Nepieciešamais ļaunums. Īans Tregilliss

Prometejs 2014. gads, 448 lpp. Milkweed Triptych #3

Divdesmitā gadsimta vēsturi ir veidojis slepens konflikts starp tehnoloģiju un maģiju. Taču jau desmitgadēm ilgi ar šo konfliktu ir manipulējusi Grēta, ārprātīgā gaišreģe. Viņas ilgi vērptais plāns beidzot ir realizējies. Un līdz ar to arī daudz lielākas briesmas, nekā pasaule jebkad piedzīvojusi. Tagad britu Slepenā izlūkdienesta virsniekam Reiboldam Māršam ir jāķeras pie pēdējā salmiņa un jāmaina vēstures gaita, lai viņa tautai un mīļajiem dotu cerību izdzīvot. (no oficiālās anotācijas)

Kad pabeidzu lasīt kārtējo grāmatu sēriju, pārņem divējādas sajūtas: no vienas puses tā ir uzvaroša sajūta par paveikto un prieks, ka tagad zinu visu, no otras puses – skumjas, ka no iemīļotās un aizraujošās pasaules un tās varoņiem ir jāšķiras. Tagad man nākas šķirties no Reibolda Mārša, Grētas, Klausa, Vila un pārējiem Asinszāles triptiha varoņiem, jo pabeidzu lasīt triloģijas trešo daļu – “Nepieciešamais ļaunums”.

Sasodīti labs noslēgums sasodīti labam stāstam. Savdabīga, vīrišķīga triloģija. Ja “Rūgtās sēklas” mani saintriģēja, tomēr lika vēlēties mazliet vairāk, tad “Visaukstākais karš” jau ļāva sajūsmināties par notikumiem un izjust žēlumu pret varoņiem un “Nepieciešamais ļaunums” salika visus punktus uz i un atstāja dvēselē skumjas par salauztiem likteņiem un grūtām izvēlēm.

Grēta ar nākotnes manipulēšanu beidzot ir stāsta priekšplānā, un Reibolds Māršs cenšas vienlaicīgi izdarīt divas neiespējamas lietas – izmainīt vēstures gaitu un neļaut Grētai īstenot visus savus plānus. Viņi ir fantastisks pāris – skarbi, viltīgi, drosmīgi, izmisuši un neatlaidīgi. Tiešām priecājos, ka autors deva iespēju beidzot ieskatīties Grētas prātā un motivācijā. Nevarētu teikt, ka Grēta būtu žēlojama, bet viņu var saprast un patiesībā man viņa kā tēls patīk. Būdama pusdievietes statusā, viņa galu galā ir tikai mirstīga sieviete. Kas attiecas uz Reiboldu, tas, kam viņam ir jāiziet cauri triloģijā, tas ir ārprāts. Izvēles starp vienu un otru ļaunumu… manuprāt, autors bija rūpīgi izsvēris viņa rīcību. Tā bija pamatota un neradīja šaubas. Man ir tikai divas iebildes, bet tās attiecas uz sižeta sīkumiem un nevaru tās izklāstīt, neatklājot kaut ko no satura. Teikšu tikai, ka, manuprāt, trešajā daļā autors pāris vietās ir pārāk ērti savijis sižetu, lai panāktu sev vēlamo.

Šoreiz vēl vairāk kā iepriekš mani šausmināja eidoloni. Tregilliss viņus apraksta tik skaisti, ka matiņi uz rokām ceļas stāvus. Atliek vien sajūsmināties par autora iztēli.

“Gaiss smaržoja pēc briljantiem un narcisēm, gangrēnas un zvaigžņu gaismas. Kaut kur pirms tūkstošiem mūžību sašķīda stikls.”

Autoram piemīt spožs talants savdabīgas fantāzijas radīšanā un intrigu pīšanā augstā spiegu/kriminālromānu līmenī. Viņa talants ir mani apžilbinājis un man ļoti gribētos ar viņa daiļradi saskarties vēl.

Vērtējums: 5/5

Grāmatas eksemplārs no izdevniecības.

Visaukstākais karš. Īans Tregilliss

Prometejs 2014. gads, 384 lpp. Milkweed Triptych #2

Jau divdesmit gadus kopš Otrā pasaules kara angļu burvji ir vienīgais Britu impērijas glābiņš no Padomju Savienības – lielvaras, kuras teritorija sniedzas no Klusā līdz Atlantijas okeānam. Tikmēr kāds brālis un māsa, kas nežēlīga nacistu eksperimenta rezultātā ir ieguvuši pārcilvēciskas spējas, izbēg no dziļi aiz dzelzs priekškara noslēptas slepenas bāzes un dodas uz Angliju. Jo tajā dzīvo bijušais spiegs Reibolds Māršs. Un Grētai, vājprātīgajai gaišreģei, attiecībā uz viņu ir savi plāni. (no oficiālās anotācijas)

Vai atceraties kā burvjiem izdevās izglābt Lielbritāniju no vāciešiem? Ir pagājuši 20 gadi, un tagad britu lielākais bieds ir krievi. Tomēr kamēr ir burvji, kuri var vienoties ar eidoloniem, britiem nav par ko satraukties. Pareizi? Nekā nebija. Jo, pirmkārt, krievi šos gadus nav sēdējuši, rokas klēpī salikuši, un otrkārt, eidoloni nav nekādi pakalpiņi. Šie divi iemesli uztur nemainīgu spriedzi visas grāmatas garumā. Tāds neatslābstošs spiegu trilleris, kas pamanās būt dziļāks par vienkāršu skriešanos ar laiku un ienaidnieku.

