Īsās atsauksmes #15

Vienreiz jāpieliek punkts tām daudzajām neuzrakstītajām grāmatu atsauksmēm, kas jau gadiem nospiež manu blogera sirdi! Agrāk biju cītīgāka un lasot veicu piezīmes kladēs, tomēr daudz kas ir zudis no manas atmiņas.

Zilā pils. Lūsija Moda Montgomerija – viena no manām visvisvismīļākajām grāmatām, kuru esmu pārlasījusi daudzas reizes gan latviski, gan angliski. Ja agrāk man šis stāsts vienkārši šķita jauki romantisks, tad tagad es vairāk novērtēju galveno varoņu drosmi dzīvot pēc savas gribas. Šī ir mana labsajūtas grāmata. Vērtējums: 5/5

Artura Konana Doila piedzīvojumi. Rasels Millers – man ļoti patīk stāsti par Šerloku Holmsu, tāpēc noteikti bija jāizlasa šī biogrāfija, kurā izmantots plašais rakstnieka arhīvs. Par šo grāmatu man ir piezīmes! Ironiskā kārtā Doils uzskatīja, ka Holmsa tēls iznīcinājis viņa kā nopietna literāta reputāciju. Kad viņš Holmsu “nogalināja”, lasītāji bija tik sašutuši, ka kāda dāma pat piedraudēja cienījamo rakstnieku iekaustīt ar somu. Vai zinājāt, ka Doilam bija maģistra grāds ķirurģijā, bet mūža otrajā pusē viņš pilnīgi lētticīgi nodevās spiritismam un sāka pat pravietot? Vispār ļoti interesanta un faktiem bagāta biogrāfija. Vērtējums: 4/5

Leviatāns. Boriss Akuņins (Detektīva Erasta Fandorina piedzīvojumi #3) – par šo atceros tikai to, ka darbība notiek uz kuģa, tātad ierobežotā telpā. Pēc vērtējuma spriežu, ka bija aizraujoši un laba intriga. Vispār man patīk šī Akuņina detektīvromānu sērija, kurā viņš spēlējas ar dažādiem žanra standartiem un klišejām. Vērtējums: 4,5/5

English Passengers. Matthew Kneale – šo literāro pērli pilnīgi nejauši uzgāju bibliotēkā un esmu jau ieteikusi vairākiem cilvēkiem. Brīnišķīgs vēsturiskais piedzīvojumu romāns ar antropoloģisku ievirzi. Bagātīga valoda, labs humors, turklāt autors ļauj varoņiem stāstīt, nevis dara to pats. Romānam ir divas paralēlas sižeta līnijas: kontrabandistu kuģa nedienas 1857. gadā un notikumi Tasmānijā sākot no 1820. gada. Lielu lomu nospēlē kuģa cūka. Lasiet, iesaku! Vērtējums: 5/5

Kad dievs bija trusis. Sāra Vinmane – lasīju un domāju, ka tieši tādu grāmatu jau sen meklēju un pēc izlasīšanas bija sajūta, ka kāds mani ir uzklausījis un samīļojis. Tik… cilvēcīgi, patiesi. It kā vienkāršs stāsts par priecīgiem un traģiskiem brīžiem Ellijas, viņas ģimenes un draugu dzīvē, rādot kā maza, jūtīga meitene izaug par sievieti. Gribu, bet baidos pārlasīt. Ja nu nebūs vairs tā pati sajūta? Vērtējums: 5/5

Through the Language Glass: How Words Colour your World. Guy Deutscher – skats uz sabiedrību un kultūru caur valodas prizmu. Viena no grāmatas tēmām – vai un kā dzimtā valoda ietekmē pasaules uztveri. Daudz tika apskatīta krāsu nosaukumu rašanās vai to neesamība valodās, valodu sarežģītība un vienkāršošanās. Pašlaik tik aktuālā kašķa ap “gender” sakarā varu teikt, ka grāmatā minēts sekojošais: sākotnēji “gender” nebija nekāda sakara ar “sex”. Dažās valodās dzimte (dzimums?) nav vispār, savukārt dažās Āfrikas, Austrālijas tautu valodās ir pat 10 – 13 dzimtes (vīriešu, sieviešu, dārzeņu, šķēpu utt.). Šo grāmatu varu ieteikt visiem tiem, kuri interesējas par lingvistiku. Vērtējums: 4/5

Ar šo esmu tikusi apmēram pusē 2014. gadam. Turpinājums sekos.

