R.I.P. XII

lasīt

Gaidu un nevaru sagaidīt oficiālu paziņojumu par šī gada R.I.P., bet tas jau man neliedz turpināt tradīciju.

Ja kāds vēl nezina, R.I.P. ir lasīšanas izaicinājums no 1. septembra līdz 31. oktobrim, kura laikā lasa “tumšo” literatūru: trillerus, mistiku, tumšo fantāziju, gotiku, šausmas, spoku stāstus un tamlīdzīgus darbus.

Četrus gadus lasīšanai izvēlējos pirmo līmeni, bet šogad būšu reāliste un palikšu pie otrā līmeņa, kas nozīmē 2 grāmatas.

ripnineperilsecond-600x268

Jau laicīgi izdomāju, kuras divas grāmatas lasīšu, bet tad iepazinos ar Kormoranu Straiku un viņš manus plānus pamainīja.

the bloody chamber the silkworm

The Bloody Chamber by Angela Carter
The Silkworm by Robert Galbraith

Tiklīdz saņēmu dāvanā fantāzijas/šausmu stāstu krājumu “The Bloody Chamber” zināju, ka lasīšu to R.I.P. laikā. Savukārt pēc “The Cuckoo`s Calling” bija pilnīgi skaidrs, ka nav variantu – man tūlīt pat ir jāturpina lasīt Roulingas detektīvsērija. “The Silkworm” esot tumšāks un drūmāks, tāpēc domāju, ka pilnībā iederēsies R.I.P. rāmjos. Jebkurā gadījumā man romāns ir jāizlasa pirms seriāla, ar kuru arī esmu aizrāvusies.

Vai kāds no jums piedalās R.I.P.?

Advertisements

Dzīve notiek: vasaras otra puse

Valmiera augustā

Runā, ka vasara cauri. Ja tā, tad laiks atskatīties uz piedzīvoto vasaras otrajā pusē. Šoreiz varēšu vairāk uzrakstīt par grāmatām, bet vispirms par visu citu. No kultūras/izklaides pasākumiem bija divi. Vaidavā notika Mālēdiena festivāls – bijām ekskursijā Vaidavas keramikas ražotnē un izbaudījām Kārļa Kazāka koncertu. Koncerta beigās viņš teica, ka viņam viss te paticis, tikai mālu nedevuši ēst. Uz to maza meitenīte atbildēja: “Mālus nedrīkst ēst!”. Tā lūk. Vispār pasākums bija jauks – tāds viegls čiliņš dabā un patīkamā atmosfērā.

Vaidava, Mālēdiena festivāls

Vaidavas keramikas ražotnē

Pēc tam nāca Valmieras pilsētas svētki un es izmantoju iespēju dienu pavadīt galerijā “Laipa” divās mākslas nodarbībās. Pirmā bija akrila gleznošana/krāsu jaukšana ar Patrīciju Brekti – ļoti jauki un tagad man ļoti gribas vēl pamēģināt ar akrilu. Otrā bija akvareļa gleznošanas nodarbība slapjā akvareļa tehnikā – manuprāt, drusku haotiski, varbūt pasniedzēja jau bija sagurusi un skaidrs, ka slapjā akvareļa tehnika ir ciets rieksts, ko nevar tā uzreiz pārkost.

Kārlienas pagalms, akrila nodarbība

Mana mākslinieciskā darbošanās neaprobežojās tikai ar tām divām nodarbībām. Cenšos vismaz reizi dažās dienās kaut ko uzzīmēt. Ir tapuši daži jauni darbi un nopirku nelielu skiču blociņu, ko nēsāt līdzi.

Pojene

31. jūlijā mūsu sunim palika 2 gadi un jubileja tika nosvinēta ar tortīti, ko jubilārs ļoti atbalstīja. Viņš pat ierosināja, ka jubileju varētu svinēt katru dienu. Vai tagad viņš ir pieaudzis? Drusku prātīgāks kļūst, miegā tagad biežāk rūc, nevis smilkst. Ko īpaši pamanīju šovasar: ja viņš redz, ka ēdam no kāda krūma ogas, viņš arī pats meklē un ēd -jāņogas, mellenes, korintes, ērkšķogas, avenes. Puikam ļoti garšo, bet nesatraucieties, viņš ar tādu pašu baudu ēd arī gaļu.