Vai grāmatu sērijas otrā daļa var būt labāka par pirmo? Var. Īanam Tregillisam tas ir izdevies. “Rūgtās sēklas” bija labs, tomēr askētiski paskops darbs varoņu dzīvju un pasaules iezīmēšanā un skaidrošanā. „Visaukstākais karš” krietni pamatīgāk iezīmē laikmetu un cilvēkus, ļaujot arī vairāk izprast un novērtēt pirmo daļu, just līdzi. Apbrīnojami.

Atkal tiekamies ar Vilu un Reiboldu. Vilam izdevies tikt laukā no bezdibeņa un kļūt par veiksmīgu valdībai pietuvinātu vadītāju britu-krievu draudzības veicināšanas organizācijā. Reiboldu dzīve ir salauzusi. Viņš kļuvis par gadījumu darbus strādājošu nošņurkušu vīreli, kurš pārsvarā guļ piebūvē saliekamajā gultā un meklē kašķi krogos. Laulības dzīve atgādina kara lauku, un augšstāvā ieslēgts Mārša un Līvas vājprātīgais dēls. Grētas un Klausa ierašanās abus kādreizējos draugus atkal saved kopā Asinszālē.

Man ļoti patika autora iedziļināšanās galveno varoņu dzīvēs un problēmās. Par Grētu joprojām zināms ļoti maz, toties ir iespēja iepazīt Klausu. Jāsaka, ka Klauss ir mans mīļākais varonis. Ļoti interesants tēls. Bērnībā radīta pārcilvēcīga kara mašīna, bez teikšanas pār savu dzīvi, viņš tomēr nav zaudējis spēju domāt, nav necilvēcīgs un par visu vairāk ilgojas pēc miera un iespējas pieņemt lēmumus pašam. Vispār varoņi ir daudzšķautņaini un cilvēcīgi (pat Grēta), nevar teikt, ka kāds varonis būtu sanācis labāk, bet kāds sliktāk. Dikti jaukas un kolorītas bija īsās epizodes ar vēl vienu Klausa un Grētas „kolēģi”.

Eidoloni ir vēl biedējošāki kā sākumā, un gan jau viņiem būs liela loma arī trešajā daļā. Vispār ļoti interesanta koncepcija par pirmatnējo ļaunumu. Lika man aizdomāties ārpus grāmatas robežām par “kas būtu, ja būtu”. Kā situācija izvērstos, ja britiem nebūtu pieejams šāds superspēks? Varbūt tādā gadījumā briti būtu spiesti ļoti strauji attīstīties tehnoloģiski, nevis sēdēt uz veciem lauriem. Mani neliek mieru doma, ka kopumā tas cilvēces pastāvēšanai būtu labāks risinājums. Zinot, ka kāds augstāks spēks spēs aizsargāt, cilvēki kļūst pārāk iedomīgi un atslābst.

Atliek vien ar nepacietību gaidīt noslēdzošo „Asinszāles triptiha” daļu. Jūtu, ka varoņiem būs jāizdara dažas vēl smagākas izvēles kā „Rūgtajās sēklās”.

Vērtējums: 5/5

Rūgtās sēklas. Īans Tregilliss

Prometejs 2013.gads, 352 lpp.

Ir otrā pasaules kara sākums. Britu slepenais aģents Reibolds Māršs Spānijā redz kaut ko ārkārtīgi dīvainu – viņa acu priekšā uzliesmo informators un vēlāk ostā viņš ierauga meiteni ar vadiem galvā. Pamazām kļūst skaidrs, ka vācieši radījuši ko ārkārtēju, kas viņiem ļaus ātri uzvarēt karā. Lai to nepieļautu, Māršs vēršas pie sava drauga burvja Vila. Palīgā tiek piesaukti tumši spēki, taču palīdzības cenas ir ļoti augsta. Kurš uzvarēs un kurš zaudēs?

Pateicoties izdevniecības piedāvājumam, tiku pie interesantas lasāmvielas. Godīgi sakot, sākumā šaubījos vai man patiks stāsts par nacistu radītiem pārdabiskiem cilvēkiem, kuriem galvā ieurbti vadi. Bez tam šķita, ka kaut kur jau esmu par tādiem radījumiem lasījusi. Tagad domāju, ka varbūt kādreiz redzēju anglisko anotāciju, jo līdzīgu grāmatu neatceros lasījusi.

