Top 10 Otrdiena – grāmatas 2015. gadam

toptentuesdayVarbūt mazliet par agru, bet šīs otrdienas tēma ir desmit grāmatas, kuras vēlaties izlasīt vai gaidāt 2015. gadā.

Protams, gribu izlasīt miljons grāmatas, tāpēc šīs desmit grāmatas ir tikai “viens no…” variantiem, tomēr tādas, kuras es gribu izlasīt vairāk un agrāk nekā citas.

Top 10 grāmatas, kuras vēlos izlasīt 2015. gadā

1. Hjū Hovija Elevatora sāgas 3. daļa – pirmās divas daļas “Vilna” un “Maiņa” bija ļoti labas, tāpēc ar nepacietību gaidu trešo daļu,  lai saņemtu atbildes uz vairākiem jautājumiem par dzīvi Elevatoros un ārpus tiem.

2. Patrika Rotfusa Karaļkāvēja hronikas 3. daļa – diez vai ir kāds, kurš izlasījis pirmās divas Kvouta stāsta daļas “Vēja vārds” un “Vieda vīra bailes”, ar nepacietību negaida trešo. Visticamāk 2015. gadā vēl nesagaidīsim, bet tas man neliedz izteikt vēlēšanos.

3. Jēkaba Janševska “Dzimtene” – tā kā man beidzot ir ceturtā grāmata (sējums?) tad vajadzētu izraut cauri visu romānu, kas vēsta par cilvēku dzīvi 1880-to gadu Kurzemē. Ja vien tas tiešām ir viss romāns, jo vienā vietā pavīd 4, citā vietā 5, bet citviet vispār 8 sējumi vai daļas. Bez tam, romānu jau sen vēlos pārlasīt.

4. Brandon Sanderson “The Way of Kings” – pēdējā laikā esmu tik daudz laba lasījusi un dzirdējusi par Sandersona episkās fantāzijas sēriju The Stormlight Archive. Domāju ir laiks arī man pievienoties viņa fanu pulkam.

5. Frank Herbert “Dune” – pārējās daļas aizejot aizvien lielākā sviestā, bet pirmā daļa esot zinātniskās fantastikas episkuma kalngals. Atceros sen, sen skatītu filmu par kāpu klātu planētu un lielām tārpveidīgām radībām (varbūt tie ir tikai mani murgi).

6. Stephen King “Under the Dome” vai “The Stand” – vispār gribu izlasīt abus Kinga “ķieģeļus”. Pirmajā kāds ciemats attopas zem liela kupola, otrajā “jauks” vīruss izraisa apokalipsi.

7. Cixin Liu “The Three-Body Problem” – fakts, ka beidzot angliski ir pieejams Ķīnā ārkārtīgi populārā zinātniskās fantastikas rakstnieka darbs, ir ievērības cienīgs. Sižets it kā klasisks par signālu sūtīšanu citplanētiešiem un kas no tā sanāk, tomēr izklausās, ka notikumi būs plašāki un dziļāki par vienkārši episkām kaujas ainām. Un 2015. gadā angliski iznāks arī otrā daļa.

8. Karloss Ruiss Safons “Vēja ēna” – ir jālabo divas lietas: 1) visi citi šo jau ir lasījuši, 2) grāmata pie dīvāna aizņem vietu jau kādu gadu. Grāmata par grāmatām un kapsētām – nevaru iedomāties, ka man varētu nepatikt.

9. Jacqueline Carey “Kushiel`s Dart” – pārāk ilgi esmu atlikusi šīs Ziemassvētku dāvanas lasīšanu. Par saturu man ir diezgan miglains priekšstats – fantāzija, viduslaiki, mitoloģija, kritušie eņģeļi. Kaut kas tādā garā, bet man ir sajūta, ka būs labi un man patiks.

10. Mariama Petrosjana “Nams kurā…” – gandrīz identiski skumjš iemesls kā “Vēja ēnai”, tikai savu kārtu negaida tik ilgi. Ir daudz atsauksmju par šo romānu, bet visas kā viena atstāj sajūtu, ka Nama lasīšana būs ļoti īpatnēja pieredze, ko izstāstīt nāksies grūti.

