Amerikāņu vampīri un latviešu vilkači

No šī rudens R.I.P. lasīšanas palikušas divas grāmatas, par kurām neesmu pastāstījusi. Pasaku krājums nāca neplānoti un labi aizstāja “The Folding Knife”, kas bija ļoti labs romāns, bet tomēr neiederējās tumšā laika literatūras rāmjos.

vampīri, komikss

American Vampire, Volume 1. Scott Snyder, Stephen King, Rafael Albuquerque

Vertigo 2010, 192 lpp. American Vampire #1

Vai-vai-vampīri, ņam-ņam-cilvēki, ā-ā-asinis. Apmēram tāds ir “American Vampire” īsais kopsavilkums. Vampīri šeit ir brutālas būtnes, slepkavas, cilvēki – viņu gaļa un izklaides objekti, pats sižets krietni asiņains un “zarnains”. Nekādu sentimentālu vampīru, kuri mokās sirdsapziņas pārmetumos. Viņi gadu simtiem dzīvo mums līdzās, vada bankas, filmu studijas un aukstasinīgi nogalina visus, ko vēlas. Kādā reizē, ko varētu dēvēt par “darba drošības noteikumu pārkāpumu” rodas amerikāņu vampīrs – vēl brutālāks, vēl “psihāks” un amorālāks par vecās pasaules vampīriem. Pats trakākais, ka viņš mierīgi var staigāt saules gaismā (ne tikai nemirst, bet arī nemirdz!). Vecie sākumā nesaprot, kas tas par frīku un domā, ka no viņa ātri tiks vaļā. Nekā, Skinner Sweet nav tik viegli uzveicams. Ballīte pa īstam var sākties, kad uzrodas vēl viens jaunā tipa vampīrs.

Komiksa idejas autoram Skotam Snaideram pieder viss stāsta skelets un viņš rakstījis nodaļas par Pearl. Savukārt Stīvens Kings, balstoties uz Snaidera idejām, iedvesis dzīvību Skineram. Manuprāt, Kinga pienesums ļoti jūtams Skinera humorā un asiņainajās epizodēs. Priekšvārdā viņš kautrīgi izteicies, ka šī ir viņa pirmā komiksa rakstīšanas pieredze un viņš īsti nemākot. Es teiktu, ka šeit viņš ir labāks kā “N.” un labāks arī par Snaideru, kura rakstītajās daļās pietrūka dzirksteles.

Vizuālais izpildījums ir acij tīkams, pārsvarā ieturēts brūnganīgi sarkanos toņos. Detaļu nav pārāk daudz un ilustrācijas tīkami papildina tekstu. Tēlu sejas vaibsti gan ne vienmēr savilkti dabiskās grimasēs. Grimases tiek pārspīlētas, lai uzsvērtu varoņu emocionālo stāvokli. Dažas ilustrācijas ir riktīgi foršas un pasaka vairāk par vārdiem. Viena no tādām ir epizode ar Skineru ūdenī – riktīgas šausmas, kas vienlaikus izraisa sajūsmu.

Stāstam jāļauj ieskrieties, bet beigās jau bija “super, kas būs tālāk?” sajūta. Vol. 1 paralēli stāsta par to kā bandīts Skiners un jaunā aktrise Pērle kļūst par vampīriem un saķeras ar vampīru aristokrātiju. Grūti prognozēt, kas notiek turpinājumos, bet domāju, ka tie ir veltīti tālākiem Skinera un Pērles piedzīvojumiem.

Vērtējums: 4/5

raganas, pasakas, teikas

Raganas jāj mēnesi maitāt. Latviešu tautas teikas un pasakas

Jumava 2015. gads, 144 lpp.

Ļoti sen nebija lasītas latviešu tautas pasakas un teikas, tāpēc, lai izpētītu e-GRĀMATU bibliotēkas funkcionalitāti, izvēlējos lasīt “Raganas jāj mēnesi maitāt”. Vienlaicīgi šī grāmata neplānoti, bet jauki iekļāvās R.I.P. lasīšanas izaicinājumā.

Nelielais pasaku un teiku krājums sadalītas nodaļās par burvjiem, pūķiem, vilkačiem, vadātājiem, veļiem (velnu), lietuvēnu un raganām. Saturu ilustrē Ivara Vimbas zīmējumi.