Advertisements

Saprast mākslu. Sešas tēmas. Dana Arnolda

mākslas grāmataZvaigzne ABC 2018. gads, 192 lpp.

Danas Arnoldas grāmata par mākslu ir patīkams un kvalitatīvs pārsteigums uz plašā daiļliteratūras un pseidozinātnisku izdevumu fona. Britu profesore viegli saprotamā veidā aplūko 6 tēmas, kas svarīgas gan mākslas darbu radīšanā, gan to interpretācijā.

“Saprast mākslu” neatrast ierasto mākslas stilu vai mākslinieku biogrāfiju pārstāstu. Grāmata ir samērā vispārīgs, tomēr diezgan plašs mākslas procesu pārskats ārpus laika hronoloģijas, jo autores pētītās tēmas ir aktuālas visos laikmetos un kultūrās. Manuprāt, šī grāmata ir kā ievads, kas pēc tam ļauj “iet dziļumā” un pētīt sīkāk Vorhola daiļradi, romiešu no grieķiem kopētās statujas, vai varas simbolu atainojumu valdnieku un citu ietekmīgu personu portretos.

Sešās tēmās, ar rūpīgi atlasītiem mākslas darbu piemēriem un mākslinieku domu citātiem, Dana Arnolda stāsta kā ieraudzīt mākslas darba ideju un saprast to, ko redzam. Mākslas darbu vieglāk saprast, ja zināms tā radīšanas konteksts: pasūtītājs, radīšanas apstākļi, paša mākslinieka uzskati u.tml.. Man šķiet, ka šo informāciju būtiski zināt modernās mākslas aplūkošanā, bet, protams, ne vienmēr jāzina konteksts, lai izbaudītu mākslas darbu.

Tātad, apskatītās tēmas ir skatīšanās, materiāli, prāts, pielūgsme, vara, sekss. Lai gan māksla cilvēkus iespaido līdzīgi kā pirms 300 gadiem, tā tagad, vienu un to pašu objektu dažādi cilvēki var uztvert dažādi. Lielā mērā mākslas darbam vērtību piešķir tieši skatītājs. Savukārt mākslinieks ikdienišķus materiālus ar savu ideju var pārvērst mākslā. Izmantotajiem materiāliem vispār ir liela ietekme mākslas darbu tapšanā un autore par to raksta ar spilgtiem piemēriem. Viņa diskutē arī par saprāta un iztēles mijiedarbību (šī bija vienīgā nodaļa, kur man gribējās skaidrāku domu lidojumu un vēl pāris piemērus). Piemēram, Kants uzskatīja, ka skaistuma sajūtu rada nevis pats objekts, bet tas, kā šis objekts tiek attēlots mākslas darbā. Ļoti interesantas bija nodaļas par pielūgsmes, varas un seksa atainojumu mākslā, jo mākslinieki vēstures gaitā ļoti daudz pēc pasūtītāju pieprasījuma vai pašu iniciatīvas ir radījuši mākslas darbus tieši ar šādu ievirzi. Ikonas, valdnieku portreti un statujas, sieviešu akti tika radīti, lai pastiprinātu pasūtītāja statusu un ietekmi, nodotu vēstījumu, vai priecētu acis ar erotisko mākslu. Tāpat minētās tēmas tikušas un tiek izmantotas kā protesta formas un “neērtu” tematu atspoguļošanai.

Par šo visu autore runā saprotami un konspektīvi (citādi grāmata būtu vismaz trīsreiz biezāka). Iespējams, ka lielāki mākslas speciālisti šo visu jau zina, tomēr grāmata varētu ļaut savādākā aspektā paskatīties uz zināmo. Savukārt iesācējiem “Saprast mākslu” būs vērtīga lasāmviela, kas sniegs pamatzināšanas un tik vajadzīgo “fonu” domāšanai. Vai pēc vienas grāmatas izlasīšanas var saprast mākslu? Domāju, ka nē, bet Arnoldas grāmata ir solis ceļā uz to.

Vērtējums: 4/5

Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.

 

Mazā hygge grāmata. Meiks Vikings

Mazā hygge grāmataZvaigzne ABC 2017. gads, 288 lpp.

Šķiet, ka šī mīlīgā grāmata tagad ir daudziem. Es uz šo grāmatu metu acis kopš 2017. gada grāmatu izstādes. Likās tāda ārkārtīgi mājīga un skaista. Tagad varu teikt, ka “Mazā hygge grāmata” tāda tiešām ir. No grāmatas lapām strāvo siltums un labsajūta, jo dāņi omulības un laimes sajūtas pilnas atmosfēras radīšanu ir pacēluši kulta statusā.

