Ar Džeka Keruaka “Ceļā” noslēdzās mans 2007. gada grāmatu lasīšanas “maratons”. Bija stingri noteiktas 12 grāmatas – katram mēnesim pa vienai. Sākumā domāju, ka neko vairāk arī neizlasīšu. Jau maija beigās bija skaidrs, ka sākotnējā doma ir aplama. Jūnijā tapa šis Grāmatplaukts.
Kopumā saskaitot pagājušajā gadā esmu izlasījusi 45 grāmatas, vidēji 3,75 grāmatas mēnesī. Nav slikti. No tām 7 bijušas latviešu autoru grāmatas (dominē Ziedonis :)). Viena bijusi audiogrāmata, 3 grāmatas lasītas angļu valodā. Pārsvarā lasīta mūsdienu tulkotā daiļliteratūra un klasika, arī dažas grāmatas par vēsturi un ceļojumiem. Par iecienītāko izdevniecību droši var saukt izdevniecību AGB ar savu Vēja suni. Ja jūs tagad prasītu, kura man šķiet foršākā/labākā/mīļākā whatever no izlasītajām 45 grāmatām, man būtu ļoti grūti atbildēt. Noteikti Mihaila Bulgakova “Meistars un Margarita”, Aksela Muntes “Stāsts par Sanmikelu”, Hermaņa Heses “Stikla pērlīšu spēle”. Šīs ir grāmatas, kas vēl ilgi paliks atmiņā un pēc gadiem gribēsies izlasīt vēlreiz.
Laiks negaida, tāpēc ķeršos pie 2008. gada plāniem. Šogad tik stingra plāna nebūs, tomēr man ir neliels sarakstiņš – 10 grāmatas, kuras būtu forši izlasīt 2008.gadā:
[upd] Izpildot tiberta lūgumu – pievienoju pamatojumu izvēlei
-
Virdžīnija Vulfa: Uz bāku – sen gribu ko no Vulfas izlasīt, šis nosaukums iespiedies atmiņā kaut kāda iemesla pēc
-
Salmans Rušdi: Klauns Šalimars (vai cita) – reizi dzīvē arī kaut kas no Rušdi jāizlasa, par klaunu šķita interesants sižets
-
Pēters Hēgs: Smillas jaunkundzes sniega izjūta – savā laikā traki slavēta grāmata, tāpēc jāizlasa beidzot arī man
-
Maksans Fermīns: Sniegs (vai cita) – kaut kas ieteica
-
Hermanis Hese: Pasakas – ieteica, bez tam patika “Stikla pērlīšu spēle”, ceru, ka pasakas būs tikpat saistošas
-
Milans Kundera: Atvadu valsis (vai cita) – likās saistoša anotācija
-
Pauls Bankovskis: Eiroremonts – Bankovskis tāpēc ka Bankovskis
-
Stīvens Kings: Zvēru kapiņi (vai cita) – ieteica
-
Tālis Tisenkopfs: Uzburtā vieta – diezgan daudz jau runāts par šo grāmatu, gribu izlasīt
-
Boriss Pasternaks: Doktors Živago – cilvēku likteņgaitas Krievijai interesantā laikā, bet būtībā nejauša izvēle
Protams, turpinās 80/80 – mans grāmatu ceļojums.
Marii grāmatplaukts 
Kings ir labs 😉 Man ir visas viņa grāmatas personīgajā bibliotēkā, iesaku izlasīt arī Green mile un protams Dark tower.
PatīkPatīk
Man šķiet reiz pa TV rādīja vairāku sēriju filmu pēc viena viņa romāna motīviem par lidmašīnu ar pasažieriem, neviena cita nav, laiks laikam apstājies. Neatceros kā sauca. Varbūt zini?
PatīkPatīk
Par lidmašīnu sauca Langolieri filmu un grāmatu tāpat. Vēl LTV ap to laiku rādīja The Stand filma par apokalipsi, kuru izraisīja epidēmija. Superīga ir arī filma Zaļā Jūdze, ja slinkums lasīt grāmatu. Pavisam Kingam ir ~ 50 grāmatu ekranizācijas. Viņš pat uzrakstījis scenāriju nelielam seriālam Kingdom Hospital, kādas 12 sērijas.