Tomēr tiku pie dažām brīvdienām un vienu no tām izmantoju, lai apciemotu pāris mīļas draudzenes Rīgā. Zvaigzne Cafe man uztaisīja milzīgu latti. Bija gandrīz 11 no rīta, kafiju vēl nebiju dzērusi un laikam pēc manas sejas izteiksmes bija skaidrs, ka ne ar kādu mazo porciju man nepietiks. Pagaršoju arī slaveno Raunas eklēru. Nē nu, nekāda vaina, sulīgs, bet es laikam no visiem sajūsmas tekstiem gaidīju ko tādu, ka man būs jālec augšā un jākliedz: “Jā, tas tik ir eklērs!”. Bet svarīgāk ir tas, ka, draudzeni gaidot, ielasījos Ilgas Raščevskas “Norakstītie” sākumā. Sākums iesit pakrūtē, gribas izlasīt visu, bet tā noteikti būs smaga lasāmviela. Ja par grāmatām, tad Rīgā nevienu grāmatu nenopirku, lai gan pagāju garām Robert`s Books un bija milzīgs kārdinājums tur iegriezties. Viņiem 2. septembrī būšot “yard sale”.

Zvaigzne Cafe

Vēl es aizgāju uz izstādi “Krievu mākslas zelta klasika 19. gs” Rīgas Biržā. Izstādē sajūsmināja Ivana Šiškina darbi, īpaši ar sēpiju, ogli radītie. Neesmu nekāda dižā mākslas zinātāja, tāpēc gāju apbrīnot mākslinieku veikumu un pētīt kā attēlotas detaļas, gaismas.

"Krievu mākslas zelta klasika 19. gs"

Vasīlijs Surikovs “Muižniece Morozova. Skice” (1884). Šis darbs tiek uzskatīts par vienu no 19. gs. krievu glezniecības šedevriem.

"Krievu mākslas zelta klasika 19. gs"

Ir iestājies tas brīdis, kad tuvākajā apkaimē (un ar to es domāju ~100 km rādiusu ap Valmieru) visi interesējošie dabas objekti ir apskatīti, bet Līču-Laņģu klintis bija dikti iespaidīgas, tāpēc devāmies uz Liepu vēlreiz.

Līču=Lanģu klintis

Domāju par šo taku uzrakstīt atsevišķu rakstu, jo man vēl jāpastāsta par grāmatām.

Lasīšu Ar grāmatām tātad ir tā, ka esmu izlasījusi 4, dažas ir iesāktas un vēl pāris jaunas nopirktas gaida rindā. Vasaras sākumā iecerētais saraksts, protams, netiek lasīts pilnīgi bez nekādiem sirdsapziņas pārmetumiem. Iesāku Lorensa Darela “Aleksandrijas kvartetu”, pēc pirmās daļas tā kā netaisījos turpināt, tomēr ziņkāre uzvarēja un tagad piktojos, ka latviski tik vien ir, trešā un ceturtā daļa jāmeklē angliski. Kaut kas tajā Darela romānu ciklā ir. Izlasīju arī svaigi iznākušo “Cilvēku, zvēru un dievu zemē“. Bet vispār mani ir nomocījušas nopietnās grāmatas un paķēru lasīt franču sentimentālo romānu, kas mani labi izklaidēja un noveda pie vēl diviem romantiskajiem romāniem. Pašlaik lasu “Ik dienu, ik stundu” un pēc tam man ir vēl viens Marka Levī romāns. Tad varbūt saldo būšu saēdusies ilgam laikam un atgriezīšos pie nopietnākas literatūras.

Te nu būtu laiks likt punktu. Rudens man atnāks ar jau tradicionālo R.I.P. lasīšanas pasākumu. Pieļauju, ka šoreiz lasīšu tikai 2 grāmatas un izvēle man jau ir skaidra.

