Marii lasa #16

Šis ir Kursīšu bibliotēkas Lasītāju klubam veltīts jautājumu un atbilžu video: kāpēc lasu, ko lasu, kāpēc rakstu blogu un kādas nesen iznākušas grāmatas iesaku.

Lai aizraujoša lasīšana un interesantas sarunas!

Marii lasa #15

Īsumā par dzīvi un izlasītajām grāmatām 30.10.2016. – 22.01.2017.

Atskats uz 2016. gadu

Pienācis tas brīdis, kad atliek vien pabrīnīties kā gads tik ātri pagājis un īsumā atskatīties, kāds tad tas bijis. Lasīju mazāk un arī blogā rakstīju mazāk kā iepriekš, jo būtiskāk bija nodarboties ar suni. Daudz laika pavadījām mežā, bijām dažos garākos izbraucienos pa Latviju un Igaunijā. Degustēju kvalitatīvu kafiju “Zvaigzne Cafe”, apkopoju atmiņas par bibliotēkām, uzrakstīju par bibliotēku e-grāmatu projektu un plānotājiem, biju ekskursijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un klusām nosvinēju bloga 10 gadu jubileju.

Goodreads saka, ka ar grāmatām ir šādi:

2016-gads

Esmu izlasījusi maz no tā, ko gada sākumā plānoju un “Latviešu grāmatu gadsimtu” vispār pametu novārtā, jo nevarēju piespiest sevi lasīt to, kas tobrīd neinteresēja. Toties 2016. gads ieies manā lasīšanas vēsturē ar mūsdienu latviešu literatūras patīkamajiem pārsteigumiem. Gadu sāku ar Ievas Melgalves fantastikas romānu “Mēness teātris” un kopumā izlasīju 9 latviešu autoru darbus un vienu pasaku un teiku krājumu. Gandrīz viss man patika, bet īpaši Alvja Hermaņa “Dienasgrāmata”, Daces Vīgantes “Ledus apelsīns” un Ingas Pizānes “Tu neesi sniegs”.

Pirmo reizi mūžā sāku lasīt “Hariju Poteru” un 2017. gadā noteikti turpināšu. Vispār izlasīju daudzas interesantas un tīkamas grāmatas, bet savādā kārtā viena no tām dažām, kas visvairāk iespiedusies atmiņā, pēc izlasīšanas nemaz tā nepatika. Runa, protams, ir par Mēlisa Frīdentāla “Bites”, ko esmu paspējusi ieteikt pa labi un pa kreisi. Sižets un valoda man brīžiem pat šķebināja, atrisinājums mulsināja, tomēr “Bites” man šķiet lasīšanas vērtas tieši tāpēc, ka sniedz pretrunīgas sajūtas un domas.

Ļoti negribas ar uzmanību apdalīt visas tās ārzemju autoru grāmatas, kurām ieliku 4 vai 5 zvaigznes, bet no tā bariņa divas tomēr gribu izcelt īpaši, jo tās mani sajūsmināja lasīšanas laikā, joprojām ir spilgtā atmiņā un labprāt pārlasītu: Robēra Merla “Malvilas pils” un Andžeja Sapkovska “Pēdējā vēlēšanās”. Es varētu pieminēt arī visus izdevniecības “Prometeja” šī gada izdevumus, bet to mīlestību jūs tāpat ziniet.

Tā noteikti ir maģija, kas man šogad palīdzēja uzrakstīt gandrīz par visu izlasīto. Daži melnraksti vēl stāv rindā un tos publicēšu janvārī. Neesmu aizmirsusi arī par Daiņa aizsākto akciju “Izstāstīt dzīvi dziesmās” – grūts uzdevums, jo dažām atbildēm ir pārāk daudz variantu.

Ceru, ka 2017. gadā gan man, gan jums būs pietiekoši daudz laika lasīšanai un dzīvošanai. Pacentīšos arī uzņemt video. Protams, kā jau ierasti, gribu izlasīt sadāvinātās grāmatas un tās, kas sen jau gaida plauktā. Gribu izlasīt visu “Hariju Poteru” un vismaz daļu no “Troņu spēlēm”. Gribu lasīt vairāk non fiction un dažādus autobiogrāfiskus atmiņu stāstus. Gribu lasīt labus fantāzijas un fantastikas romānus. Gribu skatīties kvalitatīvas filmas. Gribu nesatraukties par sīkumiem, darīt labus darbus, domāt labas domas, skriet kopā ar suni, iet pastaigās, aizbraukt uz Igauniju, dzert vīnu, saelpoties jūru un mežu, sadzerties saulesgaismu, daudz smieties un izgulēties. Vinnēt miljonu arī nebūtu slikti.

