Romantika un sentiments

Nesen mani tā bija nomocījusi visa nopietnā literatūra, ka uz ātru roku veikalā paķēru grāmatu, kurai uz vāka rakstīts, ka tas ir sentimentālais franču romāns. Lai kas tas būtu, bet sižeta anotācija šķita pieņemama. Jau vēlāk, izmantojot brīvas 20 minūtes Alūksnē, ieskrēju grāmatnīcā un paķēru mīlas romānu, kas bija stipri nocenots. Abas grāmatas izrādījās katra savā veidā jaukas un izklaidējošas. Tieši tas, kas man bija vajadzīgs.

romantisks romāns, franču romānsMistera Daldrija neparastais ceļojums. Marks Levī

Kontinents 2013. gads, 370 lpp.

Grāmata – pārsteigums. Uzreiz teikšu, ka šo Marka Levī romānu izlasīju ar baudu un esmu nopirkusi vēl vienu nākamās nopietnās literatūras krīzes brīdim. Sentimentāls nozīmē sakāpinātu emocionalitāti, bet neko īsti pārmērīgu nemanīju. Nebija arī nekādu pārlieku dramatisku sižeta pavērsienu, kas bieži raksturīgi tādai vieglajai literatūrai. Ir daudz atmiņu, sevis meklējumu, bet viss viegli sagremojamās devās.

Man ļoti patika galvenie romāna tēli – smaržu izgudrotāja Alise un gleznotājs misters Daldrijs. Neuzbāzīgi, vienkārši, reāli cilvēki, katrs ar savu skumju pagātni. Bija patīkami vērot kā viņi sadraudzējas un pamazām atrod savu vietu dzīvē. Liela sižeta daļa risinās Turcijā, sniedzot ieskatu dramatiskos notikumos ap 1. pasaules kara sākuma laiku un armēņu genocīdu. Tādu īstu Turcijas smaržu, garšu un skaņu sajūtu gan autoram nav izdevies uzburt, bet fons tik un tā ir gana kolorīts.

Ar laiku nojautu, kā viss varētu atrisināties, bet tas romāna beigas man nesabojāja. Tiešām patīkami izklaidējos un atpūtos. Viss tā pa mierīgo, kas rūdītiem romantiskās literatūras lasītājiem varētu arī nepatikt, bet man bija tieši laikā. Varbūt tas ir franču šarms, kas iespiedies starp teksta rindām un mani apbūra.

Vērtējums: 3,5/5

mīlas romāns, romantisks romānsIk dienu, ik stundu. Nataša Dragniča

Zvaigzne ABC 2013. gads, 299 lpp.

Šī romāna izvēlei par labu spēlēja ne tikai cena, bet arī tas, ka autore dzimusi un augusi Horvātijā un arī romāna darbība pa daļai risinās šajā valstī. Tas, ka arī šajā romānā viens no varoņiem ir gleznotājs, ir patīkama sagadīšanās. Anotācija sola, ka šis ir neparasts mīlasstāsts, poētisks un pārlaicīgs. Tā tiešām ir. Šķiet, ka autorei ir dzejnieces dotības, jo teksts plūst un vijas skaisti, bet ne pārmērīgi, izcakināts īsos teikumos. Situācijas un pat varoņu teiktais atkārtojas cikliski. Savu odziņu piedod gan dzīve Horvātijas piekrastes pilsētiņā, gan Parīzes elpa. Nu gandrīz kā tāds skaisti dekorēts un gards eklērs. Bauda lasīt un neko nedomāt.

Diemžēl drusku par saldu un nereālu manai gaumei. Pasaka, kurā pie mazākā satricinājuma ģībstošu princi ar skūpstu modina skaista princese, kura būtu pelnījusi krietni labāku puisi pie sāniem. Mani kaitina, ka viss romāna sižets ir balstīts uz Lukas gļēvumu. Vienīgā un īstā mīlestība atrasta jau 5 gadu vecumā (šajā vietā es nemaz nebolu acis….mhm…), bet viņš to pakāš atkal un atkal, vienlaicīgi lienot zem brunčiem citām. Gan jau dzīvē tā notiek.

Tā kā tik reti lasu šāda veida literatūru, tad man ir maz piemēru ar ko salīdzināt. Ņemot vērā, ka teksts kā tāds ir baudāms un liela mīla pati par sevi skaista, kopumā es tīri labi izklaidējos un atpūtos.

