Trikātas baznīca

Trikātas baznīcaTrikātas baznīca

Trikātas baznīcaTrikātas baznīca

Ēka pie Trikātas baznīcasDurvis ēkai pie baznīcas

Trikātas baznīcaTrikātas baznīca

Esmu samīlējusies Trikātas baznīcā. Savu lomu noteikti spēlē “īstais laiks un īstā vieta”. Tur un tobrīd bija tāds miers, ka negribējās doties prom. Ja pie baznīcas būtu soliņš, mēs piesēstu un paliktu tur kādu stundu vai divas. Ziedošo zvārguļu pļava pie ieejas. Zaļojoši koki visapkārt. Vecās durvis un logi. Detaļas. Pojeņu pumpuri, kas tūlīt, tūlīt atsprāgs smeldzošā skaistumā. Baltais mūris. Klusums un saule. Un trīs vārdi virs durvīm – skaistākais teikums, ko jebkad ticības un baznīcu sakarā esmu sastapusi. Kā kāds būtu noglāstījis galvu ar vieglu roku.

Lai gan mūrī ir pavisam sens gadskaitlis, baznīca ir vairākkārt nopostīta un atkal atjaunota, tāpēc paļaušos uz interneta resursiem, kas saka, ka pašreizējā Trikātas evaņģēliski luteriskā Sv. Jāņa baznīca celta 1607. gadā un pēc tam vairākkārt pārbūvēta un rekonstruēta. Ārkārtīgi žēl, ka nevarējām apskatīt iekštelpu interjeru un baroka mākslas darbus – 18. gs. kanceli, altāri, ērģeles. Turpat blakus baznīcai slejas lielā mācītājmuiža, kas celta 1804. gadā. Mūs samulsināja ēkas tuvums baznīcai, sākotnēji pat domājām, ka mācītājmuiža ir viena no vairāk atstatus esošām apdzīvotajām mājām.

Advertisements

Trikāta. Ar granti zobos

Kolhoza laika arhitektūra Saulē

Abuls pa ceļam uz Trikātu

Trikāta

Trikātas pamatskola

Iekšpagalma pārsteigums

Iekšpagalma pārsteigums.

Skaistas durvis

Durvis saglabājušās cauri laikiem.

Brenguļi

Brenguļi mums jau kļuvuši par ierastu galamērķi un tam noteikti ir zināms sakars ar garšīgo alu. Jūnija vidū nolēmām doties tālāk. No Brenguļiem līdz Trikātai tāds nieks vien ir, bet briesmīgais grants ceļš padarīja šo velobraucienu krietni “aizraujošāku”. Tūlīt aiz Brenguļiem sapratām, ka labi nav un, pēc īsas apspriešanās ar navigāciju, nolēmām mest līkumu pa zemes ceļu caur Saulēm un turpināt pa to līdz otram ceļam no Brenguļiem uz Trikātu cerībā, ka tas būs labāks. Nekā nebija. 4 km līdz Trikātai riteņus stūmām pa nogalinošu grants+smilts+pamatīga trepe sajaukumu. Toties cik smuki lauki! Trikātas apkārtne vispār rada ļoti latviskas vides sajūtu.

Klusais Trikātas pilskalns noderēja par lielisku pusdienu vietu un priecēja ar skatu uz ezeru. Aizripinājām arī līdz Trikātas pamatskolai, kas stipri līdzinās muižai. Ja sanāk būt Trikātā, noteikti aizbrauciet līdz Trikātas baznīcai (asfaltēts ceļš V233, Trikāta -> Smiltenes šoseja). Burvīga! Vēlāk pastāstīšu vairāk par baznīcu. Tā kā negribējām braukt atpakaļ pa šoseju, no V233 nogriezāmies atkal uz grants ceļa, kas ved uz Brenguļiem. Par laimi, tas briesmīgs palika tikai apmēram pusceļā, kad varējām no tā mazliet aizmukt, atkal izmantojot “apvedceļu” caur Saulēm. Brenguļi pienāca most welcome. Pat alu nevajadzēja, iztikām ar avota ūdeni. Kopā Valmiera – Brenguļi – Trikāta – Valmiera nobraucām 54 km.