99, nē, 11 lasītāju problēmas

lasīt

Blogos aizsācies jauns stafešraksts – “Lasītāju problēmu TAG” (aizsāka Diāna, pārķēra Dainis). Nolēmu, ka nekā sarežģīta te nav, šito es arī varu. Zemāk piedāvāju savas atbildes uz 11 lasītāju problēmu jautājumiem.

Patiesībā līdz šim īpaši nebiju piefiksējusi, kādas ir manas kā grāmatu lasītāja problēmas. Pietrūkst laika, pietrūkst vietas plauktos, bet tas arī apmēram viss. Ja iedziļinās, tad jau izlien visādi sīkumi. Piemēram, cik kaitinoši ir, kad kāds iztraucē lasīšanu īpaši aizraujošā vietā.

1. Tavā nelasīto grāmatu sarakstā ir apmēram 2000 grāmatu. Kā tu spēj izlemt, ko lasīt nākamo?

Par laimi, tajā mūžīgajā un nebeidzamajā sarakstā man nav 2000 grāmatu. Ja es gribētu izlasīt visu Goodreads to read plauktu, tad tās būtu 345 grāmatas. BET tas saraksts ir nebeidzams, konstanti mainīgs un tas cipars patiesībā neko nenozīmē. Izlemju divejādi. 1) pēc sajūtām un vēlmēm – ko tajā brīdī gribu lasīt, 2) pēc steidzamības – cenšos bibliotēkas un izdevniecību blogeru eksemplārus izlasīt pirmām kārtām.

2. Tu esi grāmatu izlasījis līdz pusei, taču jūti, ka tev tā nepatīk. Metīsi mieru vai pabeigsi līdz galam?

Pēc situācijas. Dažkārt varu sakost zobus un izlasīt līdz galam tāpēc, ka autoram laba valoda/ļoti labs tulkojums. Parasti gan, ja esmu tikusi līdz pusei, tad izlasu arī līdz galam, vai vismaz pārskrienu pāri pa diagonāli saturam. Metu mieru reti un jau krietni ātrāk, apmēram 1/3 grāmatas.

3. Tuvojas gada beigas un tu esi tik tuvu, bet tomēr tik tālu no sava Goodreads izaicinājuma sasniegšanas. Vai tu mēģināsi to sasniegt; ja atbilde ir jā, tad kā?

Ha! Esmu speciāli lasījusi pavisam īsus darbus, lai sasniegtu noteiktu smuku ciparu. Parasti gan izaicinājumu sasniedzu jau labu brīdi pirms termiņa beigām.

4. Grāmatu vāki sērijai, kura tev ļoti patīk, nesaskan savā starpā. Kā tu tiec ar to galā?

Situ galvu pret sienu un skaļi bļauju. Ja nopietni, tad dikti priecīga par šo neesmu, bet varu iztikt. Labāk ir, ja visa sērija ir mīkstajos vai cietajos vākos. Man tagad ir Silva Rerum I mīkstajos vākos un Silva Rerum II cietajos vākos, tas drusku kaitina. Tomēr galvenais, lai vāki nav tādi, ka kauns uz tiem skatīties.

5. Visa pasaule ir sajūsmā par kādu grāmatu, kura tev patiesi nepatīk. Kurš būs tas cilvēks, ar kuru tavas domas par to sakritīs?

Bišku nesaprotu jautājumu. Es parasti spēju saskatīt, kāpēc citi ir sajūsmā par to, kas man nepatīk un otrādi. Ir labi, ka ir dažādi viedokļi, es to respektēju.

6. Tu lasi kādu grāmatu un jūti, ka sāksi raudāt publiskā vietā. Ko tu darīsi?

Ļoti reti lasu publiskā vietā, reti raudu, bet ja tāds gadījums būtu, laikam pārtrauktu lasīšanu, līdz spēšu to darīt vienatnē un pēc sirds patikas izpuņķoties.