Vērtējums: 3,5/5

Advertisements

Trīs vasarīgas grāmatas

Jūlija sākumā uztaisīju nelielu vasaras grāmatu sarakstu. Pienācis laiks pastāstīt par tām grāmatām, par kurām man ir vismazāk ko teikt.

Someone like youSomeone like you. Sarah Dessen

Heilija vienmēr paļāvusies uz pašapzinīgo Skārletu. Bet, kad Skārletas puisis iet bojā avārijā un Skārleta izrādās stāvoklī, tad Heilijai ir jākļūst par Skārletas balstu.

Šī pilnīgi noteikti nav labākā, bet arī ne sliktākā Sāras Desenas grāmata. Saturs ir vienkāršs un taisns kā lielceļš. Nekādu pārsteigumu, bet tajā pašā laikā viegli uztverams vēstījums tīnītēm par draudzību, pirmo grūtniecību, attiecībām ar vecākiem, nepareizajiem puišiem un pašcieņu. Man patika Heilijas un Skārletas draudzība. Desena raksta sirsnīgi un vienkārši. Viegli un ātri izlasāms darbs, kas tikpat viegli un ātri izlidos no jūsu prāta.

Vērtējums: 3/5

we were liarsWe Were Liars. E. Lockhart

Skaista ģimene.
Privāta sala.
Četri draugi.
Meli, meli, meli.
Kaislība.
Negadījums.

Ko lai uzraksta par romānu, par ko neko daudz uzrakstīt nevar, citādi atklāsies romāna galvenā intriga? Runājot Hamleta vārdiem „Kaut kas ir sapuvis dāņu karaļvalstī” – kaut kas ir sapuvis ideālajā, bagātajā un skaistajā Sinklēru ģimenē, kur galvenais ir būt „normālam”, kontrolēt savas emocijas, nesagraut spožo tēlu. Var arī teikt, ka nauda laimi nenes. Noskaņas un stila ziņā šis romāns man atgādināja pagājušajā vasarā lasīto The End of Everything. Tāda vasaras tveices noskaņa, kad nekustas pat zāles stiebrs un gaisā virmo sajūta, ka tūlīt, tūlīt kaut kas (slikts) notiks. Man patika noskaņa, patika aprautais, apziņas plūsmas stils, bet līdz galam nespēju noticēt tam lielajam, briesmīgajam notikumam, par ko nedrīkst runāt. Cik stulbiem ir jābūt, lai ko tādu pastrādātu? Vai arī autore varēja atstāt to notikumu, bet atrisināt mazliet savādāk…. Nespēju just līdzi galvenajai varonei, bet tas šoreiz arī nav būtiski, lai romāns patiktu. Ja patīk jauniešu literatūra, tad „We Were Liars” var droši lasīt.

Vērtējums: 4/5

Ne gluži par tēmu, bet ja es gribētu tetovējumu, tad izvēlētos teikumu, kas mani aizķēra: „Be a little kinder than you have to”. Tetovējums būtu rokas iekšpusē kā atgādinājums sev.

Amy and Roger`s epic detourAmy and Roger`s Epic Detour. Morgan Matson

Emijas māte nolēmusi pārcelties uz otru Amerikas krastu un Emijai turp jānogādā mašīna. Vienīgā problēma – kopš autoavārijā gājis bojā tēvs, Emija nesēžas pie stūres. Izpalīdzēt piekrīt mātes draudzenes dēls un tā sākas viņu ceļojums pāri Amerikai.