Dzīve notiek: vasaras pirmā puse

pļava

Nekas daudz nav mainījies kopš 8. jūnija, kad publicēju provizorisko vasaras lasāmo grāmatu sarakstu. “Voldenu” un “Kūrviesi” izmocīju, tad pieķēros pie divām neplānotām grāmatām, ārkārtīgi cītīgi lasīju Jāņu brīvdienās (paldies odiem un lietum, kas ļāva ilgstoši uzturēties teltī) un pēc tam viss. Piesēdos zīmēt apjomīgāku darbu un lasīšanai vairs laika neatlika.

zimejums

Daudz mazu otas triepienu pļavas ziedu pušķī. Akvarelis, A3

Bijām uz Dabas koncertzāli Burtnieku pļavās. Šogad pasākums bija veltīts dižsliekai.

dabas koncertzāle Burtniekos

Vizuāli, muzikāli un izglītojoši par dižsliekām Dabas koncertzālē

Muzikāli un vizuāli pasākums bija tīri baudāms, bet domāju, ka bērniem tur ir krietni interesantāk – visas tās darbnīcas un izglītojošās spēles bija ļoti apmeklētas. Es pielīdu tikai paklausīties kā Māris Olte stāsta par līņiem un tagad zinu, kāpēc līņiem no viena ezera var atšķirties krāsa. Ievēroju arī, ka rūdīti šī pasākuma apmeklētāji ierodas gumijniekos, ar krēsliem, guļammaisiem un teltīm. Vesela kustība nevis vienkāršs pasākuma apmeklējums.

satellites LV koncerts Valmiermuižas dzīvās mūzikas vakarā

Satellites LV uz Valmiermuižas skatuves.

Otrs muzikālais pasākums, ko apmeklējām, bija Satellites LV koncerts Valmiermuižas dzīvās mūzikas vakarā. Vispār esam regulāri šo mūzikas vakaru apmeklētāji un jāsaka, ka šis bija viens no foršākajiem koncertiem. Neesmu liela latviešu mūzikas zinātāja, bet izrādās, ka vairākas Satelītu dziesmas zināju tīri labi. Tā “Policija brauc!” par sporta čībām vispār ir super: Jānopērk jaunas sporta čības, Lai var iespert un ātri skriet. Viņi spēlēja arī vairākas dziesmas no jaunā (topošā) albuma. Nekā novatoriski jauna, tie paši ierastie meldiņi, bet tas nav slikti. Man vislabāk patika tās roķīgākās dziesmas, Satelītiem piestāv tāda dauzonība. Publika izlūdzās vēl pēdējo dziesmu un aktīvākie pat lēkāja līdzi. Ko esmu ievērojusi – latviešu publika pamostas tikai tad, kad mūziķi beidz uzstāšanos, tad skan grandiozi aplausi, tiek saukts, lai spēlē vēl, negrib laist prom.

Vēl daži vasaras pasākumi priekšā – tie paši dzīvās mūzikas vakari Valmiermuižā, Mālēdiena festivāls (notiks pirmo otro gadu Vaidavā), kurā uzstāsies Kārlis Kazāks un tātad ir obligāts apmeklējums, Valmieras pilsētas svētki. Valmieras vasaras teātra festivāla programma gan galīgi šogad neuzrunā, bet varbūt trāpīsies kāds cits apmeklējams pasākums.

balkons

Balkona birojs ar Albertu 😀

Izmīti arī daži līkumi ar riteņiem un izskrieti daži aplīši ar suni. Pastaigāts gar jūru, bet peldēties šogad laikam nesanāks. Tā kā atvaļinājums man šovasar nespīd, tad pārāk neskumstu par mēreni siltiem laika apstākļiem. Puķes izzied lēnāk un var par tām ilgāk papriecāties. Uz balkona gan šogad viss švaki aug. Baziliks izlīda un nosprāga, pētersīļi nīkuļo, tikai dilles izauga, jau noēstas un jāsēj pa otram lāgam. Pirmo reizi tā. Acīmredzot kaut ko daru nepareizi, jo mammai tomāti uz balkona jau gatavojas. Iedeva man arī vienu balkontomāta stādiņu, ko pašai vairs nav vietas izstādīt. Nosaucu par Albertu, auklēšu.

