Romantika un sentiments

Nesen mani tā bija nomocījusi visa nopietnā literatūra, ka uz ātru roku veikalā paķēru grāmatu, kurai uz vāka rakstīts, ka tas ir sentimentālais franču romāns. Lai kas tas būtu, bet sižeta anotācija šķita pieņemama. Jau vēlāk, izmantojot brīvas 20 minūtes Alūksnē, ieskrēju grāmatnīcā un paķēru mīlas romānu, kas bija stipri nocenots. Abas grāmatas izrādījās katra savā veidā jaukas un izklaidējošas. Tieši tas, kas man bija vajadzīgs.

Mistera Daldrija neparastais ceļojums. Marks Levī

Kontinents 2013. gads, 370 lpp.

Grāmata – pārsteigums. Uzreiz teikšu, ka šo Marka Levī romānu izlasīju ar baudu un esmu nopirkusi vēl vienu nākamās nopietnās literatūras krīzes brīdim. Sentimentāls nozīmē sakāpinātu emocionalitāti, bet neko īsti pārmērīgu nemanīju. Nebija arī nekādu pārlieku dramatisku sižeta pavērsienu, kas bieži raksturīgi tādai vieglajai literatūrai. Ir daudz atmiņu, sevis meklējumu, bet viss viegli sagremojamās devās.

Man ļoti patika galvenie romāna tēli – smaržu izgudrotāja Alise un gleznotājs misters Daldrijs. Neuzbāzīgi, vienkārši, reāli cilvēki, katrs ar savu skumju pagātni. Bija patīkami vērot kā viņi sadraudzējas un pamazām atrod savu vietu dzīvē. Liela sižeta daļa risinās Turcijā, sniedzot ieskatu dramatiskos notikumos ap 1. pasaules kara sākuma laiku un armēņu genocīdu. Tādu īstu Turcijas smaržu, garšu un skaņu sajūtu gan autoram nav izdevies uzburt, bet fons tik un tā ir gana kolorīts.

Ar laiku nojautu, kā viss varētu atrisināties, bet tas romāna beigas man nesabojāja. Tiešām patīkami izklaidējos un atpūtos. Viss tā pa mierīgo, kas rūdītiem romantiskās literatūras lasītājiem varētu arī nepatikt, bet man bija tieši laikā. Varbūt tas ir franču šarms, kas iespiedies starp teksta rindām un mani apbūra.

Vērtējums: 3,5/5

Ik dienu, ik stundu. Nataša Dragniča

Zvaigzne ABC 2013. gads, 299 lpp.

Šī romāna izvēlei par labu spēlēja ne tikai cena, bet arī tas, ka autore dzimusi un augusi Horvātijā un arī romāna darbība pa daļai risinās šajā valstī. Tas, ka arī šajā romānā viens no varoņiem ir gleznotājs, ir patīkama sagadīšanās. Anotācija sola, ka šis ir neparasts mīlasstāsts, poētisks un pārlaicīgs. Tā tiešām ir. Šķiet, ka autorei ir dzejnieces dotības, jo teksts plūst un vijas skaisti, bet ne pārmērīgi, izcakināts īsos teikumos. Situācijas un pat varoņu teiktais atkārtojas cikliski. Savu odziņu piedod gan dzīve Horvātijas piekrastes pilsētiņā, gan Parīzes elpa. Nu gandrīz kā tāds skaisti dekorēts un gards eklērs. Bauda lasīt un neko nedomāt.

Diemžēl drusku par saldu un nereālu manai gaumei. Pasaka, kurā pie mazākā satricinājuma ģībstošu princi ar skūpstu modina skaista princese, kura būtu pelnījusi krietni labāku puisi pie sāniem. Mani kaitina, ka viss romāna sižets ir balstīts uz Lukas gļēvumu. Vienīgā un īstā mīlestība atrasta jau 5 gadu vecumā (šajā vietā es nemaz nebolu acis….mhm…), bet viņš to pakāš atkal un atkal, vienlaicīgi lienot zem brunčiem citām. Gan jau dzīvē tā notiek.

Tā kā tik reti lasu šāda veida literatūru, tad man ir maz piemēru ar ko salīdzināt. Ņemot vērā, ka teksts kā tāds ir baudāms un liela mīla pati par sevi skaista, kopumā es tīri labi izklaidējos un atpūtos.