Mūsu folklorā ir diezgan daudz tumšajam laikam un biedējošiem stāstiem derīgu radību, fantastisku parādību un notikumu. Vairākās pasakās tiek glābti noburti ķēniņdēli, ar viesuli aiznestas meitas, uzdarbojas vilkači un to paveidi – ezītis un kaziņa, prātu jauc jods un lietuvēns. Pie jūras var sastapt nāras un jūras govis. Dažiem veiksminiekiem mantu nes pūķis, citiem izdodas atrast apraktu un noburtu mantu. Tāpat krājumā sastapsiet muļķa velnu, ļaunās pamātes raganas ar visādām burvestībām un sērdieņus, kuri tiek atalgoti par labu sirdi un labiem darbiem.

Īpaši noderīgas varētu būt pamācības kā tikt pie sava pūķa vai pārvērsties par vilkaci. Ar pūķi vispār ir ļoti vienkārši – tikai jāatrod 9 gadus vecs gailis un jāpagaida, kad tas izdēs olu. Ja par olu pareizi rūpēsieties, drīz no tās izšķilsies mazs pūķītis.

Pasaka dundadznieku izloksnē “Jērgaļ a kāļiem lab smeķ!” bija dikti feina un arī iznākums savādāks nekā parasti, jo parasti tas, kurš atklāj vilkati, dara visu, lai tam ieriebtu vai nomaitātu. Šī pasaka un informācija par pūķiem iespiedusies atmiņā. Pārējās pasakas ne ar ko nepārsteidza, jo bērnībā man mājās bija vairāki latviešu pasaku un teiku krājumi, kurus regulāri pārlasīju.

Pasaku un teiku izvēle, krājuma sakārtojums šķita mazliet samocīts. Sadaļā par veļiem stāstīts gandrīz tikai par velnu. Sadaļa par lietuvēnu tāda aiz matiem pavilkta, tur gan lietuvēns, gan velns, gan jods, gan stiprinieks ūdenī. Pasakā “Dievs piekaļ velnu pie klints” bija ļoti jūtama kristīgās baznīcas ietekme un, manuprāt, pasaka galīgi neiederējās krājumā.

Kopumā kā tematiskais krājums “Raganas jāj mēnesi maitāt” ir tīri labs.

Vērtējums: 3/5

ripelevenAbas grāmatas izrādījās ļoti piemērotas šim lasīšanas izaicinājumam. “American Vampire” vispār bija 100% trāpījums – vampīri, asinis, ļoti tumšas noskaņas. Teiku un pasaku krājums piedāvāja klasiskus krēslas laika stāstus, ko saime stāsta lielajā istabā vakarējot.

Bullet Journal sistēma

Mēģināšu izstāstīt, kas tad ir “bullet journal” un kā to izmantot. Atļaušos to latviskot kā punktu (vai aizzīmju) sistēmu, jo punkti ir šīs sistēmas pamatā, bet varbūt kāds tulkotājs var piedāvāt labskanīgāku variantu. Rakstā par plānotāju izvēli jau minēju, ka izmantoju parastu kladi un punktu sistēmu, lai piefiksētu savu ikdienu, bet tagad paskatīsimies, kas “lācītim vēderā”.

kaitlynmilloy

Bullet journal ideja

Punktu sistēmu izveidoja Ryder Carroll kā analogu atbildi digitālai pasaulei. Viņš šo sistēmu redz kā attīstošos, pielāgojamu metodi, ko katrs var mainīt pēc vajadzībām. Ryder pats raksta, ka sistēma tagad izskatās krietni savādāk nekā tā izskatījās pirms pieciem gadiem, kad viņš to izveidoja.

Punktu sistēmas žurnāls var kalpot dažādi: kā uzdevumu saraksts, kā skiču klade, kā piezīmju grāmatiņa, dienasgrāmata, vai kā visa iepriekšminētā kombinācija.

Kam der šī plānošanas un pierakstīšanas sistēma:
Cilvēkiem ar miljons darāmiem uzdevumiem.
Cilvēkiem, kuriem patīk visu pierakstīt uz papīra.
Cilvēkiem, kuri vēlas kontrolēt savus ieradumus.
Cilvēkiem, kuri vēlas rakstīt dienasgrāmatu, bet līdz šim tas nav izdevies ilgstoši.

Bullet journal vadlīnijas

Sistēmas pamatā ir īsu piezīmju ideja: uzdevumus izsaka pavēles izteiksmē, raksta īsiem teikumiem. Viss tiek strukturēts pa punktiem (līdzīgi kā apakšpunkti, aizzīmes) trīs kategorijās: uzdevumi, notikumi, piezīmes.

