2022. gads

Kas par gadu! Kad sāku par to ciešāk piedomāt, iestājas viegls šoka stāvoklis. Emocionāli tik dažādi bijuši šie 12 mēneši: no bezspēka, izmisuma, dusmām un sāpēm līdz liela prieka un patiesas laimes mirkļiem. Tik daudz izdarīts un piedzīvots un, kas ne mazāk svarīgi, – atgūts lasītprieks. Kā jau pēdējos gados, esmu rakstījusi pārāk maz, lasīts vienmēr ir vairāk, pat tad, kad gandrīz nelasīju. Diez vai ir jēga apņemties laboties 2023. gadā, sanāks vien tukšs solījums sev un jums. Ak, nu kurš gan lasa blogus, bet es spītīgi turos pie šī sava garā formāta, pie savas vietas, kur esmu rakstījusi tik ilgus gadus.

2022. gadā izlasīju 33 grāmatas, lielāko daļu no tām otrajā pusgadā, kad atguvu brīvo laiku. Nebiju plānojusi, bet gandrīz katru mēnesi sanāca izlasīt kādu latviešu literatūras darbu un par to man prieks. Kopā sanāca 11 latviešu autoru romāni, dokumentālā proza, stāsti un dzeja. No šiem darbiem top 3:

1. Andras Manfeldes “Poēma ar mammu” – dzeja un vienlaikus dziļš atmiņu stāsts, ļoti skaisti un, manuprāt, labākais, kas šogad no latviešiem izdots.
2. Lindas Nemieras “Rīgas raganas” – patīkams pārsteigums fantāzijas lauciņā, kur skaisti savijas mūsu reālā Rīga ar izdomāto.
3. Kristas Annas Belševicas “Pelēks suns sapņo par zelta zivtiņām” – ļoti labi stāsti ar vienojošu motīvu.

Runājot par visām 33 izlasītajām grāmatām, tad 12 saņēma no manis 5 zvaigznes, bet ar laika atstarpi skatoties, īpaši gribu pieminēt astoņas:

• Deiva Grola “Stāstnieks” – brīnišķīga, brīnišķīga autobiogrāfija, iespējams, ka pati labākā grāmata no visām šogad izlasītajām
• Hans Rosling “Factfulness” – ļāva uz pasauli paskatīties mazliet savādāk, no datu un faktu puses, nevis emocijām
• Endija Sīda “Kakas, takas un smakas” – burvīga bērnu grāmata par dzīvnieku atstātām pēdām dabā
• Džūlijas Smitas “Kāpēc neviens man to iepriekš nav teicis” – self-help/psiholoģijas grāmata, ko pārlasīt un smelties padomu vajadzīgajos brīžos
• Oli Jalonena “14 mezgli līdz Griničai” – ievilka un neatlaida līdz pēdējai rindai ar savu īpatnējo stāstījumu par dīvainu ceļojumu apkārt pasaulei
• Emily St. John Mandel “The Glass Hotel” – sapratu, ka man vienkārši ļoti patīk kā šī autore raksta un būvē savus stāstus
• Andras Manfeldes “Poēma ar mammu” – jā es atkārtojos, bet vieta topā pelnīta
• Džona Skalzi “Sirmgalvju karš” – it kā vienkāršs sci-fi, bet beigas mani ilgi neatlaida

Vispār šis bija labs lasīšanas gads. Diezgan bieži ļāvos lasīšanas impulsiem un tie mani aizveda pie aizraujošām un interesantām grāmatām. Bija arī dažas vilšanās, bet kopumā izvēle bija veiksmīga. Grāmatas gan pārsvarā nebija garas, Goodreads saka, ka vidēji viena grāmata bija 261 lpp, bet skaidrs, kur šim kājas aug: stāsti un dzeja. Nākamgad varbūt vairāk sanāks izlasīt garākas grāmatas. 2022. gads bija gads, kad daudz pirku grāmatas. Būtu labi 2023. gadā tās izlasīt.

Priekā un lai labi lasās!

Vēl mazliet….

Ir pagājis pusotrs mēnesis kopš pēdējās atsauksmes, tāpēc tāda īsa ziņa – nesatraucieties, esmu dzīva. Vēl mazliet un būšu atpakaļ pie grāmatām, bloga un visa pārējā, ko var darīt brīvajā laikā. Iedomājieties, ka bildē ir mana istaba ar izlasīto (gaida atsauksmju rakstīšanu) un vēl lasāmo grāmatu kaudzēm. Nav ļoti tālu no patiesības.

Varbūt jums ir radies jautājums “bet ko viņa dara, ja nav laika lasīt un rakstīt?”. Kopš nolēmu radikāli mainīt profesiju, lielākā daļa mana brīvā laika paiet mācībās. Drīz pēdējie eksāmeni. Ļoti lepojos ar sevi.

Uz tikšanos.

intīmi.. par grāmatām. Andrejs Panteļējevs

Zvaigzne ABC, 2021. gads, 176 lpp.

Šķiet, ka pirmo reizi Andreja Panteļējeva vārdu saistībā ar grāmatām pamanīju pēc viņa intervijas Jāņa Rozes “Ziņnesim”. Instagramā vai Tviterī bija izceltas dažas viņa domas par lasīšanu, kas mani uzrunāja. Vēlāk nāca paziņojums par viņa eseju krājumu. Viss tā likumsakarīgi salikās: ieraudzīju, nopirku, izlasīju.

Tikai lasot uzzināju, ka grāmatā apkopotas viņa pārdomas par 70 izlasītām grāmatām, kas iepriekš publicētas Facebook grupā “Izcilas grāmatas”. Sen tajā grupā vairs neesmu, tāpēc par šo niansi nezināju. Tas, ka tie ir Facebook posti, atstāj zināmu ietekmi. Būtu gribējies, lai redaktore vietām piekoriģē sakārtojumu, citādi sanāk savādi: Panteļējevs raksta, ka pēc vairākiem moderniem darbiem izlasījis klasiku, bet tas nesaskan ar to, ko lasītājs saņēmis iepriekšējās lappusēs viņa grāmatā. Nobrukusi hronoloģija, kas mani drusku kaitināja. Tāpat arī dažas citas piezīmes šķiet liekas, jo tām ir jēga tikai iepriekš minētās grupas ietvaros.

Atmetot malā šīs tehniskās nianses, visādi citādi “intīmi.. par grāmatām” ir jauks un interesants ieskats erudīta lasītāja pārdomās. Turklāt viņam ir plaša lasīšanas gaume. Latvieši, ārzemnieki, jaunas un vecas grāmatas, sieviešu literatūra, klasika, fantastika un tā tālāk. Dažkārt viņš par izlasīto grāmatu raksta plašāk, citreiz apcer tikai kādu faktu vai ideju, kas viņu aizķērusi. Pārsvarā viņš ir ļoti maigs savā vērtējumā un nekritizē, tikai dažviet tā caur puķēm izlaužas vāji nojaušama kritika. Grūti teikt, vai tas tā speciāli – neteikt neko sliktu, – vai arī viņam viss patīk un nav tendence kritizēt.

Ja patīk grāmatas par grāmatām, tad domāju, ka patiks arī “intīmi.. par grāmatām”. Ātri izlasāma vienā dienā vai pāris vakaros, tā man ļāva iepazīt diezgan daudzus literāros darbus, ko pati visdrīzāk nelasīšu, un atstāja mazuma piegaršu. Starp citu, grāmatai gaumīgs vizuālais noformējums.

Vērtējums: 3/5