Īsās atsauksmes #1

Par dažām grāmatām nav vēlme vai vajadzība gari izteikties.

Dievišķais bārs. Toms Jangholms

Juventa 1997. gads, 229 lpp.

Stāsts par garīgos meklējumos un dzīves negācijās iestrēgušu vīrieti Digeru, kurš nonāk Dievišķajā bārā un tur saprot, ko līdz šim ir darījis nepareizi, ievietojams ezotērikas literatūras plauktiņā. Bārā Digers tiek iepazīstināts ar universālajiem principiem – viss ir enerģija, visi enerģijas veidi ir saistīti, domas veido formu un ietekmē procesus utt. Uzreiz laikam jāpasaka, ka es piekrītu dažām ezotērikas idejām, bet es neesmu ezotērikas piekritēja un par to jau sen neinteresējos. Toma Jangholma paustās idejas man šķistu apdomājamas 18 – 20 gadu vecumā, kad izlasīju vienu Lūles Vilmas grāmatu un vēl šo to līdzīgā garā. Tagad tas viss bija tikai diezgan neveiklā un didaktiskā formā pasniegta versija par attiecīgo tēmu. Domāju, ka ezotērikas interesentiem, kuri nav neko daudz lasījuši no attiecīgās literatūras, „Dievišķais bārs” varētu patikt labāk nekā man. Paldies Mēnesmeitēnam par dāvanu, kas man lika „iekāpt” žanrā, kuru praktiski nelasu.

Vērtējums: 1,5/5

 
Mafijas menedžeris. Korporatīvā makjavellisma rokasgrāmata. L. Johnsons

Nordik-Tapals 2010. gads, 142 lpp.

Savdabīga un uzjautrinoša grāmata, kuru nopirku kāda cilvēka uzdevumā un man bija pavisam maz laika to izlasīt, tāpēc neko nepierakstīju. Īsumā – kā mafijas vadības metodes var noderēt uzņēmuma pārvaldībā. Izklausās dikti melni, tomēr neceriet tur atrast ieteikumus kā novākt nevajadzīgus cilvēkus, bet, ja vēlies būt „biznesa haizivs” un tādā garā, tad daļa padomu un atziņu ir vērā ņemami un interesanti. Ar atsauksmi vilcinājos pāris gadus, jo visu laiku domāju, ka paņemšu bibliotēkā un pārlasīšu, bet izskatās, ka tas nenotiks tuvākajā nākotnē. Iesaku biznesa studentiem, lielākiem un mazākiem vadītājiem kā alternatīvu mācību literatūru pirms gulētiešanas.

Vērtējums: 4,5/5

 
Little Brother. Cory Doctorow

Tor Teen 2008. gads, 382 lpp. Little Brother #1

Pēdējo grāmatu no obligātās literatūras saraksta fantastikas kursā es nespēju nolikt malā, visu laiku spriedze dzina uz priekšu. Es biju sajūsmā. Stāsts vēsta par pavisam netālu nākotni Sanfrancisko, kur galvenais varonis Markuss ar draugiem spēlējot tādu kā virtuālās realitātes/ izdzīvošanas šova spēli nonāk neīstajā vietā neīstajā laikā un iekuļās pamatīgās nepatikšanās. Armija un drošības dienesti, kuri zina visu par visiem, spīdzināšana, gandrīz neierobežotas iespējas sekot katram iedzīvotāju solim…. Dikti izklausās pēc nākamā līmeņa NSA, vai ne? Un mazliet „atsit” Džordža Orvela „1984”. Doktorovam varētu pārmest dažus didaktiskus fragmentus, kuros viņš skaidro ar interneta brīvību un pilsoņu novērošanu saistītus jautājumus, bet viņa stils ir tik vienkāršs un neuzbāzīgs, ka tā drīzāk varētu būt romāna pievienotā vērtība tiem, kuri neko par šīm tēmām nesaprot. Kā zināms Korijs Doktorovs asi iestājas par digitālo brīvību un digitālajām tiesībām, tāpēc loģiski, ka viņa romāni ir par šīm tēmām. 2013.gadā iznāca turpinājums „Homeland” un tiešām nezinu, kāpēc vēl to neesmu dabūjusi un izlasījusi.

