Uncharted. Tracey Garvis-Graves

Penguin 2013, 160 lpp. On the Island #1,5

Miljonāram Ouvenam Spārkam ir tikai viens mērķis – tikt pēc iespējas tālāk prom no vecās dzīves un pazīstamajiem cilvēkiem. Neapdzīvota sala Indijas okeānā ir tieši tas, kas viņam vajadzīgs. Kalija Rīda un viņas brālis Džeims neietilpa vientulības meklētāja plānos, tomēr varbūt nav jābūt galīgi vientuļam, lai būtu laimīgs? Viņš nevar iedomāties kā viņa pieņemtie lēmumi ietekmēs vairāku cilvēku dzīves.

Uzreiz jāsaka, ka garo stāstu jēga lasīt tikai tiem, kuri lasījuši “On the Island”. Tā kā man “On the Island” ļoti, ļoti patika, tad obligāti bija jāizlasa stāsts par to, kas uz salas notika pirms tur nelaimīgā kārtā nokļuva Anna un T.J.

“On the Island” uz neapdzīvotās salas T.J. atrada būdiņu un skeletu alā. Skeletu viņi nosauca par Kauliem un ilgi fantazēja, kas varētu būt noticis. Tātad šajā stāstā pēc vairākiem gadiem pie Annas un T.J. ierodas Ouvens. Viņu māc sirdsapziņa, jo viņam bija jāatgriežas uz salas pēc Kauliem un, ja viņš būtu to izdarījis, Anna un T.J. būtu izglābti jau dažas dienas pēc katastrofas. Viņš pastāsta par sevi – kādreiz izdevušos biznesmeni bagātnieku, kuram viss pieriebās un viņš devās apmēram gadu dzīvot uz neapdzīvotas salas Maldīvu salu grupā. Tomēr cilvēks nav radīts, lai ilgstoši dzīvotu viens, un pēc vairākiem mēnešiem viņš jutās tik vientuļš, ka uzaicināja uz salu sev līdzi iepatikušos meiteni, kurai līdzi devās brālis. Viņi tur jauki turpināja vadīt robinsoniskas dienas, līdz kāds negadījums izjauca idilli. Kad Ouvens ir atvieglojis savu sirdapziņu, viņš uzaicina T.J. līdzi uz salu pēc Kauliem, jo mirušo cilvēku beidzot ar godu jāapbedī.  Īsumā tas arī viss.

Pa vidu Ouvena stāstījumam ir dažas īsas nodaļas ar Annas un T.J. izjūtām, kā viņi jūt līdzi Ouvenam un atceras savu uz salas pavadīto laiku. Annas un T.J. nodaļās un tajā, kā viņi komunicē raugoties no Ouvena skatu punkta, es atkal sajutu “On the Island” burvību, bet viss pārējais bija tikai blāva atblāzma no interesantā romāna. Ouvens man palika vienaldzīgs un bija sajūta, ka autore viņu radījusi tikai tāpēc, ka pārāk daudzi uzdevuši jautājumu “Kas ir ar tiem Kauliem?”, un viņai nav bijis laika izdomāt, kaut ko sirdi plosošāku. Protams, ir jauki uzzināt vismaz šādu versiju, tomēr gaidīju ko vairāk. Varbūt mani iespaidoja pēdējā laikā lasītās grāmatas ar nāves un nodevības smaku, tāpēc nespēju priecāties par šo vienkāršo stāstu.

Vērtējums: 2,5/5

Grāmatiņas beigās ir īss ieskats autores jaunajā romānā “Covet”. Pēc tām dažām lapām grūti spriest, bet anotācija saka, ka tur būs mīlas trijstūris, laulības pārkāpšana, mājsaimnieču ikdienas grūtības…. Atsauksmes nav tik labas, pat ir tādas, kur lasītāji bijuši sajūsmā par “On the Island” un jūtas vīlušies “Covet”. Neesmu pārliecināta vai lasīšu, bet ziņkārība droši vien uzvarēs.

On the Island. Tracey Garvis-Graves

Penguin 2012, 347 lpp.

Kad trīsdesmitgadīgajai angļu valodas skolotājai Annai Emersonei piedāvā pavadīt vasaru Maldivu salās palīdzot mācībās septiņpadsmitgadīgajam T.J., kurš gan labprātāk pirmo vasaru pēc slimošanas pavadītu ar draugiem. Kad viņu lidmašīna cieš avārijā, viņiem laimējas nokļūt līdz neapdzīvotai salai. Izdzīvošana pāris dienas līdz viņus izglābs pārvēršas nedēļās un mēnešos, sagādājot dažādus pārbaudījumus sākot no vētras un beidzot ar bailēm par T.J. slimības atgriešanos. Laikam ejot Anna sāk satraukties vai lielākais pārbaudījums nebūs T.J. pieaugšana, no kalsna pusaudža pārvēršoties izskatīgā vīrietī.