Oriģinālajā sistēmā uzdevumus apzīmē ar punktu “•”. Punktam ir trīs papildus stadijas:
× = uzdevums izpildīts
> = uzdevums migrēts
< = uzdevums ielikts kalendārā, ieplānots

Notikumi skaitās konkrētai dienai piesaistīti ieraksti un ir iepriekš ieplānoti, vai arī notikuši un tad tiek piefiksēti. Tie tiek apzīmēti ar “Ο”. Pieraksta īsi, objektīvi. Emocijās var izplūst vēlāk piezīmēs.

Piezīmes apzīmē ar “—”. Piezīmes ir viss, ko vēlas atcerēties (fakti, idejas, domas, novērojumi), bet kas neprasa tūlītēju darbību.

Pastiprinātāji – simboli, kas sniedz papildus kontekstu. Katrs var izdomāt savus variantus. Piemēram:
“*” piešķir uzdevumam prioritāti, lai, pārskatot ierakstus, uzreiz pamanītu svarīgāko.
“!” pie piezīmes var nozīmēt ģeniālu ideju, kaut ko iedvesmojošu.

Lai tas viss neizskatītos pēc kodētiem mežoņa skricelējumiem, kladei ir noteikta sistēma jeb moduļi. Pamatmoduļi:
Satura rādītājs – tam atvēl pāris lapas klades sākumā, kur piefiksē tēmu vai kolekciju un lappušu numurus.
Gada kalendārs – sadalīts mēnešos, ieraksta ilgi uz priekšu ieplānotos uzdevumus vai notikumus.
Mēneša plāns – sastāv no kalendāra un uzdevumu saraksta. Šim plānam izmanto nākamo brīvo klades atvērumu. Vienā pusē kalendārs ar īsiem pierakstiem, otrā pusē darāmo un iepriekšējā mēnesī nepadarīto uzdevumu saraksts.
Ikdienas pieraksti – klades sāls, sākas ar datumu, tālāk dienas gaitā seko visa veida pieraksti. Nākamo dienu sāk tur, kur pabeidza iepriekšējo, tāpēc iepriekšēja dienu saplānošana nenotiek (to var darīt mēneša plānā, ja kaut kam jānotiek konkrētā dienā un konkrētā laikā).

Ļoti svarīga sistēmas sastāvdaļa ir uzdevumu migrēšana. Kas nav izpildīts šodien -> uz nākamo dienu, kas nav izpildīts šajā mēnesī -> uz nākamo mēnesi. Kas jāizpilda noteiktā laikā nākotnē -> uz gada plānu. Tas viss ar domu, lai tiktu apdomāts katrs uzdevums un notikums, ja to negribas migrēt, tad varbūt vispār nav vērts tērēt laiku un spēku tās lietas darīšanai. Ja kāds uzdevums pārceļo no mēneša uz mēnesi, loģiski gribas uzdot sev jautājumu – vai tiešām es to gribu darīt, vai man to vajag, ja jau 4 mēnešus neesmu to izdarījis?

Vēl viena punktu sistēmas nozīmīga sastāvdaļa ir kolekcijas. Tās ir vienotas tematikas piezīmes, saraksti vai ilgstoši projekti. Kolekcijas var būt izmētātas pa visu kladi un to atrašanai kalpo satura rādītājs. Kolekcijās var savākt visas noteiktai tematikai atbilstošas piezīmes. Lai to darītu, jādodas uz nākamo brīvo lapu, jāuzraksta nosaukums un jāpārnes uz šo lapu viss, kas atbilst attiecīgajai kolekcijai.

Noteikumi zināmi, ko tālāk?

Iespējams, ka sākumā sistēma nebūt nešķiet vienkārša, bet tā nav. Punktu sistēma ir process, tāpēc tiek ieteikts izmēģināt sistēmu vismaz 2 mēnešus, lai saprastu, vai šāda pieeja savas dzīves pierakstīšanai der. Ņemiet kladi, pildspalvu un sāciet. Nevajag sarežģīt, viss ir vienkāršāk nekā šķiet.

Kādu kladi izvēlēties? Var ņemt jebkuru, bet es un sistēmas izveidotājs iesakām vidēja izmēra, kvalitatīvu un izturīgu kladi, lai varat nēsāt to līdzi, pierakstīt visu, ko vēlaties, iztikt ar vienu kladi apmēram gadu un pēc gadiem to pāršķirstīt, lai atsauktu atmiņā 2017. gadu.

Kad sākt? Kaut vai šodien. Ja gribēsiet klades glabāt un arhivēt, tad varbūt ērtāk jaunu kladi sākt ar 1. janvāri.