PatīkPatīk
Jā, Langolieri. Paldies! “Zaļo jūdzi” redzēju, bet tas sižets man ne īpaši.
PatīkPatīk
Būtu interesantāk,ja Tu minētu arī tos apsvērumus ,kāpēc viena vai otra grāmata ir iekļuvusi šajā plānā.Vai nu Tev šīs grāmatas ir sadāvinātas,vai veikalā ir bijušas atlaides?:)Pašam plānam nav ne vainas,lai gan šo to es nelasītu.
PatīkPatīk
Tavs lūgums izpildīts 🙂 Īstenībā neviena no šīm grāmatām nav manā īpašumā, bet divas no tām gribu nopirkt: “Pasakas” un “Uzburta vieta”.
Ļoti gribu uzzināt ko tu nelasītu un kāpēc?
PatīkPatīk
Virdžīnija Vulfa: Uz bāku – Stāv plauktā,bet tālāk par dažām lappusēm neesmu ticis
Salmans Rušdi: Klauns Šalimars (vai cita) – neko no Rušdi nespēju lasīt.Lai gan citi slavē, protams.Pārāk sveša man viņa pasaule.
Pēters Hēgs: Smillas jaunkundzes sniega izjūta – Izlasīju tikko pēc iznākšanas latviešu valodā.Lasās labi,autora personība arī savdabīga,uzņamta paštruntīga filma,bet vai lasītu šodien-nezinu.Laikam jau jā,tomēr.
Maksans Fermīns: Sniegs (vai cita) -nedomāju,ka viņš būtu uzskatāms par nopietnu rakstnieku.Tāpat kā Koelju,piemēram.
Hermanis Hese: Pasakas- “Stikla pērlīšu spēle”Man ir dažādi,iespējams nemotivēti,aizspriedumi pret Hesi.Kaut kāds samudrīti garīgs man viņš liekas ,
Milans Kundera: Atvadu valsis (vai cita) – Kaut ko pasen esmu lasījis,bet kā autors nav tuvs
Pauls Bankovskis: Eiroremonts -gandrīz viss ko viņš raksta,izņemot grāmatu recenzijas,man uzdzen žāvas.Ar lielu piespiešanos varu lasīt,bet viņš sirgst ar samocītiem sižetiem.Valoda,lai arī kļūst aizvien labāka ,tomēr vēl pieklibo.Dažkārt arī ir vēlme izrakstīt kaut kādas savas fobijas.Kaut gan visādā citādā ziņā varētu būt Latvijas literāra eksportprece.
Stīvens Kings: Zvēru kapiņi (vai cita) – domāju,ka Kingam nepiemīt literāras kvalitātes.Scenārji drebekļiem ,protams,sanāk,bet rakstnieks viņš ir štruntīgs.
Tālis Tisenkopfs: Uzburtā vieta – pirmās esejas Rīgas laikā bija labas,bet tad kaut kā vienā brīdī piegriezās.
Boriss Pasternaks: Doktors Živago – ir jau lasīta.
PatīkPatīk
Mani arī Rušdi baida, bet vajag pamēģināt. Par Fermīnu un Kunderu neko nemāku teikt, tad jau redzēs. Par Bankovski un fobijām baigi forši pateici. Galvā ir, bet reti kad varu pateikt īstos vārdus.
Klau, varbūt vari uzrakstīt savu 10 grāmatu sarakstu, ko tu lasītu šogad?
PatīkPatīk
“Stīvens Kings: Zvēru kapiņi (vai cita) – domāju,ka Kingam nepiemīt literāras kvalitātes.Scenārji drebekļiem ,protams,sanāk,bet rakstnieks viņš ir štruntīgs.”
Iebilstu 😉 Viņa šausmenēs, šausmas rada nevis, riebums pret asiņainiem gaļas kalniem, bet gan paša lasītāja iztēle. Un to panākt štruntīgam rakstniekam ir nereāli.
PatīkPatīk
Tad man jāzin,ko šogad izdos:))Ar lasīšanu ir tā,ka lasu to,kas jauns parādās grāmatnīcās.Ja zinu,ka vakarā nekas cits nav darāms,tad iegriežos grāmatnīcā un skatos,kas mani varētu interesēt.Bez autora savarīga ir izdevniecība,tulkotājs un arī tas kā izskatās teksts.Cik tas blīvs,piemēram.Ja daudz dialogu,tad parasti nepērku.Tā ka mani lasīšanas ieradumi sen vairs nav plānveida.