Jaunieši nolemj pārvilkt strīpu Emijas mātes nospraustajam garlaicīgajam maršrutam un doties riktīgi episkā ceļojumā ar mašīnu pāri Amerikai. Emija vaino sevi tēva nāvē, Rodžers ieciklējies uz bijušo draudzeni un grib viņu satikt. Tātad katram savas problēmas un ceļojums noderēs domu sakārtošanai. Tiktāl viss skaisti un es priecīgi gaidīju, kad tad sāksies road-trip piedzīvojumi. Nekā nebija. Ja neskaita Yosemite Park un Elvisa muzeju, tad šis ir pilnīgi garlaicīgs brauciens no vienas burgeru ēstuves līdz nākamajai. Tāda sajūta, ka autore vienkārši vilkusi ar pirkstu pa karti, paķērusi pirmo internetā atrodamo tūrisma informāciju un tas arī viss. Labi, ka nebija „mīlestība no pirmā acu skatiena”. Toties Emijas pārprastā vainas apziņa un mocekles stāvoklis kādā brīdī jau kļuva par daudz. Daudzas problēmas ceļas no klusēšanas un šis romāns ir tam kārtējais pierādījums. Beigās varoņi piedzīvo emocionālo izaugsmi, tomēr tik garlaicīgu road-trip es nespēju autorei piedot. To neglābj par ceļojuma piezīmju grāmata, kurā Emija pieraksta pleilistes, līmē čekus, pieraksta īsus (un garlaicīgus) faktus par šķērsotajiem štatiem. Ak jā, un pusceļā Emijas māte uzzina par viņu plāniem un nobloķē kredītkarti. Atvainojiet, bet vai jūs atstātu savu bērnu (šķiet, Emijai bija 16 vai 17 gadi) Amerikas viducī mašīnā bez naudas? Es varu saprast labās atsauksmes, tomēr no road-trip romāniem gaidu mazliet ko citu. Varbūt problēma tajā, ka lasīju Bila Braisona ceļojumu pa ASV štatiem un lai cik vienmuļš tas nebūtu, tas tomēr bija interesantāks.

Vērtējums: 2/5

Beigās gribu piebilst par kādu šiem romāniem kopēju iezīmi – jauniešu konfliktu ar vecākiem. Arī pārējos šī žanra romānos, kurus šovasar izlasīju, dominē tā pati slikto vecāku tēma. Sāku nogurt no drausmīgiem (bezatbildīgiem, kontrolējošiem, atsvešinātiem, despotiskiem, nesaprotošiem utt.) vecākiem. Skaidrs, ka viegli uzbūvēt drāmu uz bērnu-vecāku nesaskaņu pamata, tomēr es gribētu redzēt kādu jaunu autoru domu lidojumu un mazliet vairāk izdomas jauniešu contemporary romānos. Varbūt es kļūdos un tā nav autoru vaina, varbūt tiešām problēmas ar vecākiem ir tik izplatītas, ka par tām jāraksta atkal un atkal? Droši vien katram pusaudzim ir bijuši gadījumi, kad „vecāki neko nesaprot” un „vecāki neko neatļauj”, paaudžu konflikts un tādā garā, tomēr, pēc romāniem spriežot, ASV ir īsta bēdu ieleja, kur normāli un mīloši vecāki ierakstāmi sarkanajā grāmatā.

Vasaras grāmatu mini saraksts

Pagājušajā vasarā uztaisīju diezgan lielu sarakstu ar vasarai atbilstošu grāmatu tematiku. Tāda tematiskā lasīšana sagādāja lielu prieku un lielu daļu arī paspēju izlasīt. Šovasar īsti neesmu jutusi vajadzību pēc vasarīgām grāmatām. Varbūt tāpēc, ka jūnijs mums bija oktobris. Bet šodien pa radio solīja karstuma vilni un nolēmu, ka starp nopietnāku literatūru es varētu ielikt ko vieglu un romantisku. Tā tapa saraksts ar piecām grāmatām (gāmatu nosauku saites ved uz Goodreads), ko varētu izlasīt līdz septembra vidum, kad oficiāli sākas rudens.

summer ya contemporary

Anna and the French Kiss by Stephanie Perkins
We Were Liars by E. Lockhart
My Life Next Door by Huntley Fitzpatrick
Amy and Roger`s Epic Detour by Morgan Matson
Someone Like You by Sarah Dessen

Studēšana ārzemēs, kāds varbūtēji biedējošs noslēpums, simpātisks kaimiņš, road-trip un Sāras Desenas grāmata par labākajiem draugiem, ko iekļāvu jau pagājušās vasaras sarakstā. Šīs visas ir jauniešiem domātas contemporary grāmatas ar labām atsauksmēm, izdotas nesen un krāj putekļus manā lasāmo grāmatu sarakstā.

Vai plānojat lasīt ko vasarai atbilstošu? Varbūt tieši otrādi – domājat, ka vasaras atvaļinājums ir īstais laiks, lai “izgrauztos” cauri kādai biezai dokumentālās vai zinātniskās literatūras grāmatai?

Azazēls & Turku gambīts. Boriss Akuņins

Lasot “Кладбищенские истории”, man ļoti iepatikās Japānas ārzemnieku kapsētai pieliktais stāstiņš par Erastu Fandorinu. Tā es atklāju, ka Borisam Akuņinam ir vesela detektīvsērija par atjautīgo cara laika ierēdni 19. gs. beigās “Приключения Эраста Фандорина”. Latviski izdotas pirmās četras grāmatas.