Mana pieredze

Kā jau rakstīju, es izmantoju Kristīnes Luīzes Avotiņas kladi un punktu sistēmā veicu pierakstus jau gadu. Akli nesekoju sistēmai, esmu to pielāgojusi savām vajadzībām. Rakstu ar jebkuru melno vai zilo pildspalvu, bet vienmēr somā līdzi ir daudzkodolu pildspalva (bildēs redzēsiet kāpēc).

klade un pildspalvas

Mana bullet journal saturs:
– Satura rādītājs
– Gada plāns
– Mēneša plāns
– Ikdienas pieraksti
– Cita informācija – dienasgrāmatas tipa piezīmes, grāmatu saraksti utml. Vairākus mēnešus pierakstīju un mazliet plānoju ēšanu, bet tad to atmetu kā nesvarīgu.

gads

8 mēneši vienā lappusē. Pirmajā kladē sanāca gadu sākt ar novembri.

index un kolekcija

Satura rādītājs un kolekcija – saraksts ar mājās esošām nelasītām grāmatām+dāvanām. Var redzēt, cik man švaki iet ar plāna pildīšanu🙂

mēneša atvērums

Mēneša atvērums pielāgots manām vēlmēm un vajadzībām.

dienu skats

Ikdienas pieraksti. Ceturtdiena pabeigta, piektdiena iesākta un nav vēl pārnesti visi neizdarītie uzdevumi.

Izmantoju citus simbolus, jo man nepatika punktēšana:
[ ] (kvadrāts) – uzdevums
Ο – pasākums, tikšanās
× ievilkts kvadrātā vai aplī – izpildīts
⁄  ievilkts kvadrātā – uzdevums veikts daļēji
• – visādas piezīmes
→ izejošs no kvadrāta vai apļa – uzdevums vai notikums migrēts
Ja piezīmes saistītas ar grāmatām, tad papildus piezīmēju atvērtu grāmatu.
Reizēm papildus pielieku izsaukuma zīmi, ja tas ir kas ļoti svarīgs.
Ar sarkanu pildspalvu pierakstu to, kas attiecas uz blogošanu.
Reizēm kaut ko uzcakinu, bet ar skaistināšanu neaizraujos, tāpēc pieraksti man neaizņem daudz laika.

Man patīk, ka esmu ieguvusi kladi, kur varu pierakstīt visu, redzēt, ko darīju 16. jūnijā un saprast, ka lieta, ko taisos izdarīt jau pusgadu acīmredzot nemaz tik svarīga nav. Vai tieši otrādi, ka esmu bezgala slinka. Man patīk arī tas, ka šī sistēma ir maināma, ir tik daudz veidu un ideju kā visu pierakstīt. Iespējams, ka nākamajā kladē šo to darīšu savādāk.

Papildus lasīšanai: Bullet Journal Library, Bullet Journal Blog. Īpaši var noderēt šis raksts ar daudzām vizuālām idejām kā vēl iekārtot un papildināt punktu sistēmas kladi. Tur ir lieliski piemēri kā izveidot nedēļas plānu/pārskatu tiem, kuriem tas vajadzīgs.

Plānotāja grūtā izvēle

Tuvojoties jaunam gadam jāpērk jauns plānotājs. Gaumes ir dažādas, pēdējā laikā arī piedāvājums plašs – no klasiskiem biznesa dienu un nedēļu plānotājiem līdz krāšņām un iedvesmojošām pierakstu kladēm. Lieli, mazi, sarkani, zaļi, melni, puķaini, mīkstos vai cietos vākos, viena diena vienā lapā, viena nedēļa atvērumā un vēl visādi varianti. Skaistākie plānotāji ir diezgan dārgi, ja vien tos nepērk janvāra beigās. Godīgi sakot, var apjukt, ja nav skaidri zināms, ko tieši vēlas un cik daudz vietas pierakstiem vienā dienā vajadzīgs.

Jautājumi, ko sev uzdot pirms plānotāja izvēles

Kāda ir ikdiena, vai tajā ir daudz dažādu darbu?
Vai regulāri ir daudzas tikšanās noteiktā laikā un nepieciešams plānotāja sadalījums pa stundām?
Vai nepieciešams daudz vietas piezīmēm?
Cik lielu un smagu plānotāju vēlies nēsāt līdzi?
Cik būtisks ir vizuālais noformējums?