Ja man tāds plāns būtu tad no jau reiz lasītā(!) es noteikti izlasītu Ļeva Tolstoja Karu un mieru,Annu Kareņinu.Manuprāt tās ir nozīmīgas grāmatas,turklāt arī ļoti interesanta lasāmviela.(Ir taču grāmatas,kas ir nozīmīgas,kaut vai Gētes Fausts,bet tās lasīt ir mocības.) Čehova stāstus,Kuprina stāstus.
No frančiem Velbeku.
No indusiem/angļiem Naipolu(tikko divas grāmatas Zvaigznes apgādā)
No amerikāņiem Tomu Vulfu.(“Godkāres ugunskuri”jau gadiem stāv grāmatnīcās)
Tas tā pa fikso,kas acumirklī ienāca prātā.
PatīkPatīk
Tā jau likās,ka Asmo iebildīs.Viens no argumentiem par sliktu Kingam ir viņa grāmatu lielās tirāžas:))Denam Braunam arī ir lielas tirāžas ,bet to taču neuzskata par daļliteratūru.Da Vinči kods no literārā viedokļa ir tikpat garlaicīgs kā filma,bet tur vismaz var rast ierosmi citām lietām.Drebināties no Kinga neliekas saprātīgi.Grāmatas tomēr neizraisa tādas tirpiņas kā kino,vai mūzika.Tas nav tik iespaidīgs mēdijs šajā ziņā.Tur jābūt kaut kam citam.
PatīkPatīk
Nu ar salīdzināji Braunu ar Kingu. Esmu Braunu lasījis šamais cenšas melus uzdot par patiesību, nevienā Kinga darbā neko tādu sastapis neesu. Kinga lielās tirāžas, domātu tur viņa pārdesmit gadu darba rezultāts. Man Kings šķiet labākais savā žanrā. Makkamonns ir pārlieku reliģiski apokaliptisks, Lavkrafta šausmas tādas naivas, Kings savukārt stāsta par tumšo pusi, kas ir mūsos pašos.
Labi par gaumi taču nestrīdas. 🙂
PatīkPatīk
Labi, izlasīšu to Kingu un mēģināšu noformulēt – forši vai sūds.
Tibert, paldies. Tā kā esmu nelietderīgi izlaidusi vairākus gadus, tad arī daudz kas vairāk vai mazāk nozīmīgs (nebraucot pārāk dziļās filozofiskās tēmās vai tamlīdzīgi) ir palicis neizlasīts. To tad tagad cenšos “iedzīt” ar kaut kāda plāna palīdzību.
Man paveicās dabūt Čehova kopotos rakstus reizē ar dzīvokli, tikai nelaimīgā kārtā tai brīdī neaptvēru kas tā par bagātību un daļu no grāmatām atdāvināju. Bet stāsti man ir saglabājušies. Stāv pie gultas un pa laikam kādu izlasu, vairāk gan sanāk makšķerēšanas braucienos palasīt.
PatīkPatīk
Čehovs nav diez cik dinamisks ,lai lasītu makšķerēšanas braucienos:))Tur nav nekādu dinamisku sižeta pavērsienu.Aizvien kāds krievu inteliģents,kuram vairāk rūp viss,kas pasaulē notiek,bet kurš netiek galā ar ikdienas situācijām.Lasāmviela melanholiski tumšiem rudens un ziemas vakariem.Visslavenākais stāsts laikam ir “Dāma ar sunīti”.Pēdējā laikā arī “Melnais mūks”par kuru ir teātra izrādes un ekranizācijas.
PatīkPatīk
Nesaki vis! Es makšķerēšanas braucienos lasu tieši tos īsos stāstus. Tie ir pietiekoši dinamiski, pārsvarā jauki parāda cilvēku muļkību/skaudību/neprātību un tamlīdzīgas rakstura īpašības. Reizēm ir vienkārši smieklīgi.
PatīkPatīk
Atbalsojums: … zivis kraulā nepeld … » 2008. gada lasīšanas plāna skeletiņš