Man šī grāmata šķita ideāla lasāmviela gada tumšākajās dienās.  Paši dāņi par omulīgāko laiku uzskata tieši rudeni un ziemu, jo vēl lielāku labsajūtu par sēdēšanu ar draugiem pie kamīna, rada tikai sēdēšana ar draugiem pie kamīna, kad ārā plosās sniega vētra.

Meiks Vikings (tas tiešām ir īsts dāņu uzvārds?) strādā Kopenhāgenas Laimes pētniecības institūtā. Tā kā Dānija regulāri ir laimīgāko valstu topa augšgalā un dāņi gandrīz katrā teikumā iepin kaut ko ar hygge saistītu, tad viņš ņēmās izpētīt, ko īsti hygge nozīmē un kā savu dzīvi laimīgāku var padarīt arī citi. Protams, nebūs tā, ka kļūstot par kaislīgiem hygge principu īstenotājiem savā dzīvē, jūs viennozīmīgi būsiet laimīgi, tomēr sevis lutināšana un tikšanās ar draugiem noteikti nāks par labu emocionālajai veselībai.

Kā dāņi panāk labsajūtu? Īsumā: ļoti daudz sveču un saldumu; kopīga ēst gatavošana; mazas draugu kopas; viss, kas rada komfortu; klusinātas gaismas pārdomātās vietās. Paši par sevi šie elementi nav nekas jauns, nezināms vai unikāls tikai dāņiem. Toties dāņi ir tie, kas no šiem elementiem ir radījuši labsajūtas formulu, dzīvesstilu, ko viņi apzināti piekopj ikdienā.

Būtu maldinoši iedomāties, ka tikai hygge spēj padarīt kādu valsti vai tautu laimīgu. Ļoti svarīgas ir valsts rūpes par labklājības līmeņa celšanu, un Dānijā šajā sakarā tiek darīts ļoti daudz. Arī pārējās skandināvu valstīs ir līdzīgs labklājības līmenis, tomēr tieši hygge ļauj Dānijai atrasties priekšgalā. Tā uzskata Laimes pētniecības institūta darbinieki.

Grāmatā izmantotie zinātniskā pētījuma rezultāti un viegla humora caurstrāvoti padomi labsajūtas radīšanā rada vienlaikus izglītojošu un izklaidējošu saturu, ko papildina fotogrāfijas un ilustrācijas. Šo grāmatu var droši pāršķirstīt kopā ar draugiem pie kafijas krūzes. Varēsiet kopīgi pabrīnīties, cik kg sveču dāņi nodedzina gada laikā. Man patika “Mazā hygge grāmata”, jo tā mudina apzināti radīt ap sevi patīkamus apstākļus un atgādina, cik viegli to var izdarīt. Un galu galā – grāmata ir vienkārši skaista.

Vērtējums: 4/5

Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.

Īsās atsauksmes #10

Šīs būs pārsvarā pavisam īsas atsauksmes. Kārtējo reizi gāju cauri savam grāmatplauktam, lai atbrīvotu vietu un atklāju dažas izlasītas grāmatas, par kurām neesmu uzrakstījusi. Tad papētīju izlasīto grāmatu sarakstu un atklāju vēl daudzas tādas sākot no 2011. gada. Tipiski man. Tad nu sākam.

Hush, Hush

Hush, Hush. Becca Fitzpatrick

Simon & Schuster BFYR 2009, 391 lpp. Hush, Hush #1

Šo jauniešu fantāzijas romānu pieminēju pie sērijām, kuras neturpināšu. Izlasīju 2011. gadā. Tipisks jauniešu fantāzijas mīlas stāsts ar naivu, neveiklu meiteni un noslēpumainu puisi. Šoreiz puiša lomā ir lecīgs, roķīgs kritušais eņģelis. Tur bija kaut kāds konflikts starp eņģeļiem, bet neko sīkāk vairs neatceros. Bija izklaidējoši. Daļa sižeta un dialogu šķita kā nosperti no “Krēslas”.

Vērtējums: 3/5

2011. gadā kārtējo reizi izlasīju Lūsijas Modas Montgomerijas “Zilo pili”, bet tā ir viena no manām mīļākajām grāmatām un pelnījusi manu sajūsmu vismaz 500 vārdu garumā, tāpēc par to būs atsevišķs raksts. Šo grāmatu vēlreiz izlasīju arī 2013. gadā. Vēl divi parādi no 2013. gada ir “Vējiem līdzi” un “Among Others”.