Iespēju pierakstīt uz papīra vienmēr esmu uzskatījusi par efektīvu atcerēšanās veidu, tomēr ilgu laiku dzīvoju bez kārtīga plānotāja. Starp darbu, ikdienu un blogošanu vienā brīdī sapratu, ka viss tas “ķīselis” jāsāk pierakstīt. Es stingri nodalu algotā darba pienākumus un visu pārējo, tāpēc man ir divi plānotāji, bet pagāja laiks, līdz tam nonācu. Vēlos dalīties pieredzē, kā es tiku līdz savam ideālajam plānotājam.

Klasiskais standarts

Sāku ar standarta A5 lieluma plānotājiem, kas nopērkami grāmatnīcās un citos veikalos – nekā radoša vai iedvesmojoša. Ātri sapratu, ka tie man perfekti der darba pienākumu pierakstīšanai. Viena diena lappusē ļoti labi der, ja pa dienu ir jāpieraksta daudzi uzdevumi un cita veida informācija, un A5 ir pietiekami liels, lai vieta pietiktu pat plašāka rokraksta īpašniekiem. Ja nepieciešams perspektīvā redzēt visu nedēļu, tad gan jāmeklē viena nedēļa atvērumā.

standarta plānotājs

Ko iesākt ar plānotāju visam pārējam? Veikalos nopērkamie standarta A5 neder, jo dažkārt man vienas dienas pieraksti aizņem pāris rindas, dažreiz veselu lapu. Savukārt mazāka izmēra plānotājos pietrūkst vietas. Vēl viena problēma – šie plānotāji jau ir daļēji aizpildīti – datums, vārda dienas, mēness fāzes, stundu grafiks utml. Ja es gribētu kādu lapu veltīt bloga rakstu idejām, es to nevarētu darīt, jo atņemtu vietu dienas pierakstiem. Standarta plānotājos piezīmēm ir atvēlētas vien pāris tukšas lapas, jo izdevējiem šķiet svarīgi iekļaut laika joslas, tālsarunu kodus un attālumus starp pilsētām. Noteikti kādam tas ir vajadzīgs, bet ne man. Tagad ir pieejami arī dažādi skaisti nestandarta plānotāji, bet arī tie jau ir daļēji aizpildīti. Man vajag kaut ko vairāk piemērojamu, vajag rīcības brīvību, tukšas lapas.

6 riņķu eksperiments

Ja Youtube ierakstīsiet “filofax” vai vienkārši “planner”, jūs garantēti kā Alise dosieties lejup Truša alā un nonāksiet fantastiskā pasaulē, kurā valda krāsaini un radoši iekārtoti 6 un vairāk attaisāmu riņķu plānotāji. Man ir aizdomas, ka pastāv Filofax kults, jo šis vārds no ražotāja brenda jau kļuvis par sugas vārdu. Šāda plānotāja iekārtošana un uzturēšana ir hobijs, kas pieprasa arī smukas uzlīmes, spiedogus un krāsainas pildspalvas. Sākas viss ar plānotāja vāku iegādi, iekšlapas katrs var pielāgot pēc savām vēlmēm. Ja nepatīk gatavais piedāvājums, var izdrukāt (pilns internets!) un lietot savas lapas. Tikai jāņem vērā izmēri, jo tie ir dažādi. Par laimi, ir šis ceļvedis riņķsējuma plānotāju izmēros. Iespēja pašai plānot plānotāju?! Jā, lūdzu!

Pēc tam, kad pārgāja pirmā eiforija, sapratu, ka negribu uzreiz ieguldīt naudu dārgā kaprīzē, jo pastāvēja niecīga iespēja, ka šis plānotājs pēc laika krās putekļus līdzīgi kā viņa priekšgājēji. Būdama latviete praktiskā, no Aliexpress pasūtīju 6 riņķu plānotāja lēto ķīniešu versiju ar iekšlapām (bez datumiem un citas info, tikai līnijas) un dažus smukus līmējamus štruntiņus.

riņķu plānotājs un sīkumi

Plānotāja izmērs – 12 x 18,5 cm, iekšlapas – 9,5 x 17 cm

Pēc mēneša ilgas gaidīšanas saņēmu sūtījumu un ar lielu entuziasmu ķēros klāt iekārtošanai. Nolēmu, ka vienā atvērumā ietilpināšu visu nedēļu. Izmantoju krāsu sistēmu (piemērs ekstrēmai krāsu kodu izmantošanai), lai izceltu noteiktu informāciju, izveidoju ieliekamas lapas bloga kalendāram, lipināju uzlīmes un citādi izskaistināju lapas. Tā tas turpinājās dažus mēnešus, līdz spēju savilkt šāda plānotāja plusus un mīnusus.

