Mana dzīve grāmatās

Nejauši atradu “My Life in Books” projektu un nodomāju, ka mēs savā blogosfērā arī tādu varētu palaist. Oriģināli gan mazliet savādāks process, bet mēs darīsim sekojoši:

1) pavisam īsi iepazīstini ar sevi

2) atbildi uz pieciem jautājumiem

3) mini vismaz 1 grāmatu blogeri, kam gribi nodot tālāk stafeti.

Jautājumi:

1) Vai tu augi grāmatmīļu ģimenē un vai tev vecāki lasīja priekšā? Mini savu mīļāko bērnības grāmatu (var arī mazliet pastāstīt par to)

2) Kura bija pirmā pieaugušo grāmata, kas tev patiešām patika?

3) Mini mīļāko grāmatu, kuru lasīji 20 – 30 gadu vecumā, it īpaši, ja tā iespaidoja tavu dzīvi vai domāšanu.

4) Kura ir viena no tavām mīļākajām grāmatām, ko atklāji pēdējo 5 gadu laikā? Kā bloga rakstīšana vai grāmatu blogu lasīšana ir iespaidojusi tavus grāmatu lasīšanas paradumus?

5) Mini savu guilty pleasure vai kādu no mīļākajām grāmatām, kas citus varētu pārsteigt.

 

MANA DZĪVE GRĀMATĀS

Grāmatu lasītāja ar stāžu un jau vairāk kā 10 gadus lepna Valmieras iedzīvotāja, franču buldoga – kosmosa pavēlnieka saimniece, kas aizstrādājusies tālu no humanitārajām zinātnēm un nemaz to nenožēlo.

1) Vai tu augi grāmatmīļu ģimenē un vai tev vecāki lasīja priekšā? Mini savu mīļāko bērnības grāmatu (var arī mazliet pastāstīt par to)

Īsti nevaru teikt, ka uzaugu grāmatmīļu ģimenē, lai gan mājās grāmatas vienmēr bijušas, pārsvarā klasika un enciklopēdijas. Nosliece saglabājusies arī manā fiziskajā grāmatplauktā…. Mamma diemžēl vienmēr bija pārāk aizņemta, bet vectēvs man lasīja priekšā par Jērādiņu tik bieži, ka beigās visu grāmatu zināju no galvas. Lasīt iemācījos tikai tāpēc, lai varētu lasīt grāmatas. Lasīju tik daudz, ka grūti minēt mīļāko bērnības grāmatu. Varētu būt par Vinniju Pūku vai Karlsonu. Lasīju un pārlasīju un patīk joprojām.

2) Kura bija pirmā pieaugušo grāmata, kas tev patiešām patika?

Uz šo jautājumu ir vienkārša un nešaubīga atbilde – Aleksandra Dimā “Grāfs Monte Kristo”. Līdz šim brīdim esmu pārlasījusi vismaz 4 reizes. Joprojām viena no manām mīļākajām grāmatām.

3) Mini mīļāko grāmatu, kuru lasīji 20 – 30 gadu vecumā, it īpaši, ja tā iespaidoja tavu dzīvi vai domāšanu.

Tas ir grūti…laikam nevaru izdalīt vienu grāmatu, kas mani tik kardināli būtu iespaidojusi. Vai pareizāk sakot – no daudzām esmu ko paņēmusi pa pilītei vien un tagad jau vairs nevar atšķirt pirmavotu. Pieļauju, ka viena no tādām varētu būt “Kas nogalina lakstīgalu”, ja būtu to izlasījusi 20 gados. Virzas “Straumēni” varētu būt mans latviskuma stūrakmens, mana bībele. Šo es varbūt pirmo reizi lasīju agrāk, tomēr minēšu Montgomerijas “Zilā pils” – mācīja man priecāties par dzīvi un saprast, cik svarīgi ir būt pašai.

4) Kura ir viena no tavām mīļākajām grāmatām, ko atklāji pēdējo 5 gadu laikā? Kā bloga rakstīšana vai grāmatu blogu lasīšana ir iespaidojusi tavus grāmatu lasīšanas paradumus?

Ak… to ir tik daudz. Lai būtu Aksela Muntes “Stāsts par Sanmikelu”, bet ļoti gribas nosaukt vēl vismaz duci grāmatu :). Bloga rakstīšana man ļauj sakārtot domas par izlasīto un liek rūpīgāk pieiet lasīšanai – lasīt tā, lai pēc tam spētu pastāstīt citiem. Vienlaicīgi tā kalpo kā tāds jauks arhīvs un savā ziņā ir pat žēl, ka bērnībā un jaunībā nebija iespēja šādi pierakstīt izlasītās grāmatas. Citu blogu lasīšana man ļauj nejusties vienīgajai trakajai lasītājai 😀 Vienlaicīgi ik pa brīdim blogos atrodu jaunas grāmatas, ko ielikt lasāmo grāmatu sarakstā, jo blogiem uzticos daudz vairāk kā citām recenzijām. Nu jā, bloga dēļ es būtībā lasu vairāk.

5) Mini savu guilty pleasure vai kādu no mīļākajām grāmatām, kas citus varētu pārsteigt.

Man patīk lasīt fan fiction. Fanfiction.net es mēdzu pazust nevis stundām, bet dienām. Ik pa laikam tur atgriežos…

 

Ļoti, ļoti gribētu redzēt Tējtasītes un Asmo atbildes.