Among Others. Jo Walton

Among Others. Jo Walton

Tor Books 2011, 304 lpp.

Šis romāns man ļoti, ļoti patika. Tik ļoti, ka nevarēju saņemties neko uzrakstīt. Stāsts par vientuļu meiteni ar bagātu iztēli, kura mīl lasīt fantastikas/fantāzijas grāmatas. Ai, tur bija tik daudz kā vairākos slāņos. Pieaugšana, vientulība, sāpes, draudzība, nesaskaņas ar pieaugušajiem un vienaudžiem, grāmatas un fejas. Oda 1980. gadu fantastikas romāniem un grāmatu dziedinošajam spēkam.

Vērtējums: 5/5. Spīganai un Sibillai par šo romānu ir plašākas atsauksmes.

 

Vējiem līdzi. Margareta Mičela

Vējiem līdzi. Margareta Mičela

Liesma 1991. gads, 462+483 lpp.

Šī ir manas mammas grāmatu kaislība un droši vien daudzām mammām bija līdzīgi. Tagad viņas eksemplārs (romāns divās grāmatās) stāv manā plauktā. O, es pilnīgi saprotu daudzu sieviešu sajūsmu. Drosmīgā, neatlaidīgā, spridzīgā Skārleta O`Hāra ir apbrīnas vērta pat tad, kad sastrādā dažas muļķības. ASV dienvidi, kokvilnas plantācijas, pilsoņu karš un pāri visam mīlestība.

Vērtējums: 5/5. Lieliska ir arī 1939. gada filma “Gone with the Wind” ar Vivjenu Lī un Klārku Geiblu galvenajās lomās. Uzjautrinošs fakts – Vivjena nav varējusi ciest Klārku, viņam smirdējusi mute.

Ar 2014. gadu ir baigi slikti, esmu pamatīgi slinkojusi ar rakstīšanu. Par dažām gribu uzrakstīt plašāk, tāpēc par tām kaut kad vēlāk.

30071

The Walking Dead. Book 1 – 3. Robert Kirkman

Image Comics 2004 – 2007, 304+304+304 lpp. The Walking Dead #1 – 36

2014. gadā man bija zombiju fāze, tāpēc iekritu “The Walking Dead” komiksā. Paspēju izraut pirmos trīs krājumus, pirms sašķebināja. Komiksa melnbaltais izpildījums un arī zīmēšanas stils man patika, patika arī sižets, pamatīga spriedze, komplicēti varoņi, bet apnika zombiji. Cik gan ilgi var skatīties uz pretīga paskata, agresīviem staigājošiem miroņiem?

Vērtējums: 5/5. Vairāk gan neturpināšu.

 

12294652

My Life Next Door. Huntley Fitzpatrick 

Dial Books For Young Readers 2012, 394 lpp. My Life Next Door #1

Feins un viegls jauniešu contemporary romāns par attiecībām ģimenē un pirmo mīlestību. Pat nešķita pārāk klišejisks, vai vāji uzrakstīts. Ļoti piemērots vasarai.

Vērtējums: 5/5.

 
 
 
 
 
6936382

Anna and the French Kiss. Stephanie Perkins

Dutton Juvenile 2010, 372 lpp. Anna and the French Kiss #1

Vēl viens no tās vasaras romāniem, arī viegls, romantisks un par pirmo mīlestību. Beigās drusku par saldu. Īpašais – galvenā varone ir apmaiņas studente Parīzē.

Vērtējums: 4,5/5. Izskatās, ka sēriju neturpināšu, jo pārējās grāmatas ir par citiem varoņiem.

 
 
 
20929886

The Big Set. Ilze Powell

Self published 2014, 206 lpp. Elize Lapsene Series #1

Cik atceros, šis bija ASV dzīvojošas latvietes debijas romāns. Chick-lit visā tās spozmē. Salda košļene un nekas vairāk. Atgādināja “Sekss un lielpilsēta” fantāzijas. Galvenajai varonei muļķīgs uzvārds.

Vērtējums: 3/5. Otro daļu nelasīšu.

 
 
 
 
Rons Adners "Skaties plašāk"

Skaties plašāk. Rons Adners

Jumava 2013. gads, 272 lpp.