Plusi:
Iespēja iekārtot plānotāju tieši tā kā vēlies.
Saturu var sakārtot pa savam, papildināt, izņemt nevajadzīgo.
Nelielais izmērs parocīgs līdzņemšanai.
Cilpa pildspalvai un pāris iekškabatiņas uzlīmēm, piezīmju lapiņām.

Mīnusi:
“Čubināšanās” ap plānotāju aizņem daudz laika.
Riņķi traucē rakstīt.

Protams, no katra paša atkarīgs cik daudz laika tiek atvēlēts plānotāja iekārtošanai, pārkārtošanai, izskaistināšanai un citai -šanai. Vienā brīdī sapratu, ka man tas ir apnicis un sapratu to tad, kad pāris nedēļas plānotājs nogulēja mājās uz galda. Varbūt kādreiz pie šī plānotāja veida atkal atgriezīšos, jo būtība ir laba, tikai jāatrod piemērotākais plānotāja izmērs un izmantošanas stils.

Plānotājs no nulles

Tā es pamazām nonācu pie domas, ka man neder iepriekš sagatavotie plānotāji, man vajag tukšas lapas. Neder arī sistēma, kas prasa daudz darba. Neveiksmju nogurdināta klīdu pa internetu līdz uzdūros nākamajam kultam – bullet journal. Tas bija apgaismības mirklis, kuram tajā brīdī gandrīz nenoticēju, bet nolēmu pamēģināt šīs plānošanas sistēmas vienkāršotu variantu. Ir pagājis gads un man vēl nekad ārpus algota darba tik ilgi nav bijis plānotājs-dienasgrāmata, ko es aktīvi izmantotu katru dienu.

Šai lieliskajai sistēmai izmantoju Jāņa Rozes grāmatnīcā nopērkamās piezīmju grāmatas ar Kristīnes Luīzes Avotiņas darbu reprodukcijām uz vāka. Šīs klades ir brīnišķīgas! Brīnišķīgas! Stingri vāki un viegli punktotas iekšlapas bija tieši tas, ko vēlējos. Ar 96 lapām abpusējai rakstīšanai vajadzētu pietikt gadam, vismaz man pietiek. Pēc gada lietošanas klade joprojām stingri turas kopā un vāki nav pārāk apbružājušies. Vienīgi papīrs ir diezgan plāns, gēla un tintes pildspalvas var spīdēt cauri.

klades

Kristīnes Luīzes Avotiņas klades. Virsējā ir lietota gadu.

Plusi:
Pilnīga rīcības brīvība teksta izkārtojumā.
Papīrs tiek iztērēts lietderīgi, nepaliek tukšas vietas.
Nav jāstaipa līdzi smagi plānotāji, jo var izmantot jebkuru tīkamu kladi.
Plānotājs neprasa daudz laika un pierakstīt var VISU vienuviet.

Mīnusi:
Kad klade beidzas, svarīgā informācija jāpārnes uz nākamo (bet tieši tas pats jādara jebkurā parastajā plānotājā).
Parastā kladē nav grāmatzīmes, jāimprovizē.
Parastā kladē nav vārda dienas un svētku dienas, atkal jāimprovizē.

Oriģinālajā punktu sistēmā nav agrāk nebija, tagad ir minimāls gada un mēneša pārskats, bet neviens neliedz katram pašam izdomāt sev ērtāko risinājumu, tāpēc šo neuzskatu par mīnusu. Tāpat oriģinālajā variantā šie pieraksti ir ļoti askētiski, vienkārši, ar uzsvaru uz ātru un īsu pierakstīšanu, bet sistēmai kļūstot populārai, daudzi pielāgo sākotnējos noteikumus savām vēlmēm. Sistēmas īpatnība ir tāda, ka klades lapas netiek priekšlaicīgi aizpildītas un saplānotas, viss tiek rakstīts pirmajā brīvajā vietā. Bet var darīt arī savādāk, Pinterest ir 1000 iedvesmojošu piemēru.

mēneša atvērums

Iesākts mēneša plāna atvērums.

Manas klades sākumā ir satura rādītājs, tālāk seko gada plāns, tad mēneša atvērums, kur vienā pusē ir mēneša plāns un vēlamie darbi, otrā pusē bloga plāns, tālāk seko ikdienas pieraksti darāmo darbu saraksta un visādu dienasgrāmatai līdzīgu piezīmju veidā. Kad mēnesis beidzas, mēneša cikls sākas no jauna. Starp citu, jau gandrīz gadu punktu sistēmas darāmo darbu pierakstīšanas metodi izmantoju arī savā darba plānotājā un man tas strādā efektīvāk nekā vienkārša uzdevumu pierakstīšana.