Vai jūtat zināmu tendenci šajā topā? Jā, biezas grāmatas ar diezgan nopietnu sižetu un pamatīgu noslieci fantastikas/fantāzijas virzienā.

Vai jums ir noskatītas kādas grāmatas, kuras noteikti gribat izlasīt nākamgad?

21 thoughts on “Top 10 Otrdiena – grāmatas 2015. gadam

  1. Dzimtenes sižets tālāk turpinās romānā “Bandavā”, kas gan ir lasāma arī kā atsevišķa grāmata.🙂 Ja Tev ir tās zaļi-melnās grāmatas, tad man liekas, ka 4 vien tur ir, jo manai vecmāmiņai plauktā tik arī bija😀 Pieņemu, ka, ja būtu vēl, tad kolekcija būtu papildināta.

    Like

  2. Tā kā man pa ķērienam vēl joprojām ir lieliskais Latviešu romānu rādītājs, tad varu pastāstīt, ka tur ir minēts, ka Dzimtenei ir trīs daļas. Turklāt rādītājā tās katra ir ielikta kā atsevišķs romāns – 1921. gadā “Kalpi, saimnieki un muižnieki”, 1924. gadā “Ceļi un tekas”, 1925. gadā “Laukos un pilsētā”. Ja izlasīsi visus, tad gan jau latviešu grāmatu gadsimta projektā tos var atzīmēt kā trīs dažādas grāmatas.🙂
    Dune es kaut kad mēģināju lasīt krievu tulkojumā, bet kaut kur pie simtās lappuses man vienkārši apnika visas tās politiskās peripetijas, tā es šo grāmatu nepabeidzu. Viss pārējais izskatās lasāms pat, ja es esmu viens no tiem ļoti retajiem cilvēkiem, kuriem pēc pirmās daļas izlasīšanas, ir pilnīgi vienalga, kas tālāk notiek ar Kvotu.🙂

    Like

    • Tā, tā, tā. Acīmredzot atšķiras sadalījums pa sējumiem dažādos izdošanas gados, tāpēc sanāk 4, 5, 8 un vēl citas variācijas. Ko Doronike saka par Dzimtenes skaitīšanu trijos atsevišķos gados? Bet, protams, mērķis trāpīt vismaz vienam gadam man ir.
      Es Dune vismaz pamēģināšu, jo tomēr viens no bezmaz vai zin. fantastikas klasikas darbiem.
      Kas attiecas uz Kvoutu, tad man viņš šķiet jo interesantāks, jo pieaugušāks kļūst.

      Like

      • Neredzu problēmas. Varētu pieņemt šo jauko rādītāju par atskaites punktu un līdz ar to atrisināt visus mulsinošos jautājumus par izdošanas gadiem. Priekš tam mums tie institūti galugalā domāti🙂

        Like

      • Jā, pēc literatūrzinātnieku viedokļa (es pati to patiešām neizdomāju :)) Dzimtenei ir trīs daļas, kas katra skaitās atsevišķs romāns un 1986-1987 tā ir izdotas četros sējumos. Kopumā, neskaitot publikācijas periodikā, Dzimtene līdz šim ir izdota vismaz septiņas reizes dažādos izdevumos – gan pilnos, gan saīsinātos, tāpēc sējumu skaits dažādiem izdevumiem varētu būt visai atšķirīgs.
        Ticu, ka Kvouts uz vecumu varētu palikt sakarīgāks, vienīgi viņš noveco kaut kā pārāk lēni.🙂

        Like

  3. Es tev varu pilnīgi stabili pievienoties Vēja ēnas lasīšanā, jo tieši tāpat: 1) visi to jau ir izlasījuši; 2) stāv plauktā jau kuro gadu nelasīta. Pēc dziļi teorētiska plāna es to taisos lasīt janvārī🙂
    Ak, un varbūt man arī vajadzētu šādu 10 grāmatu sarakstu (bet baidos, ka sākšu rakstīt un ieskriešos).

