Turpinu pandēmijas dienasgrāmatu. Iepriekšējās daļas: 1. daļa, 2. daļa.
Pieraksta vieta: Valmiera. LFK droši drīkst manus “Pandēmijas dienasgrāmatas” ierakstus ņemt un iekļaut savā kolekcijā.
Pandēmijas dienasgrāmata
27.03.2020.
No rīta biju uz veikalu ar sarakstu, visu nedabūju, bet iztiksim kā ir. Visur veikalā uzraksti par 2 m distanci, bet pensionāriem un padzīvojušām kundzēm tāds koncepts ir nesaprotams. Laikam uzskata, ka tās visas ir muļķības, vai arī viņām nav ko zaudēt. Mazākā veikalā grūtāk gar plauktiem apmainīties, bet var taču pagaidīt vai iet pa citu aili. Matu jautājumu atrisināju tā, ka pati aplīdzināju čolku un pasūtīšu matu krāsu ar piegādi, jo Drogas ar savu šaurību ir pēdējais veikals, kurp tagad gribas iet. Šodien ļoti silts, +13. Saslimušie LV – 280, EE – 575, LT – 345
28.03.2020.
Vēl viena silta diena, tirdzniecības centri ciet un uz Saulkrastiem 10 km sastrēgums. Šis pat ir smieklīgi, tomēr skumji vienlaikus. Vakarā noskatījos JRT “Revidentu”. Sen nebija uz teātri būts, un kad gan vēl es varētu redzēt JRT izrādi, turklāt neizejot no mājas? Pabeidzu pasūtījumu, jāsāk nākamais. Priecājos par šajā laikā doto iespēju. Beidzot arī pabeidzu lasīt “Avotu”. Gaiša, mierīga grāmata, tomēr beigas skumjas. Saslimušie LV – 305, LT – 382, EE – 645.
29.03.2020.
Aukstums ir atpakaļ un arī cilvēku uz ielām mazāk. Nācās iet uz veikalu, jo brīvdienās tiek ēsts vairāk kā plānoju. Veikals = stress. Vēl stress, ka rīt jāatgriežas birojā. Šādā brīdī cenšos atcerēties par mediķiem, pārdevējiem u.c., kas riskē daudz vairāk. Un priecājos, ka joprojām ir darbs. Vakarā šikojām – pasūtījām picas. S. no Anglijas zvanīja mammai, stāstīja, ka nu jau cilvēki mazliet nomierinājušies ar pirkšanos. No rīta izķer, bet pēcpusdienā jau var normāli nopirkt pārtiku. S. viss labi, darbs ir, tikai pie ārsta netiek, jo nepieņem. Visādi tumšādainie baros vazājoties un neievēro noteikumus. Mamma sašutusi, bet es viņai atgādināju, ka pie mums jau arī ne visi ir apzinīgi. LV – 347, LT – 437, EE – 679
30.03.2020.
Atpakaļ birojā, stress arī atpakaļ. Vakarā mamma stāstīja kā gājusi uz veikalu. Tā kā svētceļojumā. Man pēc šitā vajadzēja iedzert. Šur tur uzsnidzis sniegs. Arī Valmierā apstiprināti saslimušie. LV – 376, LT – 484, EE – 715.
31.03.2020.
Viena lieta, ko nemāku – izsekot, cik ilgi kas stāv ledusskapī un saldētavā, jo agrāk tik daudz pārtikas neuzglabāju. Gandrīz vai prasās sākt uzskaiti ar derīguma termiņiem. Ļoti gribas tortīti. Atradu šokolādi, iztiksim. LV – 398, LT – 533, EE – 745.
01.04.2020.
Nemanīju nevienu izjokošanas mēģinājumu. Tas ir kas nebijis. Tajā pašā laikā ir brīnišķīgi daudz radošu asprātību, ko šis ārkārtējais stāvoklis radījis. Ir darāmais un nav tik daudz laika ziņas lasīt un domāt par notiekošo. LV – 446, LT – 581, EE – 779.
02.04.2020.
Korona aizgājusi otrajā plānā. 2 m un roku mazgāšana ir jaunā realitāte, kas visu laiku sēž kaut kur pakausī. Diena paiet un tad tikai iedomājos – ā, jā, ir ārkārtas stāvoklis, ir vīruss, iespējams saslimt. Gribas kaut kur aiziet vai aizbraukt. Pat ne tik daudz fiziski doties, cik dzīvot ar apziņu, ka to var mierīgi darīt un ir iespējas. Bet tagad kur brauksi? Tikai uz mežu. Mamma katru vakaru zvana, bieži sašutusi atstāsta ziņas. Tas ir nogurdinoši. Man gribas viņu satikt, apskaut un parunāt par kaut ko citu. LV – 458, LT – 649, EE – 858.
Turpinājums sekos.
Marii grāmatplaukts 