts par viņa dzīvi Kapri salā, tā nav tipiska ceļojumu grāmata. Tā drīzāk ir dzīves ceļa grāmata, pēc kuras izlasīšanas gribēsies doties uz Kapri.

2. Lorenss Darels “Kipras rūgtie citroni”. Pirms braukšanas uz Kapri būs interesanti izlasīt arī par Lorensa Darela dzīvi uz šīs salas no 1953. līdz 1956. gadam. Savulaik lasot, mani neinteresēja salas politiskās problēmas, tomēr tagad uz to droši vien skatītos citādi.

3. Bils Braisons “Skarbās takas vilinājums”. Uzjautrinošas atmiņas par to kā Braisons nogāja apmēram 1/3 no vairāk kā 2000 jūdžu garās Apalaču takas. Izlasot šo, ļoti, ļoti gribēsies kravāt mugursomu un doties pārgājienā.

4. Cheryl Strayed “Wild. From Lost to Found on the Pacific Crest Trail”. Vēl viens traks pārgājiens. Autores atmiņas par vairāk kā 1000 jūdžu garu pārgājienu vienatnē pa Pacific Crest Trail. Latviski tulkota kā “Mežone” un 2014. gadā iznāca filma ar tādu pašu nosaukumu.

5. Džo Keins “Amazone. No iztekas līdz jūrai”. Dokumentāls un ļoti labs stāsts par to, kā pirmo reizi vēsturē kāda ekspedīcija izbrauc visu Amazoni no iztekas Andu kalnos līdz Atlantijas okeānam.

6. Melanie Neale “Boat Girl: A Memoir of Youth, Love & Fiberglass”. Savādāks dzīvesstāsts. Autore dalās savās bērnības un jaunības atmiņās par dzīvi uz jahtas starp Bahamu salām un Maiami. Izklausās pēc skaista sapņa, tomēr realitāte izrādās skarbāka.

7. Bill Bryson “The Lost Continent: Travels in Small Town America”. Braisona road trip iespaidi ASV 1987. – 1988. gadā. Nav pati aizraujošākā grāmata un informācija daļēji novecojusi, tomēr interesanti redzēt Ameriku no sētas puses. Braisonam droši var lasīt arī citus ceļojumu aprakstus.

8. Elvita Ruka “Sirsnīgie suņi”. Grāmatā piefiksēti Vides filmu studijas braucieni uz Tofolāriju 2003. un 2004. gadā, Jakutiju 2005. gadā un Pievolgu 2005. un 2006. gadā. Vietas un tradīcijas, par kurām varbūt nemaz neesat dzirdējuši. Ja velk uz Sibīrijas pusi, tad var palasīt arī Lato Lapsas “Zelta zeme, kuru pametusi Ziemeļblāzma”.

9. Harijs Sils “Saules vārti”. Par uzņēmīgu latviešu ceļojumu pa Centrālo un Dienvidameriku ar pārtaisītām ugunsdzēsēju mašīnām. Būtībā interesants stāsts, kurš stipri cieš no netalantīga autora rokas.

10. Bear Grylls “Dubļi, sviedri un asaras. Bēra Grilla autobiogrāfija”. Šī nav tipiska ceļojumu grāmata, tomēr nozīmīga ar to, ka piedzīvojumu meklētāja gars spraucas laukā no katras lapas. Dažādi pārgājieni, SAS atlase, kāpšana Everestā. Ļoti iespējams, ka pēc izlasīšanas sev teiksiet “jā, es arī varu un gribu doties kādā trakā piedzīvojumā”.

Kādas grāmatas par ceļošanu jūs varat ieteikt? Varbūt ir grāmata, kuras iespaidā devāties ceļojumā?

Top 10 Otrdiena: mīļākie autori

toptentuesdayKārtīgam grāmatu lasītājam jautājums par mīļāko grāmatu ir gandrīz neatbildams, pat 10 mīļākās grāmatas nav tik viegli atlasīt. Domājat, ka nosaukt mīļākos autorus ir vieglāk? Jā, es arī tā sākumā domāju. Paņēmu papīru, pildspalvu, ātri uzšņāpu 3 autoru vārdus un… sāku aizdomāties. Vai viena no mīļākajām grāmatām automātiski nodrošina kāda autora vietu arī mīļāko autoru sarakstā? Piemēram, biju sajūsmā par “Pieneņu vīnu”, bet nekādi nevaru Reju Bredberiju pieskaitīt saviem mīļākajiem autoriem, jo “Marsiešu hronikas” un “Fahrenheit 451” atstāja dalītas jūtas. Vai, teiksim, Hārpere Lī ar savu pagaidām vienīgo bestselleru “Kas nogalina lakstīgalu”. Vai viena šedevra dēļ autoru var likt šajā sarakstā?

Pēc ilgām pārdomām (un tāpēc novēloti) šīs otrdienas tēmai atlasīju autorus, kuru darbus esmu gatava lasīt jebkurā laikā.