Vērtējums: 5/5

 
The Colour of Magic. Terry Pratchett

Corgi 1985. gads, 285 lpp Discworld #1

Tiem, kuri ir pazīstami ar Diskzemi, man nekas nav jāskaidro. Savukārt tiem, kuri nevienu Diskzemes romānu nav lasījuši, man nav ne jausmas kā izskaidrot kas un kāpēc ir tik nenormāli foršs šajā romānā. Sižets īsumā – neizdevies burvis Rincewind tiek piekomandēts par gidu naivam un zinātkāram tūristam Twoflower, kurš kļūst par iemeslu Ankh-Morpork pilsētas nodegšanai un daudziem piedzīvojumiem, kas seko. Pilnīgi traki (labā nozīmē) varoņi un pasaules uzbūve un sarkastisks humors ir galvenās Terija Prečeta daiļrades iezīmes (cik nu varu spriest no viena romāna izlasīšanas). Protams, ka man patika. Labā ziņa – man priekšā vēl 39 Diskzemes grāmatas. Ja spējat iedomāties staigājošu lādi, iedomu pūķus, runājošu zobenu, diska formas pasauli, kuru uz bruņurupuča muguras balsta ziloņi, sēklas, ko sēj šogad, lai tās uzdīgtu pagājušajā gadā un vēl daudz ko citu tikpat savādu, tad šī humora pilnā fantāzija ir domāta jums.

Vērtējums: 4,5/5

“Don`t you understand?” snarled Rincewind. “We are going over the Edge, godsdammit!”

“Can`t we do anything about it?”

“No!”

“Then I can`t see the sense in panicking,” said Twoflower calmly.

Kā bagātās valstis kļuva bagātas un kāpēc nabadzīgās valstis paliek nabadzīgas. Ēriks S. Reinerts

Zvaigzne ABC 2012. gads, 392 lpp.

Grāmata skaidro kā radusies plaisa starp bagātajām un nabagajām valstīm un kāpēc tā joprojām paplašinās. Iztirzātas dažāda veida ekonomiskās domāšanas un sniegti piemēri no vēstures.

Beidzot nolēmu saņemties un uzrakstīt par grāmatu, kuru lasot, nemitīgi cīnījos ar miegu un svešvārdiem. Ir pagājuši vairāki gadi kopš lasīju mācību literatūru par ekonomiku un šī grāmata bija labs, bet nogurdinošs treniņš smadzenēm. Savādā kārtā es jau nojautu vai biju izprātojusi vairākus valstu bagātības vai nabadzības iemeslus.

Autors liek lietā ekonomiskās teorijas un dažādus vēsturiskos piemērus, lai skaidrotu tematu, kas precīzi norādīts grāmatas nosaukumā: kā bagātās valstis kļuva bagātas un kāpēc nabagās paliek nabagas. Var just, ka autors ir globalizācijas pretinieks. Būtībā valstu ekonomisko stāvokli nosaka trīs lietas: bagātās valstis nedara to, ko māca nabagām valstīm; valstu specializācija; jauninājumi.

Ir skaidrs, ka bagātās valstis rīkojas savtīgu interešu vadītas un nabadzīgās valstis var izrauties no apburtā loka tikai, ja ievēro “nedari tā, kā angļi saka, dari tā, kā angļi dara”. Savulaik Anglija imitēja Venēciju un Holandi, respektīvi mācījās no bagātajiem, lai kļūtu par bagātu impēriju. Bagātām valstīm raksturīga augošā atdeve, ko sniedz industrializācija. Savukārt nabadzīgās valstis ņemas ar lauksaimniecību, kam ir dilstoša atdeve. Tātad bagātību sniedz preču ražošana no izejvielām, nevis pašu izejvielu eksports: briti vilnu pārvērš tekstilprecēs un tikai tad eksportē. Ir gan arī izņēmumi. Man būtu gribējies, lai šai brīdī autors pievēršas dažām bagātajām arābu naftas valstiņām, bet viņš drošāk jūtas Eiropā.

Mehanizācija palielina ražīgumu, kas savukārt palielina algas, kas palielina pieprasījumu, attiecīgi rodas jaunas darba vietas un tā uz riņķi. Veca patiesība. Autors gan ar piemēru palīdzību rūpniecības attīstības sakarā brīdina par diviem aspektiem: brīvo tirgu un jaunajām tehnoloģijām. Neapdomīgi plaši atverot brīvo tirgu, rūpniecība tādu šoku var nepārdzīvot (te viņš kā piemēru min Mongolijas rūpniecības sagrāvi). Kas attiecas uz jaunajām tehnoloģijām, tās var gan paaugstināt, gan pazemināt darba spēka kvalifikāciju, samazināt pievienoto vērtību un spiest pazemināt cenas un algas.