Gribēju rakstīt par divām izlasītajām grāmatām, bet sanāca par dzīvi. Par grāmatām būs citreiz, apsolu, jo šis taču ir grāmatu blogs. Man ir iesākta viena dikti dāmīga un viegla “bilžu” grāmata “How to be Parisian” un viena jauna fantāzijas/fantastikas sērija ar traki interesantu pasauli. Pirmā grāmata saucas “Too Like the Lightning”. Esmu romānam gandrīz pusē un joprojām neņemos apgalvot, ka vispār saprotu, kas patiesībā notiek – daudzi pasaules likumi vēl nezināmi, kuri ir sliktie un vai vispār tādi ir šajā romānā, kas galu galā notiks un tādā garā. Man patīk.

Top 10 Otrdiena: iemesli grāmatas nelasīšanai

toptentuesdayIepriekšējā otrdienā rakstīju par iemesliem tūlītējai vēlmei grāmatu lasīt. Šoreiz par pretējo. Kas mani automātiski atgrūž no kādas grāmatas lasīšanas? Kādām grāmatām saku nē?

Katram ir bijuši gadījumi, kad grāmatu neturpina lasīt pēc kādām 50 – 100 lpp., jo nepatīk, bet šoreiz skatīsim tikai tos iemeslus, kāpēc nemaz nesāku lasīt. Iemesli ir daudzi un dažādi. Var iespaidot noskaņojums, interešu maiņa. Esmu atdevusi prom grāmatas, kas ilgu laiku nostāvējušas plauktā un galīgi vairs neinteresē. Ir bijis gadījums, kad atsakos lasīt pēc pirmās lapas, jo tulkojums ir drausmīgs. Dažreiz arī grāmatas vāks ir tik briesmīgs, ka nemaz negribas to ņemt rokā, bet parasti saturs uzvar.

Top 10 iemesli grāmatas nelasīšanai

  1. Saldi cukuroti, klišejiski mīlas stāsti. Bieži šādām grāmatām uz vāka ir sieviete kleitā dārzā vai kur citur. Darbība risinās mūsdienās, viņa satiek bagātu princi baltā zirgā un pēc meksikāņu ziepju operas cienīgas drāmas viņi dzīvo ilgi un laimīgi.
  2. Ļaunprātīgos nolūkos tiek nodarīts pāri dzīvniekiem. Otrs variants – stāstā liela loma ir sunim vai citam dzīvniekam un top skaidrs, ka viņš cietīs. Šāds grāmatas elements man ir ļoti liels trigger. Protams, ne vienmēr var iepriekš zināt, ka būs tāda epizode un tad esmu ļoti dusmīga uz autoru.
  3. LGTB romāni. Tas ir speciāls novirziens literatūrā. Man nav absolūti nekas pret šādu literatūru, bet mani tā vienkārši neinteresē.
  4. Reliģiskā, ezotēriskā literatūra. Atkal tas pats – neinteresē šī joma. Pārsvarā arī pašpalīdzības grāmatas iet tajā pašā kaudzītē.
  5. Stāsti, kurus jau daudzkārt esmu “izdzīvojusi” dažādos variantos. Ja es jau piecreiz esmu lasījusi par vidusskolas beidzēju mīlas problēmām, ir jābūt kaut kam ļoti īpašam, lai to darītu vēl sesto reizi.
  6. Sliktas atsauksmes. Lasu un analizēju, vai tas, par ko sūdzas atsauksmes lasītājs, nepatiktu arī man un, ja tā ir, tad grāmatu nelasu.
  7. Slikti uzrakstīta anotācija: pārāk saslavēts saturs, vai pilnīgi nevar saprast, par ko ir šī grāmata. Ja neko citu par grāmatu un tās autoru nezinu, tad anotācija internetā pie grāmatas vai uz grāmatas vāka ir vienīgais pēc kā vadīties. Protams, lasot anotāciju, stājas spēkā augstāk minētie atlases kritēriji.
  8. Periodiskās intereses. Teiksim, kādu laiku vispār neinteresē zombiji vai trilleri. Ja tā ir, tad loģiski, ka tajā brīdī grāmatu ar attiecīgo saturu neizvēlēšos.
  9. Indiešu literatūra/ darbības vide Indija. Esmu dažus darbus lasījusi un nesaku, ka vairs nelasīšu, bet man nepatīk indiskais, tāpēc no tā izvairos.
  10. Rakstnieku augsti intelektuālie eksperimenti, tēma – viss ir slikti, atsevišķi konkrēti literārie darboņi. Šis pārsvarā attiecas uz latviešu literatūru un individuāliem gadījumiem, visādiem izņēmumiem.