Bāc, es vairs neatceros, ko lasīju un ko domāju. Atceros tikai, ka šī bija par ekonomiku, biznesa izaugsmi, inovācijām utml. Lasot bija interesanti, šo to ļāva saprast un uzzināt.

Toreiz ieliku vērtējumu 3,5/5.

 
 
 
 
20910157

Yes Please. Amy Poehler

Dey St. 2014, 329 lpp.

Ignorēju amerikāņu komiķus un daudzos komēdijseriālus, tāpēc Eimijas vārds man neko neizteica, tomēr salasījos labas atsauksmes un nenožēloju. Šī bija ļoti forša autobiogrāfiska papļāpāšana par dzīvi, humoru, filmēšanos un visu pa vidam. Atšķirībā no Elenas Dedženeresas izmisīgā sarkasma, “Yes Please” man tiešām lika smieties un raisīja simpātijas pret autori.

Vērtējums: 4/5. Audiogrāmata esot vēl labāka, jo to Eimija lasa pati.

 
S. J.J. Abrams

S. J.J.Abrams, Doug Dorst

Mulholland Books 2013, 456 lpp.

Skaidrs, ka nepienāks tāds brīdis, kad spēšu pienācīgi izteikties par šo fantastisko, sarežģīto romānu tik neparastā izpildījumā (lasītāju piezīmes lappušu malās, papildus materiāli starp lappusēm). Romāns norāva man jumtu un dažas epizodes satricināja līdz dvēseles dziļumiem. Domāju, ka aizšūtās mutes man rādīsies murgos, tomēr tā nenotika. Šis ir romāns, kas palicis ar mani kā rēta.

Vērtējums: 5/5. Ejiet, palasiet Asmodeus sakarīgo atsauksmi.

 

Uz tik pacilājošas nots beigšu savu garo parādu atskaiti. Paldies tiem, kuri izturēja līdz beigām.

 

Saruna suņu valodā. Džena Fennela

Džena Fennela "Saruna suņu valodā"

Zvaigzne ABC 2014. gads, 224 lpp.

No sākuma domāju veidot vienu rakstu par vairākām ar suņu audzināšanu saistītām grāmatām, bet Fennelas darbs uzprasījās pēc plašāka izklāsta. Grāmatas autore izstrādājusi savu suņu audzināšanas metodi, iespaidojoties no zirgu “vārdotāja” Montija Robertsa un dokumentālajām filmām par vilkiem, un šajā grāmatā dalās pieredzē kā viņa līdz savai atklāsmei nonākusi, kā pāraudzinājusi savu diezgan nevaldāmo suņu baru un pēc tam vēl daudzus citus suņus, kuru saimnieki lūguši palīdzību.

Ķeršos uzreiz vērsim pie ragiem. Man nav pamata apstrīdēt viņas metodes, it īpaši, ja tās tiešām palīdzējušas tik daudziem kā viņa stāsta, tomēr nav prātīgi akli ticēt visam, ko raksta cilvēks bez attiecīgās jomas izglītības un bez atsaukšanās uz pārbaudāmiem faktiem. Nav nekādas vainas pieredzei un intuīcijai, es arī uz tām paļaujos daudzās situācijās, tāpēc atļaušos tāpat kā Fennela balstīties šajos subjektīvajos faktoros un teikt, ka visi suņi nav vienādi un viņas audzināšanas metodes strādā, bet ne gluži to iemeslu dēļ kā viņa domā. Citējot Benu Goldeikru, “viss ir mazliet sarežģītāk”. Protams, ir pamatiezīmes, kas vienādas visiem (tāpat kā cilvēkiem), bet ir arī tik daudz atšķirīgā raksturos un uzvedībā. Bet tas tā, krietni svarīgāk ir tas, ka, manuprāt, viņa jauc paklausību ar dominēšanu, līdz ar to teorija ir greiza. Varbūt, ka tā cilvēkam ir vieglāk domāt un saņemt sevi rokās elementāras pieklājības iemācīšanai sunim, jo mums taču patīk valdīt, vai ne?