Nākamajā rakstā pastāstīšu vairāk par to, kas ir “bullet journal” un kā es to daru.

10 gadi

Pēdējā laikā veltu mazāk laika blogam nekā agrāk, tomēr, ziniet, esmu lepna un gandarīta par šo mazo hobiju “Marii grāmatplaukts”, kam šogad aprit 10 gadi. Jūtos laimīga piederēt mūsu literatūras blogeru kopienai. Lai gan lasīšana ir nodarbe vienatnei, ir ārkārtīgi patīkami parunāties ar citiem līdzīgi domājošajiem šeit blogā, sociālajos tīklos un klātienē.

Reizēm cilvēki jautā, kāpēc rakstu blogu. Parasti atbildu, ka man patīk to darīt. Ja nepatiktu, es to nevarētu darīt tik ilgstoši. Blogs ir manu izlasīto grāmatu pierakstu klade un pa šiem gadiem kļuvis arī par ieradumu, izteiksmes līdzekli. Varbūt iedomīgi tā teikt, bet vai literatūras blogi nav arī mazas gaismas saliņas? Vai lasīšanas popularizēšana nav tas, ko mēs – grāmatu blogeri – spējam dot Latvijai? Pievērst uzmanību jaunajām grāmatām un izcelt gaismā arī senākus un piemirstus darbus. Mudināt lasīt dažādu literatūru, dalīties priekā par lasīšanas procesu. Ai, nu labi, man vienkārši patīk lasīt un patīk rakstīt par grāmatām un šo to citu.

Pa šiem gadiem esmu izlasījusi diezgan daudz grāmatu, pašai par pārsteigumu nosēdos kameras priekšā un šad tad uzfilmēju domas par izlasīto un pieredzēto. Tomēr vislielākais pārsteigums, ka literatūras blogeru domas reizēm tiek prasītas un publicētas citās vietnēs un pat ārpus interneta. Pirms 10 gadiem nekas tāds pat prātā nenāca.

15 minūtes slavas jeb Kurš gan sunim asti cels, ja ne pats

Inga Pizāne-Dilba “Jāņa Rozes” Ziņnesim intervēja grāmatu blogerus. Arī es tiku šajā pulciņā 2015. gada septembra numurā.

Pilnīgi negaidīti šī gada oktobra sākumā Spīgana uzaicināja uz “Spīganas lasītavu” Radio 5. Parunājāmies par R.I.P. izaicinājumu un tumšu noskaņu literatūru.

Delfu “Viņa” sadaļā, pēc Ketijas Nuķes-Osītes uzaicinājuma, ar Daini ieteicām grāmatas tumšajiem rudens vakariem: “Grāmatu blogeri Mairita un Dainis iesaka lasāmvielu tumšiem rudens vakariem”.

Grāmatnīcās pāris reizes pamanīju kartītes ar savas atsauksmes fragmentu par konkrēto grāmatu. Tas ir tāds ļoti patīkams sīkums un ceru, ka lasītgribošiem šīs kartītes palīdz izvēlēties jaunu grāmatu. Grāmatu blogeru ieteikumi atrodami arī “Jāņa Rozes” mājaslapā. Piemēram, šeit ir ieteikumi novembrim.

Tikko pie latviski lasošajiem nonāca ārkārtīgi skaists romāns “Eivas Lavenderas savādās un skaistās skumjas”. Pirms vairāk kā gada pateicu “jā” izdevēja jautājumam “vai šo derētu izdot?”. Protams, es tagad necitēju precīzi, tas viss bija emocionālāk, bet fakts paliek fakts.

Reizēm grāmatu blogeru domas tiek citētas uz grāmatu vākiem. Ironiskā kārtā nevaru atcerēties, kurā grāmatā var atrast manu vārdu.

Mazliet statistikas

scott-allison

Nākotne

Par nākotni īsumā – domāju tādā pašā garā turpināt.

Paldies visiem! Prieks jūs tā vai citādi pazīt un dalīties lasīšanas priekā!

Rīta zvaigzne. Pīrss Brauns

Sarkanā sacelšanās, Prometejs, fantastika, jaunums

Prometejs 2016. gads, 536 lpp. Red Rising #3, Sarkanā sacelšanās #3

Nesen teicu, ka grāmatu sērijām nav ne vainas, ja visas sērijas grāmatas var dabūt vienlaicīgi vai ar nelielu intervālu, kamēr vēl dzīvas lasīšanas laikā gūtās sajūtas un sižets nav pagaisis no atmiņas, vai mainījušās intereses. Par “Sarkanās sacelšanās” triloģiju man ir sajūta, ka tikko tikai lasīju pirmo daļu, viss vēl ļoti dzīvā atmiņā. Tagad triloģijai pienācis grandiozs un aizraujošs noslēgums.