 

Kā klājas bibliotēku e-grāmatu projektam

e-alise-katalogs

Novembra sākumā uzrakstīju par bibliotēku e-grāmatu projektu, nopriecājos un klusām cerēju, ka projekts nenomirs īsti nesācies. Decembra sākumā man pazvanīja Olga Kronberga no Valmieras integrētās bibliotēkas un kā lasītāju pārstāvi uzaicināja uz projekta izvērtēšanu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 19. decembrī. Tā es nonācu ļoti interesantā kompānijā tikpat interesantā pasākumā.

Bibliotēku e-grāmatu projekta izvērtēšana

Projekta izvērtēšanā piedalījās pārstāvji no Kultūras Informācijas Sistēmām, Tieto Latvia, Zvaigzne ABC, Jāņa Rozes apgāda, LNB, Valmieras, Kuldīgas, Jelgavas, Ventspils un Preiļu bibliotēkām (atvainojos, ja kādu piemirsu vai sajaucu). Vispār Latvijā ir 1750 bibliotēkas, 811 no tām publiskās.

Pirmā ideja par e-grāmatu piedāvāšanu bibliotēku lasītājiem dzima jau 2010. gadā, kad parādījās pirmās e-grāmatas latviešu valodā. Sākums bija sarežģīts un risinājums lasītājiem neērts. Tomēr ideja netika atmesta un, apvienojot vairāku bibliotēku, KIS un Tieto Latvia spēkus, 2015. gadā sākās jauna risinājuma izstrāde. Tieto izstrādā bibliotēku e-grāmatu platformu un arī uzrunā izdevējus, aicinot uz sadarbību. Pašlaik atsaukušās trīs izdevniecības (Zvaigzne ABC, Jāņa Rozes apgāds un Jumava), projekta izmēģinājuma termiņš pagarināts līdz 2017. gada 31. janvārim un starp iesaistītajām pusēm panākta vienošanās par turpmāko rīcību. Projektā iesaistītās bibliotēkas ļoti vēlas piedāvāt saviem lasītājiem e-grāmatas, jo pieprasījums ir, bet šis nav ātri un viegli ieviešams pakalpojums. Saduras dažādu pušu intereses, jāatrisina visi juridiskie aspekti saistībā ar autortiesībām, licenču skaitu un galu galā tas ir arī naudas jautājums.

Tieto pārstāvji pastāstīja par līdz šim paveikto un iepazīstināja ar platformas statistiku. Biju patīkami pārsteigta, cik ļoti viņi ieklausās komentāros un ieteikumos par sistēmas lietošanu. Pozitīvās atsauksmes un iebildumi no lietotājiem bija apmēram vieni un tie paši. Nebiju ievērojusi, bet citiem traucējis, ka vienu grāmatu lasot, nevar pieteikties rindā uz nākamo. Nav arī redzama rinda uz konkrētu grāmatu. Domāju, ka šīs iebildes un visu pārējo projekta veidotāji iespēju robežās atrisinās. Noskaidrojās arī mana veiksme turpināt lasīt grāmatu bez interneta pieslēguma. Nē, bez interneta (vismaz pagaidām) bibliotēkas e-grāmatas lasīt nevar. Tās pāris lapas, ko es izlasīju, bija vienkārši kešatmiņā saglabāts saturs (vai kas tam ļoti līdzīgs, programmētāji zinās labāk pastāstīt).

E-grāmatu bibliotēkā līdz decembra sākumam bija piereģistrējušies 147 lasītāji, veikti 132 grāmatu lasījumi, kas ir 41% no maksimāli iespējamiem uz to brīdi. Kā vienu no skaidrojumiem lasījumu skaitam bibliotēkas minēja no klientiem saņemtos komentārus, ka katalogā nav tās grāmatas, ko viņi gribētu lasīt. Visvairāk lasītā izrādījās “Direktoriene” (11 lasījumi), “Raganas jāj mēnesi maitāt” bez manis bija lasījuši vēl 3 cilvēki. Ventspils bibliotēkas pārstāve atzīmēja, ka īpaši jaunieši pieprasot e-grāmatas latviešu valodā.