Vērtējums: 3,5/5

Trīs vasarīgas grāmatas

Jūlija sākumā uztaisīju nelielu vasaras grāmatu sarakstu. Pienācis laiks pastāstīt par tām grāmatām, par kurām man ir vismazāk ko teikt.

Someone like you. Sarah Dessen

Heilija vienmēr paļāvusies uz pašapzinīgo Skārletu. Bet, kad Skārletas puisis iet bojā avārijā un Skārleta izrādās stāvoklī, tad Heilijai ir jākļūst par Skārletas balstu.

Šī pilnīgi noteikti nav labākā, bet arī ne sliktākā Sāras Desenas grāmata. Saturs ir vienkāršs un taisns kā lielceļš. Nekādu pārsteigumu, bet tajā pašā laikā viegli uztverams vēstījums tīnītēm par draudzību, pirmo grūtniecību, attiecībām ar vecākiem, nepareizajiem puišiem un pašcieņu. Man patika Heilijas un Skārletas draudzība. Desena raksta sirsnīgi un vienkārši. Viegli un ātri izlasāms darbs, kas tikpat viegli un ātri izlidos no jūsu prāta.

Vērtējums: 3/5

We Were Liars. E. Lockhart

Skaista ģimene.
Privāta sala.
Četri draugi.
Meli, meli, meli.
Kaislība.
Negadījums.

Ko lai uzraksta par romānu, par ko neko daudz uzrakstīt nevar, citādi atklāsies romāna galvenā intriga? Runājot Hamleta vārdiem „Kaut kas ir sapuvis dāņu karaļvalstī” – kaut kas ir sapuvis ideālajā, bagātajā un skaistajā Sinklēru ģimenē, kur galvenais ir būt „normālam”, kontrolēt savas emocijas, nesagraut spožo tēlu. Var arī teikt, ka nauda laimi nenes. Noskaņas un stila ziņā šis romāns man atgādināja pagājušajā vasarā lasīto The End of Everything. Tāda vasaras tveices noskaņa, kad nekustas pat zāles stiebrs un gaisā virmo sajūta, ka tūlīt, tūlīt kaut kas (slikts) notiks. Man patika noskaņa, patika aprautais, apziņas plūsmas stils, bet līdz galam nespēju noticēt tam lielajam, briesmīgajam notikumam, par ko nedrīkst runāt. Cik stulbiem ir jābūt, lai ko tādu pastrādātu? Vai arī autore varēja atstāt to notikumu, bet atrisināt mazliet savādāk…. Nespēju just līdzi galvenajai varonei, bet tas šoreiz arī nav būtiski, lai romāns patiktu. Ja patīk jauniešu literatūra, tad „We Were Liars” var droši lasīt.

Vērtējums: 4/5

Ne gluži par tēmu, bet ja es gribētu tetovējumu, tad izvēlētos teikumu, kas mani aizķēra: „Be a little kinder than you have to”. Tetovējums būtu rokas iekšpusē kā atgādinājums sev.

Amy and Roger`s Epic Detour. Morgan Matson

Emijas māte nolēmusi pārcelties uz otru Amerikas krastu un Emijai turp jānogādā mašīna. Vienīgā problēma – kopš autoavārijā gājis bojā tēvs, Emija nesēžas pie stūres. Izpalīdzēt piekrīt mātes draudzenes dēls un tā sākas viņu ceļojums pāri Amerikai.