Top 10 Otrdiena: grāmatu izvēles iemesli

toptentuesdayŠodien ir interesanta Top 10 Otrdienas tēma par to, kas liek izvēlēties lasīšanai konkrētu grāmatu. Kas ir tie sīkumi, iezīmes, ieteikumi, pat dīvainības, kuru dēļ apzināti tiek lasīta grāmata A, nevis B? Nevis tās pilnīgi nejaušās bibliotēkā paķertās (bet arī tur taču kaut kas ir piesaistījis skatu, kaut kāda mirkļa iegriba ir bijusi), bet apzināti izvēlētās. Es, protams, varu runāt tikai par savām izvēlēm, ko ietekmē mana gaume un intereses. Kad kādā veidā uzzinu par grāmatu, vispirms palasu anotāciju, paskatos atsauksmes, un tie tad ir galvenie izvēles noteicēji. Pastāstīšu par tiem impulsiem, kas piesaista manu uzmanību un bieži arī noved pie kārtējās grāmatas.

Top 7 iemesli, kas liek izvēlēties lasīšanai noteiktu grāmatu

  1. Uzticami grāmatu dīleri – nosauksim viņus tā. Ir pāris cilvēku, uz kuru ieteikumiem vienmēr varu paļauties. Ja viņi man iedāvina grāmatu, saliek 5 zvaigznes un saslavē, vai saka, ka man tā ir jāizlasa, tad tur nekādu šaubu nav – ir jālasa un man patiks.
  2. Konkrētā brīža intereses. Visbiežāk interešu objekts uzrodas pēc kādas citas grāmatas izlasīšanas. Izlasīju Orhana Pamuka “Sniegu” un Turcija palika manī, bet tikai paņemot lasīt Laimas Kotas “Mana turku kafija” sapratu, ka gribu vēl vairāk palasīt par Turciju un Austrumiem vispār. Reizēm interese izplēnē tikpat ātri kā iedegusies, vai to aizēno kas cits. Ak, kārtējā grāmattārpa problēma.
  3. Kāda īpatnība, savdabība sižeta pieteikumā. Tā var būt neparasta darbības vide, kas uzkurina manu iztēli, personāži ar īpatnēju raksturu, likteni vai nodarbošanos.
  4. Autors. Nav tā, ka esmu akli gatava lasīt pilnīgi visu, ko sarakstījis man tīkams rakstnieks/rakstniece, tomēr ir daži tādi autori, kuru vārds vien lielā mērā izšķir, lasīšu vai nelasīšu to grāmatu. Tie ir autori, kuru iztēle, talants un rakstības stils ir mani sajūsminājuši un spilgti palikuši atmiņā. Mēdzu arī speciāli izvēlēties grāmatu, lai iepazītu kāda autora daiļradi.
  5. Izglītošanās par kādu tematu. Tādā veidā pārsvarā izvēlos populārzinātnisko un dokumentālo literatūru.
  6. Filma, seriāls. Diezgan reti, bet gadās, ka uzmeklēju grāmatu, kas ir bijusi filmas vai seriāla scenārija pamatā.
  7. Tulkotājs. Sekundārs iemesls, tomēr gribu to pieminēt, jo slikts tulkojums var sabojāt grāmatu.  Ir tādi tulkotāji, kas paši par sevi jau ir kvalitātes zīme. Bez tam, man šķiet, ka katrs tulkotājs vairāk vai mazāk tulko noteikta līmeņa un zināmā mērā līdzīgus darbus. Tas palīdz svārstīgas izvēles gadījumā.

Varētu pieminēt arī skaistos vākus un dažādu lasīšanas izaicinājumu diktēto izvēli, bet vāki tikai piesaista uzmanību, savukārt izaicinājumiem tālāk iedarbojas iepriekš minētie iemesli. Kaut ko noteikti atkal aizmirsu un varēšu piekrītoši māt ar galvu “jā, man arī tā ir”, ja komentāros minēsiet savus grāmatu izvēles kritērijus.