Pēc otrās daļas beigām bija ļoti grūti iedomāties, kā veiksmīgi varētu atrisināties aizsāktie notikumi un daži tēli pat paliktu dzīvi. “Rīta zvaigznē” Pīrss Brauns veic burvju meistara izdomas cienīgus gājienus, kamēr lasītājs nervozi grauž nagus. Bija vairākas reizes, kad man tāpat kā Sevro gribējās izsaukties – sūdi vagā! Šis ir emocionāli spēcīgs stāsts, kurā daudzas reizes šķita, ka nu tik tiešām ir sūdi un visi tiks nogalināti, tomēr, kā jau ierasts, lasītājs reti zina visu patiesību par varoņu ieplānoto rīcību.

Jāpasaka dažus vārdus par jau tik iemīļotajiem varoņiem. Atšķirībā no iepriekšējām daļām, Derovs ir emocionālāks un kļūdās biežāk. Pēc visa notikušā viņš gribētu konfliktus risināt miermīlīgā ceļā, kas ir diezgan naivi, tomēr saprotami, ja mēģinām kaut mazliet iedomāties sevi Derova vietā un iedziļināties tajā kā viņš dzīvoja līdz šim un cik daudz izcieta. Tas, ka Derovs nav sajucis prātā un saglabājis vismaz zināmu devu cilvēcības, ir apbrīnojami. Beidzot arī varoņi sāk domāt, ko viņi iesāks ar izārdīto pasauli. Vēlme pēc miera un kompromisiem salikumā ar dažiem kārtīgiem slaktiņiem rada savdabīgu disonansi un ļoti interesantus sižeta pavērsienus. Smagu iekšēju konfliktu izdzīvo Sevro (un mēs beidzot ieraugām, ka viņš nav tikai traks un bezbailīgs goblins) un pat baidījos, ko viņš darīs, bet Sevro ir un paliek krietnais un uzticamais Sevro, psihais gaudoņa, rupju joku plēsējs un uzticams draugs līdz kapa malai. Mustanga šoreiz ir vairāk fonā, tāda kā klusa vērotāja, lai gan viņai ir milzīga loma, bet par to nestāstīšu.

Kas ir taisnīgums? Kas ir gods un cieņa? Ko vērta ir revolūcija un kā vienu diktatūru neaizstāt ar citu? Ko nozīmē draudzība? Kā viens cilvēks var kļūt par milzīgu pārmaiņu nesēju un iedvesmot tik daudzus citus? Jāaizdomājas arī par to, cik milzīgas loma ir patiesai informācijai un tās pretmetam – dezinformācijai. Pieļauju, ka, lasot šo triloģiju, jūs atradīsiet vēl daudz būtisku jautājumu, ko Pīrss Brauns apspriež savā kosmosa nākotnes vīzijā. Protams, viņa darbu var arī vienkārši lasīt kā aizraujošus starpplanētu kariņus ar daudzšķautņainiem varoņiem, kuri ir trenēti nogalināt, bet dziļi sirdī viņu vienīgā vēlēšanās ir būt mīlētiem. Dažkārt domāju, kā es rīkotos, vai man pietiktu drosmes, vai es vispār izdzīvotu ilgāk par pāris minūtēm? Nav ne jausmas un labi, ka tā ir tikai fantāzija.

Grāmatu sērijas pabeigšana ir saldsērīgs notikums. Padarīta darba gandarījums jaucas ar skumju atvadīšanos no iemīļotās pasaules un tēliem, kurus paspēj iepazīt un uztvert kā draugus. Tā arī tagad ar skumjām atvados no Marsa, no gaudoņām, Derova, Sevro, Mustangas un daudziem citiem. Triju grāmatu garumā pasaule ir mainījusies, galvenie tēli auguši un nobrieduši, esmu apšaubījusi dažu labu motīvu, smējusies par jokiem, gandrīz raudājusi par neveiksmēm un nāvēm un izbaudījusi ārkārtīgi lielisku piedzīvojumu vārdā “Sarkanā sacelšanās”. Paldies, Brauna kungs, un uz tikšanos citās pasaulēs, jo ceru, ka rakstnieka talants plaukst un mūs gaida vēl citi pārsteidzoši romāni.

Vērtējums: 5/5

Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.