Alternatīvās vēstures burvīgums slēpjas faktā, ka pasaule nav jāizdomā no jauna un viss šķiet pazīstams. Atliek vien izmainīt dažus saskaitāmos, piemest klāt ko jaunu un mūsu vēsture iegūst jaunu pagriezienu. Būtībā tā ir spekulācija – kā būtu, ja būtu. Īans Tregilliss nolēmis paspēlēties ar ideju par nacistu vēlmi radīt pārcilvēku un viņu milzīgo vēlmi veikt zinātniskus (un neētiskus) eksperimentus kara gados.

Tā kā literatūrā viss ir iespējams, tad vācu doktoram fon Vestarpam izdodas daudzu sāpīgu eksperimentu un operāciju rezultātā radīt vairākus bērnus ar neparastām spējām: Haike spēj kļūt neredzama, Klauss spēj iet cauri jebkuram priekšmetam (jāuzmanās gan neizkrist cauri zemei), Reinhards spēj visu aizdedzināt, Klausa māsa Grēta redz nākotni. Ir vēl daži citi. Ilgstošu un mokošu apmācību rezultātā ir radītas, no pirmā acu uzmetiena, neapturamas kaujas mašīnas. Varat iedomāties sākotnējās britu šausmas, kad viņi atklāj vāciešu veiksmi. Tomēr katram ir sava vājā vieta un šiem pārcilvēkiem tie ir akumulatori, kas ievietoti jostā un ar vadiem savienoti ar galvu. Ja akumulatori beidzas, viņi kļūst tikpat ievainojami kā jebkurš cits cilvēks.

Arī briti nav ar pliku roku ņemami. Sākotnēji projektam “Asinszāle” nav nekādi panākumi, jo nav īsti skaidrs ne tas, kas šie pārcilvēki tādi ir un kā viņi “darbojas”, ne arī tas kā viņus apturēt. Kad vācieši iebrūk Francijā un sāk bombardēt Lielbritāniju, britu vienīgais glābiņš ir burvji un viņu piesauktie eidoloni. Par eidolonu palīdzību jāmaksā asiņu cena un kādā brīdī jau sāk šķist vai tas ir tā vērts.

Burvju un eidolonu daļa ir ļoti interesanta un neparasta. Burvji ir starpnieki saziņai ar eidoloniem, pārrunu vedēji īpašajā enohiešu valodā, kas ar asiņu palīdzību piesaista eidolonu uzmanību un apmaiņā pret dzīvībām un dvēselēm eidoloni ir gatavi izdarīt kādu pakalpojumu. Paši eidoloni ir kaut kas ārpus laika un telpas – visaptverošs ļaunums, īstā realitāte, zvaigžņu gaisma, vissenākais saprāts, kuriem nīkulīgie cilvēki ir traucēklis un viņi labprāt visus iznīcinātu.

“Rūgtās sēklas” ir vīrišķīgs romāns. Šeit neatrast garus aprakstus un ciku-caku teikumus. Autors raksta lakoniski, pat atsvešināti, tomēr man viņa stils patika. Kaut kā visu laiku viņš pamanās pateikt būtisko. Lai arī nevienam varonim nejutu līdzi (tādu līdz jušanu varbūt autors nemaz nav paredzējis), tomēr no grāmatas bija grūti atrauties. Attiecībā uz varoņiem arī mans vienīgais iebildums – viņi ir šabloniski un plakani. Reibolds Māršs un Stīvensons ir tipisks slepenie aģenti, burvis Vils savukārt tipisks aristokrātijas pārstāvis. Savukārt vācu “brīnumbērniem” savu domu un jūtu praktiski nav. No šāda žanra darba dziļus psiholoģiskos portretus gan nav ko gaidīt.. Vilu gan uztrauc par kādu cenu tiek pirkta britu uzvara karā, savukārt Grētai ir kaut kādi savi plāni, tomēr kopumā varoņi ir tikai marionetes un notikumu izpildītāji.

Lai kā tur būtu ar varoņiem, kopumā romāns ir aizraujoša un patīkama lasāmviela. Noteikti gribēšu lasīt turpinājumu.

Vērtējums: 4/5

Papildināts 31.07.2014.: Ja lasāt šo grāmatu angliski, tad tur nav iekļauts ļoti zīmīgs un interesants fragments par doktora Gotlību un Grētu saistībā ar Klausa izglābšanos no nāves par mata tiesu. Angliski “What Doctor Gottlieb Saw” ir izdots atsevišķi. To var izlasīt šeit, vai arī meklēt Amazon vai citur egrāmatas veidā. Latviešu izdevumā šis stāsts ir iekļauts pēc izdevēju iniciatīvas.