    Like

  4. Man ļoti patīk veidot šādus sarakstus, bet esmu jau atmetusi cerības, ka izdosies pie tiem pieturēties. Jau šogad biju sev uzlikusi par pienākumu izlasīt M. Atvudas ”The Handmaid’s Tale”, bet kā parasti nesanāca – tad nu tas paliek uz nākamo gadu, kad būs arī latviskais tulkojums. Vēl domāju ielūkoties Rotfusa stāstā par Auri, varbūt beidzot kārtīgāk iepazīties ar kaut ko no Murakami daiļrades. Un vēl vajadzētu drusciņ izglītoties zinātniskajā fantastikā. Jau kādu laiciņu metu acis uz O. Hakslija ”Brīnišķīgo jauno pasauli”.
    Es arī neesmu ”Vēja ēnu” lasījusi. Arī gribētos.

    Like

  5. Priecājos un iedvesmojos, kad citi veido šādus sarakstus, bet pašai no tiem ir bail. Es jau izgāzos ar savu visai vienkāršo GR izaicinājumu, un no uzliktās grāmatu skaita latiņas man vēl ir ļoti tālu:) Bet man ir noteiktas vēlmes reģionu un autoru ziņā, tā ka iespējams šāds saraksts taps. Paldies par ideju!

    Like

  6. Mjā, manos plānos ir nevis 10 grāmatas, bet 10 plaukti (divās rindās). Vienā plauktā gan ir tikai enciklopēdijas. Baigās aizdomas, ka, līdz tam nonākot, atkāpšos no principiem un lekšu pāri🙂 Bet tad jau redzēs un diez vai tas pat būs nākamgad…
    “Vēja ēna” ir ļoti īpatnēja; ilgu laiku pat nevarēju iebraukt, ka stāsts principā ir par realitāti un mūsdienām, visu laiku likās, ka tai jābūt kaut kādai fantāziju pasaulei. Bet turpinājums (“Eņģeļa spēle”) man sižetiski patika pat labāk.
    “Nams kurā…”- nu, būs interesanti uzzināt, vai ir vēl kāds, kas pēc tam netiek no tā ārā. Pagaidām, cik izdevies uziet, mēs tur esam divi (kompānijā ar elzastory).
    Otrās, trešās, ceturtās… utt daļas visam kam, ko ir izdevies iesākt… jā, protams. Ja ne jāizlasa, tad vismaz jānopērk. Vai jārezervē bibliotēkā. Nu jā- tas jau nozīmē, ka arī jāizlasa.
    Jūtos drusku nepilnvērtīgi, jo nevaru līdzvērtīgi diskutēt par vis-kaut-ko svešvalodās. Nē, nu, drusku jau lasu arī angliski, bet ne tik raiti, lai sistemātiski meklētu kaut ko, kas vēl līdz latviskajiem tulkojumiem nav nonācis.

    Like

    • Agrāk nelasīju svešvalodās (mācību literatūru neskaitīsim). Likās, ka valodu nezinu tik labā līmenī. Bet tad kaut kā sāku lasīt angliski un pēc tam apzināti piespiedu sevi izburtot cauri pāris grāmatas krieviski. Ar to maisam gals bija vaļā. Vienbrīd pat aizgāja tik tālu, ka latviski gandrīz neko nelasīju. Līdz ar to ir dažas grāmatas, kas man latviskajā tulkojumā vairs tā nepatīk kā oriģinālā.

      Like

      • Ā, nu, ar krievisko principā problēmu nav, ir arī plauktā pāris autoru, kas praktiski ir tikai krieviski, jo latviski no viņiem pamaz tulkoto “gabalu”. Ar anglisko iet švakāk, jo šausmīgi negribas paralēli vēl visu laiku turēt arī vārdnīcu blakus un raustīties no viena uz otru. Bet, no otras puses, svešvalodu iesaistīšana tik ļoti paplašinātu lasāmo aploku, ka… Tā jau nav tos “ķieģeļus” kur grūst un laiku kur ņemt🙂

        Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s