Fennela savu Draudzīgās saiknes metodi balsta uz pieņēmumu, ka saimniekam jāieņem dominējošā līdera pozīcija, citādi to ieņem suns un seko visādas problēmas – lēkšana augšā, pārmērīga uzmanības pieprasīšana, pavadas vilkšana, bēgšana, pat agresivitāte un mājas ārdīšana. Tas viss tāpēc, ka suns ieņēmis bara vadoņa pozīciju un tas viņam sagādā stresu, jo visu laiku jāpieskata saimnieks. Varbūt viņai ir taisnība, varbūt arī ne. Viens gan skaidrs – neaudzināts suns ir kā nagla pakaļā saimniekam un var sagādāt problēmas arī apkārtējiem cilvēkiem. Problēma tātad skaidra. Kā risināt? Jākļūst par līderi savam sunim. Pirmais solis – satiekot suni, tas pirmās 5 minūtes ir pilnībā jāignorē. Uzmanību var pievērst tikai tad, kad suns ir nomierinājies. Tālāk seko vēl vairāki soļi, kurus es te tuvāk neapskatīšu. Lasot autores pieredzi, tas liekas vienkārši elementāri. Viņa ienāk mājās pie cilvēkiem, kuri viņu paaicinājuši tikt galā ar savu suni, viņa uzreiz parāda, ka līdere ir viņa, paiet 5 – 30 minūtes un suns viņai klausa kā jēriņš. Sameklēju vienu video, kur viņa kāda TV raidījuma ietvaros ierodas mājās pie neaudzinātu suņu bara. Iespaidīgi, kā suņi nomierinājās, tomēr par cik % var uzticēties televīzijai?

Gadās arī stūrgalvīgāki eksemplāri, bet konsekventi rīkojoties, saimnieki apmēram dažu dienu līdz 2 nedēļu laikā varot tikt pie laimīga un labi audzināta suņa. Mums mājās sagaidīšana īsti nav problēma, tāpēc neredzu jēgu savu mīluli ignorēt 5 minūtes, kad viņš priecīgi sagaida mani mājās un pienes savu mīļāko mantiņu (kas, starp citu, arī esot suņa līdera izpausme, I kid you not). Tomēr, nenoliedzami, ignorēšana palīdz reizēs, kad suns pārāk aizraujas, vai viņa uzmanība nav konkrētajā brīdī vēlama.

Runājot par autores piesaukto alfa vilku mītu, jāmin “Dog Sense” autora John W.S. Bradshaw teiktais, ka šodienas vilki ir to seno vilku pēcteči, kuri izvēlējās nedzīvot kopā ar cilvēkiem un šodienas suns no vilka ir tālu. Būtībā sanāk, ka Fennelas teorija ir vēlamā uzdošana par esošo. Viņa labi saredz sekas un saprot, kā tās novērst, tikai izdara nepareizus secinājumus. Toties viņas padomi labi audzina dumjus suņu saimniekus. Bradshaw savu grāmatu balsta uz dažādiem pētījumiem par suņu psiholoģiju un izcelsmes vēsturi, plānoju to drīzumā lasīt.

Autore mīl suņus un rīkojas pēc savas labākās saprašanas, tāpēc grāmata nav zemē metama. Pats pozitīvākais ir tas, ka viņas metode ir pozitīva, pat ja man izrauj sirdi tā 5 minūšu ignorēšana. Cik nojaušu no rakāšanās internetā, viņas padomus ir pārņēmuši vai daļēji adaptējuši arī citi suņu “vārdotāji”. Iespējams, ir vērts “Sarunai suņu valodā” pievērst uzmanību, ja nestrādā citas pozitīvās audzināšanas metodes.

Kāpēc pievērsos šīs grāmatas lasīšanai? Pirmkārt, gribu labāk saprast savu suni. Ar spēcīga un aktīva drauga iegūšanu aktuāls kļuvis jautājums, kas notiek viņa prātā un kā mums vēl labāk saprasties. Otrkārt, paklausības lietas. Pa lielam viss ir labi, viņs ir ļoti saprātīgs, bet mīlulim jāmācās savaldīt emocijas un nevilkt pavadu. Viss tik interesants, viss tik aizraujošs! Ja suns pieaudzis svērs pusi no manis, tas kļūst īpaši aktuāli. Droši vien jau sapratāt, ka esmu skeptiski noskaņota un akli nesekošu autores padomiem, bet šo to izmantošu gan. Esmu atradusi dažus citus noderīgus video, kuru ieteikumus izmantojam jau nedēļu un ir rezultāti. Nu jā. Ja kāds tiešām pēc Fennelas metodes ir apmācījis savu četrkājaino draugu, es ļoti labprāt uzzinātu par jūsu pieredzi. Tāpat es labprāt uzzinātu jūsu domas un ieteikumus par suņu apmācību ārpus kinologu organizētām suņu apmācības skolām, respektīvi, ikdienas mājapmācību.

Vērtējums: 3/5