7. Grāmatas, kura tev patīk, turpinājums tikko iznācis, taču tu esi aizmirsis, kas notika iepriekšējā grāmatā. Vai tu pārlasīsi iepriekšējo? Izlaidīsi turpinājuma lasīšanu? Mēģināsi atrast anotāciju Goodreads? Raudāsi izmisumā?

Šajā brīdī atmaksājas rakstīt grāmatu atsauksmes, tāpēc vispirms paskatīšos, ko esmu rakstījusi par grāmatas iepriekšējo daļu. Anotācija+citu atsauksmes Goodreads arī palīdz. Vēl citu blogeru atsauksmes, Vikipēdija. Galu galā, ja man ļoti patika iepriekšējā daļa, varu to arī mazliet pāršķirstīt vai pat pārlasīt.

8. Tu negribi nevienam aizdot savas grāmatas. Kā tu laipni atteiksi cilvēkiem, kad viņi tev palūgs kādu grāmatu?

Visvieglākais tomēr ir tiešā tekstā pateikt, ka grāmatas neaizdodu. Jo es tiešām neaizdodu. Tikai retos gadījumos un tikai īpašiem cilvēkiem. Bet savas visvismīļākās grāmatas nedodu nevienam. Esmu totāls grāmatu pūķis.

9. Tu esi iesācis un pametis novārtā 5 grāmatas pēdējā mēneša laikā. Kā tu tiksi galā ar šo negribēšanu lasīt?

Nav tā īsti gadījies. Laikam turpināšu meklēt to grāmatu, kas mani spēs iedvesmot un aizraut. Otrs variants – piespiedīšu sevi izlasīt vienu no 5 iesāktajām.

10. Drīzumā iznāks tik daudz jaunu grāmatu, kuras tu ļoti gribi izlasīt. Cik no tām tu nopirksi?

Izmantošu savas grāmatu blogera priekšrocības, ja man ar konkrēto izdevniecību ir sadarbība. Ja ne, tad visticamāk cerēšu uz bibliotēku, bet, ja būs pārliecība, ka vērts pirkt, kādu grāmatu arī nopirkšu. Ārzemju grāmatas – skatoties pēc iespējām un gribēšanas lieluma.

11. Pēc tam, kad esi nopircis jaunas grāmatas, kurām tu ar nepacietību gribi ķerties klāt, cik ilgi tās stāv plauktā, līdz tu patiešām sāc tās lasīt?

Gadās, ka ļoti ilgi. Tas ir drausmīgi. Sūtiet palīdzību.

Droši varat pārņemt stafeti un pastāstīt, kas jūs kā lasītāju nomoka.

Marii lasa #17

Par izlasītajām un vēl nelasītajām grāmatām no 23.01.2017. līdz 04.03.2017., un zīmēšanas kursiem. Brīdinu, ka kādu brīdi manam monologam pieslēdzas papagailis. 🙂

 

Kārļa Zariņa “Cirka mākslinieku” jau paspēju pa pusei izlasīt. Pagaidām slēdziens – nasing spešl.

Marii lasa #16

Šis ir Kursīšu bibliotēkas Lasītāju klubam veltīts jautājumu un atbilžu video: kāpēc lasu, ko lasu, kāpēc rakstu blogu un kādas nesen iznākušas grāmatas iesaku.

Lai aizraujoša lasīšana un interesantas sarunas!

Marii lasa #15

Īsumā par dzīvi un izlasītajām grāmatām 30.10.2016. – 22.01.2017.

Atskats uz 2016. gadu

Pienācis tas brīdis, kad atliek vien pabrīnīties kā gads tik ātri pagājis un īsumā atskatīties, kāds tad tas bijis. Lasīju mazāk un arī blogā rakstīju mazāk kā iepriekš, jo būtiskāk bija nodarboties ar suni. Daudz laika pavadījām mežā, bijām dažos garākos izbraucienos pa Latviju un Igaunijā. Degustēju kvalitatīvu kafiju “Zvaigzne Cafe”, apkopoju atmiņas par bibliotēkām, uzrakstīju par bibliotēku e-grāmatu projektu un plānotājiem, biju ekskursijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un klusām nosvinēju bloga 10 gadu jubileju.