Jaunieši nolemj pārvilkt strīpu Emijas mātes nospraustajam garlaicīgajam maršrutam un doties riktīgi episkā ceļojumā ar mašīnu pāri Amerikai. Emija vaino sevi tēva nāvē, Rodžers ieciklējies uz bijušo draudzeni un grib viņu satikt. Tātad katram savas problēmas un ceļojums noderēs domu sakārtošanai. Tiktāl viss skaisti un es priecīgi gaidīju, kad tad sāksies road-trip piedzīvojumi. Nekā nebija. Ja neskaita Yosemite Park un Elvisa muzeju, tad šis ir pilnīgi garlaicīgs brauciens no vienas burgeru ēstuves līdz nākamajai. Tāda sajūta, ka autore vienkārši vilkusi ar pirkstu pa karti, paķērusi pirmo internetā atrodamo tūrisma informāciju un tas arī viss. Labi, ka nebija „mīlestība no pirmā acu skatiena”. Toties Emijas pārprastā vainas apziņa un mocekles stāvoklis kādā brīdī jau kļuva par daudz. Daudzas problēmas ceļas no klusēšanas un šis romāns ir tam kārtējais pierādījums. Beigās varoņi piedzīvo emocionālo izaugsmi, tomēr tik garlaicīgu road-trip es nespēju autorei piedot. To neglābj par ceļojuma piezīmju grāmata, kurā Emija pieraksta pleilistes, līmē čekus, pieraksta īsus (un garlaicīgus) faktus par šķērsotajiem štatiem. Ak jā, un pusceļā Emijas māte uzzina par viņu plāniem un nobloķē kredītkarti. Atvainojiet, bet vai jūs atstātu savu bērnu (šķiet, Emijai bija 16 vai 17 gadi) Amerikas viducī mašīnā bez naudas? Es varu saprast labās atsauksmes, tomēr no road-trip romāniem gaidu mazliet ko citu. Varbūt problēma tajā, ka lasīju Bila Braisona ceļojumu pa ASV štatiem un lai cik vienmuļš tas nebūtu, tas tomēr bija interesantāks.

Vērtējums: 2/5

Beigās gribu piebilst par kādu šiem romāniem kopēju iezīmi – jauniešu konfliktu ar vecākiem. Arī pārējos šī žanra romānos, kurus šovasar izlasīju, dominē tā pati slikto vecāku tēma. Sāku nogurt no drausmīgiem (bezatbildīgiem, kontrolējošiem, atsvešinātiem, despotiskiem, nesaprotošiem utt.) vecākiem. Skaidrs, ka viegli uzbūvēt drāmu uz bērnu-vecāku nesaskaņu pamata, tomēr es gribētu redzēt kādu jaunu autoru domu lidojumu un mazliet vairāk izdomas jauniešu contemporary romānos. Varbūt es kļūdos un tā nav autoru vaina, varbūt tiešām problēmas ar vecākiem ir tik izplatītas, ka par tām jāraksta atkal un atkal? Droši vien katram pusaudzim ir bijuši gadījumi, kad „vecāki neko nesaprot” un „vecāki neko neatļauj”, paaudžu konflikts un tādā garā, tomēr, pēc romāniem spriežot, ASV ir īsta bēdu ieleja, kur normāli un mīloši vecāki ierakstāmi sarkanajā grāmatā.

Vasaras grāmatu mini saraksts

Pagājušajā vasarā uztaisīju diezgan lielu sarakstu ar vasarai atbilstošu grāmatu tematiku. Tāda tematiskā lasīšana sagādāja lielu prieku un lielu daļu arī paspēju izlasīt. Šovasar īsti neesmu jutusi vajadzību pēc vasarīgām grāmatām. Varbūt tāpēc, ka jūnijs mums bija oktobris. Bet šodien pa radio solīja karstuma vilni un nolēmu, ka starp nopietnāku literatūru es varētu ielikt ko vieglu un romantisku. Tā tapa saraksts ar piecām grāmatām (gāmatu nosauku saites ved uz Goodreads), ko varētu izlasīt līdz septembra vidum, kad oficiāli sākas rudens.

Anna and the French Kiss by Stephanie Perkins
We Were Liars by E. Lockhart
My Life Next Door by Huntley Fitzpatrick
Amy and Roger`s Epic Detour by Morgan Matson
Someone Like You by Sarah Dessen

Studēšana ārzemēs, kāds varbūtēji biedējošs noslēpums, simpātisks kaimiņš, road-trip un Sāras Desenas grāmata par labākajiem draugiem, ko iekļāvu jau pagājušās vasaras sarakstā. Šīs visas ir jauniešiem domātas contemporary grāmatas ar labām atsauksmēm, izdotas nesen un krāj putekļus manā lasāmo grāmatu sarakstā.

Vai plānojat lasīt ko vasarai atbilstošu? Varbūt tieši otrādi – domājat, ka vasaras atvaļinājums ir īstais laiks, lai “izgrauztos” cauri kādai biezai dokumentālās vai zinātniskās literatūras grāmatai?