AzazēlsAzazēls. Detektīva Erasta Fandorina piedzīvojumi #1

Jāņa Rozes apgāds 2001. gads, 231 lpp.

1876. gada 13. maijā jauns cilvēks parkā Maskavā teatrāli izdara pašnāvību. Pamazām noskaidrojas, ka vēl vairāki jauni un turīgi vīrieši mēģinājuši nošauties vai nošāvušies. Kriminālpolicijas pārvaldes izmeklēšanas pristava jauniņais rakstvedis Erasts Petrovičs Fandorins tiek iesaistīts izmeklēšanā savas atjautības un asredzības dēļ. Pašnāvības sāk izskatīties pēc slepkavībām un “ož” pēc starptautiskas noziedzīgas organizācijas.

Pirmā iepazīšanās ar kriminālizmeklēšanā nepieredzējušo Fandorinu ir pilna dramatiskiem un straujiem notikumu pavērsieniem. Šaušana, duršana, pakaļdzīšanās, ielaušanās, azartspēles, izsekošana, nolaupīšana… Noziedznieki ir viltīgi un labi maskējušies, bet Fandorins nav ar pliku roku ņemams. Pirmajā brīdī varētu šķist, ka viņš ir tipisks papīru cilātājs, pienapuika, kautrīgs, maigs un pat neveikls, bet aiz necilās ārienes slēpjas ass prāts un izšķirošajās situācijās viņš spēj rīkoties aukstasinīgi un pārliecinoši. Reizēm gan gadās kļūdīties, bet tas ir cilvēcīgi. Simpātisks tipiņš. Arī kriminālintriga šajā konspirācijas teorijas detektīvā Akuņinam sanākusi laba.

Vērtējums: 4/5

Turku gambītsTurku gambīts. Detektīva Erasta Fandorina piedzīvojumi #2

Jāņa Rozes apgāds 2001. gads, 215 lpp.

Ir 1877. gads, pilnā sparā rit krievu-turku karš un jaunā, brīvdomīgā Varvara Suvorova cenšas slepus nokļūt frontē pie līgavaiņa. Bulgārijā viņa satiek Erastu Fandorinu un vairāku apstākļu sakritības dēļ krievu štābā tiek pielikta viņam par sekretāri. Kamēr Fandorins meklē turku “pelēko kardinālu” Anvarefendi, Varvaru aplido gan ārzemju reportieri, gan krievu virsnieki, bet pret krievu uzbrukumiem tiek veiktas smalkas diversijas.

Visas tās politiskās intrigas, Anvarefendi veiklās manipulācijas – lieliski, kā jau pieklājas kārtīgā spiegu detektīvā. Man gan diezgan ātri radās aizdomas par diversanta personību un brīnījos, kāpēc Erastam tādu nav (nu labi, beigās jau atklājās, ka aizdomas viņam tomēr bija). “Azazēlā” notikušais Erastam bija smags trieciens un viņš ir ļoti novecojis, kļuvis skarbāks un vēl nerunīgāks. Šoreiz galvenā notikumu stāstītāja ir Varvara, bet Fandorins paliek ēnā. Tas man tā kā drusku nepatika, tomēr romāns ir ļoti interesants un savādā kārtā kara situācija un izmantotie argumenti sasaucas ar pašlaik notiekošo.

Vērtējums: 4/5

Akuņins vēlējies sarakstīt vēsturisko detektīvu sēriju visās tā labākajās tradīcijās. Jāsaka, ka iznākums ir virtuozs, patīkams un pat ļoti lasāms. Detektīvi lasās viegli un ātri, bez mūsdienu detektīvus pavadošā smaguma par cilvēku drausmīgo nežēlību un vardarbību. Autoram tik labi izdevies imitēt veco laiku stilu, ka tikpat labi detektīvi varētu būt sarakstīti pirms simts gadiem. Mani brīdināja, ka pirmajās sērijas grāmatās valoda ir vecmodīga un tas var apgrūtināt lasīšanu, bet nekādu apgrūtinājumu nejutu. Tieši otrādi – man tas patika, piedeva tekstam īsto smeķi. Erasts Fandorins ir cilvēcīgi patīkams un pievilcīgs tēls, grāmatās jūtama tēla attīstība – no jauna un drusku naiva puiša par dziļi ievainotu un smalku cilvēku pazinēju. Autors viņu apzināti veidojis kā 19. gs. aristokrāta ideālu. Viņš ir tik labs, ka cita autora rokās varētu kļūt nebaudāms un neticams. Bet Akuņins visus notikumus skata caur vieglu ironijas un humora prizmu un lasītājam atliek vien iekārtoties ērtāk un iegrimt piedzīvojumos.