Goodreads saka, ka ar grāmatām ir šādi:

2016-gads

Esmu izlasījusi maz no tā, ko gada sākumā plānoju un “Latviešu grāmatu gadsimtu” vispār pametu novārtā, jo nevarēju piespiest sevi lasīt to, kas tobrīd neinteresēja. Toties 2016. gads ieies manā lasīšanas vēsturē ar mūsdienu latviešu literatūras patīkamajiem pārsteigumiem. Gadu sāku ar Ievas Melgalves fantastikas romānu “Mēness teātris” un kopumā izlasīju 9 latviešu autoru darbus un vienu pasaku un teiku krājumu. Gandrīz viss man patika, bet īpaši Alvja Hermaņa “Dienasgrāmata”, Daces Vīgantes “Ledus apelsīns” un Ingas Pizānes “Tu neesi sniegs”.

Pirmo reizi mūžā sāku lasīt “Hariju Poteru” un 2017. gadā noteikti turpināšu. Vispār izlasīju daudzas interesantas un tīkamas grāmatas, bet savādā kārtā viena no tām dažām, kas visvairāk iespiedusies atmiņā, pēc izlasīšanas nemaz tā nepatika. Runa, protams, ir par Mēlisa Frīdentāla “Bites”, ko esmu paspējusi ieteikt pa labi un pa kreisi. Sižets un valoda man brīžiem pat šķebināja, atrisinājums mulsināja, tomēr “Bites” man šķiet lasīšanas vērtas tieši tāpēc, ka sniedz pretrunīgas sajūtas un domas.

Ļoti negribas ar uzmanību apdalīt visas tās ārzemju autoru grāmatas, kurām ieliku 4 vai 5 zvaigznes, bet no tā bariņa divas tomēr gribu izcelt īpaši, jo tās mani sajūsmināja lasīšanas laikā, joprojām ir spilgtā atmiņā un labprāt pārlasītu: Robēra Merla “Malvilas pils” un Andžeja Sapkovska “Pēdējā vēlēšanās”. Es varētu pieminēt arī visus izdevniecības “Prometeja” šī gada izdevumus, bet to mīlestību jūs tāpat ziniet.

Tā noteikti ir maģija, kas man šogad palīdzēja uzrakstīt gandrīz par visu izlasīto. Daži melnraksti vēl stāv rindā un tos publicēšu janvārī. Neesmu aizmirsusi arī par Daiņa aizsākto akciju “Izstāstīt dzīvi dziesmās” – grūts uzdevums, jo dažām atbildēm ir pārāk daudz variantu.

Ceru, ka 2017. gadā gan man, gan jums būs pietiekoši daudz laika lasīšanai un dzīvošanai. Pacentīšos arī uzņemt video. Protams, kā jau ierasti, gribu izlasīt sadāvinātās grāmatas un tās, kas sen jau gaida plauktā. Gribu izlasīt visu “Hariju Poteru” un vismaz daļu no “Troņu spēlēm”. Gribu lasīt vairāk non fiction un dažādus autobiogrāfiskus atmiņu stāstus. Gribu lasīt labus fantāzijas un fantastikas romānus. Gribu skatīties kvalitatīvas filmas. Gribu nesatraukties par sīkumiem, darīt labus darbus, domāt labas domas, skriet kopā ar suni, iet pastaigās, aizbraukt uz Igauniju, dzert vīnu, saelpoties jūru un mežu, sadzerties saulesgaismu, daudz smieties un izgulēties. Vinnēt miljonu arī nebūtu slikti.