Top 10 visu laiku mīļākie autori

1. Agata Kristi. Atkal un atkal atgriežos pie detektīvromāniem ar ekscentrisko Erkilu Poaro galvenajā lomā. Pēdējos gados esmu viņu pametusi novārtā, tāpēc šeit atrodamas tikai divu romānu atsauksmes.
2. Lūsija Moda Montgomerija. Bērnībā vairākkārt lasītā grāmatu sērija “Anna no Zaļajiem jumtiem” un viena no manām visu laiku mīļākajām grāmatām “Zilā pils” šo autori stabili ievieto mana topa augšgalā.
3. Nīls Geimens. Gadījums, kad man ļoti patīk viņa stāstnieka talants un personība, pat ja ne katram viņa darbam varu ielikt augstāko novērtējumu: “Amerikāņu dievi”, “Okeāns ielas galā”, “M is for Magic”, stāsti.
4. Ursula K. le Gvina. Būtībā pārsteidzīgi likt viņu sarakstā pēc diviem izlasītiem darbiem – “Tumsas kreisā roka” un “Rakanona planēta”, – bet man ļoti patīk viņas stils un ir sajūta, ka patiks arī visi citi viņas darbi.
5. George R. R. Martin. Esmu nokodusi tikai mazu gabalu no viņa milzīgās A Song of Ice and Fire, bet man patika arī viņa mazāk populārie darbi par Dunku un Eggu un viņam par labu runā tas, ka “A Game of Thrones” pāršķirstīšana ir izvērtusies par pilnvērtīgu pārlasīšanu, tik ļoti autors prot ievilkt lasītāju jau zināmā stāstā.
6. Bils Braisons. Man patīk Braisona kunga humors un spēja milzīgu faktu gūzmu pasniegt ļoti baudāmā veidā. Jā, es skatos uz tevi, masīvā “Mājās. Īsa privātās dzīves vēsture”. Ne visi viņa darbi ir vienlīdz spoži, tomēr esmu gatava tos izlasīt. Bez tam, viņa “Skarbās takas vilinājumu” iesaku visiem pa labi un pa kreisi.
7. Divas Brontē māsas un Džeina Ostina. Mhm, es saprotu, ka šī ir vistīrākā čītošana, bet man patīk visas trīs dāmas. Gan Šarlotes “Džeina Eira”, gan Emīlijas “Kalnu aukas”, gan Džeinas “Lepnums un aizspriedumi” ir vienlīdz labi. Atliek iepazīties ar Annu Brontē.
8. Žils Verns un Aleksandrs Dimā. Ak, grūtā izvēle. Ar šiem kungiem ir tā, ka neesmu lasījusi visu viņu saražoto, tomēr man ir paticis viss līdz šim lasītais. Bez tam Dimā “Grāfs Monte-Kristo” ir viena no manām visvisvismīļākajām grāmatām un Verna “Noslēpumu sala” priecē sirdi gan bērnībā, gan tagad.
9. un 10. vieta lai paliek neaizpildīta. Šeit varētu likt J.R.R. Tolkīnu, jo viņa “Hobits” un “Gredzenu pavēlnieka” triloģija ir lieliski darbi. Varbūt šo vietu ieņems Kristīna Sabaļauskaite, kad pabeigšu lasīt visas “Silva Rerum” daļas, jo viņai ir lielisks stāstnieces talants. Pieminēšanas vērta ir Širlija Džeksone, kuras stils man ļoti patīk (biju sajūsmā par “We Have Always Lived in the Castle” un “The Lottery”, un patika arī “Haunting of Hill House”), bet gribu izlasīt vēl kādu viņas darbu, pirms izlemt līdz galam. Varbūt tur gozēsies Patriks Rotfuss vai kāds cits autors.

Kuriem autoriem jūs esat gatavi lasīt pat iepirkumu sarakstu? 🙂

Top 10 Otrdiena: iedvesmojoši citāti

toptentuesdayŠīs otrdienas tēma – Top 10 iedvesmojoši citāti no grāmatām.

Citātu tēma ir gandrīz bezgalīga, tāpēc šoreiz atlasīju tādus, kas man tiešām kaut ko nozīmē, vai arī no kuriem cenšos mācīties. Vairākiem citātiem nezinu grāmatu, tikai autoru, bet tas nav būtiski.

A mind needs books as a sword needs a whetstone, if it is to keep its edge. – George R.R. Martin, A Game of Thrones

Robert Frost "The Road Not Taken" (no kādas izlases)

Robert Frost “The Road Not Taken” (no kādas izlases)

One day, in retrospect, the years of struggle will strike you as the most beautiful. – Sigmund Freud

No matter what happens, or how bad it seems today, life does go on, and it will be better tomorrow. – Maya Angelou

It`s been my experience that you can nearly always enjoy things if you make up your mind firmly that you will. – L.M. Montgomery, Anne of Green Gables

I would always rather be happy than dignified. – Charlotte Bronte, Jane Eyre

Whoever is happy will make others happy. – Anne Frank, The Diary of a Young Girl

i carry your heart

E.E. Cummings “[i carry your heart with me(i carry it in]”, Complete Poems: 1904-1962

You can`t stay in your corner of the Forest waiting for others to come to you. You have to go to them sometimes. – A.A. Milne, Winnie-the-Pooh

Our life is what our thoughts make it. – Marcus Aurelius, Meditations

Vai jums ir kādi nozīmīgi citāti, kas ļāvuši uz lietām paskatīties savādāk, vai varbūt pat kļuvuši par dzīves moto?

Bilžu avots: etsy.com