Ja gribam būt bagāti, tad ir jāspecializējas cilvēku radītās relatīvās priekšrocībās un jāaizsargā savs tirgus. Vēsture rāda, ka nedrīkst īpaši ievērot Pasaules Bankas konsultantu teikto, jo bagātajām valstīm ir izdevīgi, ka daļa valstu paliek nabagas. Šie konsultanti esot ieteikuši igauņiem slēgt universitātes, jo valsts relatīvās priekšrocības (daba?) neprasīs universitātes izglītību. Mjā.

Varbūt autors drusku par daudz iegrima vecu teoriju iztirzāšanā, tomēr kopumā grāmata sniedza daudz vērtīgas informācijas un bija interesanti. Miegu uzdzina garās teikumu konstrukcijas, kad beigās aizmirsti, kas bija sākumā un daudzās tulkojuma “pērles”. Piezīmēju tikai dažas briesmīgas frāzes: “sabiedrības determinants”, “lielas cenu fluktuācijas” un “perverso atplūdu efekti”. Jēziņ, nu kas tas ir?! Varbūt šaurā ekonomistu lokā sausā zinātniskā literatūrā arī lieto tādus vārdu savārstījumus (es gan šaubos), bet šis darbs tomēr vairāk velk uz populārzinātnisko pusi un domāts plašākām tautas masām.

Neskatoties uz grūto valodiņu, ieteiktu grāmatu izlasīt ekonomikas interesentiem un mūsu valsts ekonomiskai stūrei tuvu stāvošajiem. Vērtīgs materiāls arī studentiem.

Vērtējums: 3,5/5

Ļoti sakarīgs apraksts par šo grāmatu ir Asmo.

14,99 eiro. Frederiks Beigbeders

Ja nav lasījuši, tad vismaz par šo grāmatu ir dzirdējuši lielais vairums ļautiņu. Izdevis apgāds Zvaigzne ABC 2004.g., 232 lpp. Kā lielās pats autors, par šo grāmatu viņu atlaida no darba.

Šajā intelektuālajā reklāmas pasauli atmaskojošajā “trillerī” realitāte savijusies ar izdomātiem stāstiem tik ļoti, ka grūti šīs divas pasaules nodalīt. Iespējams, autors to darījis ļoti apzināti, jo reklāma jau arī būtībā ir izdomāti stāsti. Grāmata ironizē par patērētāju sabiedrību, reklāmām un liek arī aizdomāties, cik atkarīgi un negausīgi esam. Uzskatāmi tiek parādīts kādi reklāmu/zīmolu vergi mēs esam.

Daži labākie citāti/domas (to ir daudz…):

• • Es tērēju, tātad esmu.
  • Jūs sasaista ar kredītiem, kas jāatmaksā, ikmēneša maksājumiem, dzīvokļa īri. Jums pa reizei uznāk melnie? Miljoni bezdarbnieku to vien gaida, kad jūs atbrīvosiet vietu.
  • Līdz pat 70.gadiem Normandijas kamambēram bija desmit dažādas garšas nianses, šodien – ne vairāk par trim (pateicoties termiski apstrādātā piena standartizācijai). – Tas ir traģiski un šāds liktenis attiecināms uz daudziem pārtikas produktiem.
  • Bezdarbnieki ir nelaimīgi tāpēc, ka viņiem nav darba, bet tie, kas strādā, – tāpēc, ka tiem darbs ir.
  • Cilvēki padara sev galu, jo pa pastu saņem tikai reklāmas materiālus…
  • Vienīgi garlaicība ļauj izbaudīt tagadni, taču visi tiecas pēc pretējā – […] bēg no tās ar televīzijas, kino, interneta, telefona, videospēļu vai gluži vienkārši žurnālu palīdzību. […] Dienā, kad visi būs samierinājušies ar garlaikošanos uz šīs planētas, cilvēce tiks glābta.
  • Cilvēki nezina, ko vēlas, tikmēr, kamēr viņiem to nepiedāvā.
  • Drīz vien valstis tiks aizvietotas ar uzņēmumiem. Mēs vairs nebūsim kādas valsts pilsoņi, bet gan apdzīvosim preču zīmes.

Jauks ceļvedis reklāmas pasaulē gan tiem, kas kaut ko no mārketinga sajēdz, gan tiem, kuri domā, ka Colgate zobu pastu izvēlējušies tikai pēc savas brīvas gribas apsvērumiem. Starp citu, iespējams, vieni no visu laiku veiksmīgākajiem reklāmistiem bija Hitlers ar Gebelsu. Piemēram, Gebelsam pieder frāze: “Jo lielāki meli, jo vieglāk tiem notic”.

Vērtējums: 5/5. Atļāvos savā grāmatā ar pildspalvu atzīmēt labākās vietas.