Visas puses vienojās par to, ka lasītāji ir jāizglīto par e-grāmatu lasīšanu, jo daudziem tas joprojām šķietot sarežģīti. Bibliotēkas, protams, izmantoja interneta resursus un presi, lai informētu par projektu, bet bija arī citi veidi, kā bibliotekāri iepazīstināja potenciālos lasītājus. Jelgavas bibliotēkā runāja ar katru lasītāju un statistiski projektā visvairāk piereģistrējās tieši no šīs bibliotēkas. Kuldīga uztaisīja grāmatzīmes ar informāciju un deva līdzi izsniegtajām grāmatām.

Nepaliku uz pasākuma otro daļu, kurā laikam vairāk runāja izdevniecību pārstāvji un tika risināti praktiski jautājumi par e-grāmatu pirkšanu. Projekts turpinās un drīz katalogā varētu parādīties jaunas grāmatas.

10 gadi

Pēdējā laikā veltu mazāk laika blogam nekā agrāk, tomēr, ziniet, esmu lepna un gandarīta par šo mazo hobiju “Marii grāmatplaukts”, kam šogad aprit 10 gadi. Jūtos laimīga piederēt mūsu literatūras blogeru kopienai. Lai gan lasīšana ir nodarbe vienatnei, ir ārkārtīgi patīkami parunāties ar citiem līdzīgi domājošajiem šeit blogā, sociālajos tīklos un klātienē.

Reizēm cilvēki jautā, kāpēc rakstu blogu. Parasti atbildu, ka man patīk to darīt. Ja nepatiktu, es to nevarētu darīt tik ilgstoši. Blogs ir manu izlasīto grāmatu pierakstu klade un pa šiem gadiem kļuvis arī par ieradumu, izteiksmes līdzekli. Varbūt iedomīgi tā teikt, bet vai literatūras blogi nav arī mazas gaismas saliņas? Vai lasīšanas popularizēšana nav tas, ko mēs – grāmatu blogeri – spējam dot Latvijai? Pievērst uzmanību jaunajām grāmatām un izcelt gaismā arī senākus un piemirstus darbus. Mudināt lasīt dažādu literatūru, dalīties priekā par lasīšanas procesu. Ai, nu labi, man vienkārši patīk lasīt un patīk rakstīt par grāmatām un šo to citu.

Pa šiem gadiem esmu izlasījusi diezgan daudz grāmatu, pašai par pārsteigumu nosēdos kameras priekšā un šad tad uzfilmēju domas par izlasīto un pieredzēto. Tomēr vislielākais pārsteigums, ka literatūras blogeru domas reizēm tiek prasītas un publicētas citās vietnēs un pat ārpus interneta. Pirms 10 gadiem nekas tāds pat prātā nenāca.

15 minūtes slavas jeb Kurš gan sunim asti cels, ja ne pats

Inga Pizāne-Dilba “Jāņa Rozes” Ziņnesim intervēja grāmatu blogerus. Arī es tiku šajā pulciņā 2015. gada septembra numurā.

Pilnīgi negaidīti šī gada oktobra sākumā Spīgana uzaicināja uz “Spīganas lasītavu” Radio 5. Parunājāmies par R.I.P. izaicinājumu un tumšu noskaņu literatūru.

Delfu “Viņa” sadaļā, pēc Ketijas Nuķes-Osītes uzaicinājuma, ar Daini ieteicām grāmatas tumšajiem rudens vakariem: “Grāmatu blogeri Mairita un Dainis iesaka lasāmvielu tumšiem rudens vakariem”.

Grāmatnīcās pāris reizes pamanīju kartītes ar savas atsauksmes fragmentu par konkrēto grāmatu. Tas ir tāds ļoti patīkams sīkums un ceru, ka lasītgribošiem šīs kartītes palīdz izvēlēties jaunu grāmatu. Grāmatu blogeru ieteikumi atrodami arī “Jāņa Rozes” mājaslapā. Piemēram, šeit ir ieteikumi novembrim.

Tikko pie latviski lasošajiem nonāca ārkārtīgi skaists romāns “Eivas Lavenderas savādās un skaistās skumjas”. Pirms vairāk kā gada pateicu “jā” izdevēja jautājumam “vai šo derētu izdot?”. Protams, es tagad necitēju precīzi, tas viss bija emocionālāk, bet fakts paliek fakts.

Reizēm grāmatu blogeru domas tiek citētas uz grāmatu vākiem. Ironiskā kārtā nevaru atcerēties, kurā grāmatā var atrast manu vārdu.

Mazliet statistikas

scott-allison

Nākotne

Par nākotni īsumā – domāju tādā pašā garā turpināt.

Paldies visiem! Prieks jūs tā vai citādi pazīt un dalīties lasīšanas priekā!