Skaidrs, ka trešajā daļā Fandorins dodas uz Japānu un ar interesi sekošu līdzi viņa turpmākajām gaitām. Kopumā sērijā ir 13 grāmatas un vēl divi stāsti, kas laikam ir papildinājums piektajai grāmatai. Domāju, ka Fandorina piedzīvojumi varētu patikt visiem, kuriem patīk Agatas Kristi un Artura Konana Doila detektīvi.

Snow Kissed. Jessica Clare, Jen Frederick, D.S. Linney

Snow KissedPear Tree LLC 2013, 261 lpp.

Šī nu reiz ir riktīga lubene, chick-lit vai kā nu vēl varam nosaukt romantiskas sēnalas. Mani izmisumā dzina sniega un Ziemassvētku sajūtu neesamība, tāpēc paķēru lasīt šo nelielo stāstu krājumu cerībā, ka varbūt notiks brīnums. Stāsti bija jauki un nekaitīgi, tomēr nekāds brīnums nenotika. Ja nebūtu kladē uzcītīgi pierakstījusi lasīto, tad tagad arī neko vairs neatcerētos.

Stāstus vienojošais motīvs ir Ziemassvētku laiks un mīlestība. Laikam jau stāstu autores ir slavenas savā romantisko darbu lauciņā, bet šie uzvārdi man neko neizteica. Diemžēl neviena no dāmām neraksta tik labi un interesanti, lai man būtu vēlme rakt dziļāk viņu daiļradē. Ā, laikam starp stāstiem bija pa fragmentam no katras autores jaunākā darba, bet tos es nekaunīgi izlaidu.

Reindeer Games by Jessica Clare – stāsts ar asprātīgu ideju par izdzīvošanas šovu Aļaskā. Divi dalībnieki – Luna un Ouens – necieš viens otru no pirmās šova minūtes, tiek viens pēc otra izbalsoti un spiesti kādu laiku pavadīt lūzeru kotedžā. Ziniet tādu teicienu “kas ķīvējas, tas mīlējas”? Teiciens būtībā pasaka visu par šo stāstu. Kur tie ziemeļbrieži, tā arī nesapratu, bet stāsts bija jautrs un jauks.

Undressed by Jen Frederick – bijušais karavīrs, nabadzīgs puisis Noa cīnās ar savu nedrošību, piedalās boksa mačos un grib nopelnīt daudz naudas, lai būtu savas bagātās draudzenes Greisas cienīgs. Greisa atrod veidu kā Noa kļūt pašpārliecinātākam par sevi un beigt salīdzināt citu naudas makus ar savu. Šo varētu saukt par seksīgo stāstu. Par Noa un Greisas attiecībām pat ir viena vai vairākas grāmatas. Baidos gan, ka tajās vienkārši ir šausmīgi gari izstiepts Noa mazvērtības komplekss un Greisas dievināšanai līdzīgās sajūtas, tomēr man šis pāris patika un pat apsvēru domu, vai par viņiem nepalasīt vēl.

Sound of Snow by D.S. Linney – mūķeņu skolā izglītotā Marija ierodas bagātnieka mistera Trenthema namā auklēt viņa bērnus. Milzīgs ir mistera Trenthema pārsteigums, kad Marija izrādās tā pati Ria ko viņš pusgadu izmisīgi meklējis pēc vienas kaislīgas nakts. Pārsteigumam seko viņš grib, viņa nē, ko darīt ar līgavu, bērni mīl tēti, bet tētis vienmēr strādā un traks sniegputenis. Beigas, protams, laimīgas. Tāds pilnībā klišejisks Pelnrušķītes stāsts, kuram burvīgu ģimenisku svētku sajūtu piedeva tēva un bērnu satuvināšanās.

Var lasīt, kad ir vēlme pēc kā cukursalda, viegla, seksīga un ātri aizmirstama. Man “Snow Kissed” sniedza tīri patīkamu izklaidi bez jebkādām pretenzijām uz ko vairāk.

Vērtējums: 3/5