Tu zini, ka esi pamatīgi aizrāvusies, kad iznirsti no dzīves Maldivu salā vēlā pēcpusdienā ar karstas dienvidu saules un okeāna brīzes sajūtu uz ādas un nesaproti, ko tu dari krēslainā istabā uz dīvāna. Tieši tā gadījās ar mani dienā, kad visa dzīve apstājas, jo nav elektrības. Autorei izdevies ļoti labs debijas romāns, kā radīts vasarai un romantiskām dvēselēm bez pārmērīga salduma. Pietiekoši viegls un humorīgs, bet tai pat laikā satraucošu izdzīvošanas pārbaudījumu pilns, kas neļauj romānam kļūt muļķīgam. Manuprāt, ļoti veiksmīga izvēle stāstījumu pamīšus veidot no Annas un T.J. skatupunkta, viegli pārvietojoties laikā, nevis mēģinot piefiksēt katru dienu.

Galvenā varone Anna man iepatikās uzreiz. Saprātīga, emocionāli stabila būtne, kura zina, ko vēlas. Ļoti patīkams tēls pēc pēdējā laika histēriskajām un neizlēmīgajām jaunajām un ne tik jaunajām sievietēm. Viņas neapmierinātību ar līdzšinējo dzīvi un neizlēmīgo draugu es daļēji varēju saistīt ar savu pieredzi. Nevienā brīdī neuzmācās šaubas par viņas rīcību. Līdzīgas izjūtas man ir par otru galveno varoni T.J., kurš romāna gaitā no pusaudža, kurš tikko atveseļojies no vēža, kļūst par iejūtīgu vīrieti, kurš caur dažām kļūdām ātri saprot, ko vēlas no dzīves. Viņi ir atšķirīgi, bet tai pašā laikā tik līdzīgi un viens otru lieliski papildina. Ja Anna vairāk pārdzīvo, grūtāk pielāgojas, tad T.J. ātri pierod pie jaunajiem apstākļiem un visu uztver bezrūpīgāk. Abi kopā viņi prot maksimāli izmantot savā labā ierobežotās iespējas. Sliecos piekrist Annai, ka viņa diez vai būtu izdzīvojusi 4 gadus uz salas, ja nebūtu T.J. (un tas pats attiecas uz T.J.). Vientulība var būt bīstama.

Bija dažas vietas, kad man šķita – tā nu ir pārāk veiksmīga apstākļu sakritība. Tā būtu problēma, ja vien autore nebūtu visu kārtīgi izplānojusi un tās veiksmes nebija nereālas. Tas, ka, piemēram, krastā pēc kāda laika tiek izskalots Annas koferis ar auskariem, drēbēm, lielu daudzumu šampūnu, ziepju un citiem piederumiem būtībā ir normāli, jo 1) tas ir fakts, ka mantas tiek izskalotas, 2) ir tikai normāli, ka tādas mantas ir sievietes koferī, it īpaši, ja uz salas, kur viņiem bija paredzēts pavadīt vasaru, nav nekā līdzīga Drogām. Daudz nereālāk sižetam būtu, ja pēkšņi uzpeldētu nezināmai personai piederošs koferis pilns ar visu viņiem vajadzīgo. Tas būtu pārāk viegli, tāds lēts triks. Cik reāli iespējami ir daži citi sīkumi, mani patiesībā neuztrauc, jo dzīvē mēdz notikt vēl nereālākas lietas.

Man patika cik uzmanīgi un palēnām tika risināta mīlas stāsta līnija. Tā pa īstam tā attīstās tikai pēdējā trešdaļā. Tur bija nedroša tuvošanās, pirmie skatieni, pirmie glāsti, kaisle, draudzība un satraukums par gadu atšķirību un kā to uztvers sabiedrība, šaubas par nākotni un atšķirtības periods, kas visu salika pa plauktiņiem. Kārtējo reizi pierādījās, ka gadu skaits ir tikai cipars uz papīra. Daudz svarīgāk, kas darās galvā un sirdī. Aizdomājos, kāpēc ir diezgan normāli, ka vecāki vīrieši salaiž ar jaunām meitenēm, bet kad to pašu dara jauns vīrietis un padsmit gadus vecāka sieviete, tas jau skaitās dikti amorāli. Konkrētas atbildes man nav, tā ir kaut kāda aizspriedumu un morāles normu miksēta mistērija. Jutos atvieglota par vieglo humoru, kas aizstāja citos romānos sastopamās cukurotās mīlnieku sarunas. Mīlestība vairāk tika parādīta darbos nevis vārdos.

“I don’t fit in your world.”
“Neither do I,” he said, his expression tender yet resolute. “So let’s make our own. We’ve done it before.”

Ja jāsalīdzina ar kādu citu romānu, tad man prātā nāk „The Edge of Never”. Patiks romantiskās literatūras cienītājām, kuras meklē nesamocītus sižetus un nesamocītas attiecības.

Vērtējums: 5/5

[upd] Latviski: “Uz salas”, izdevusi Zvaigzne ABC 2014. gadā