Reiz sen senos laikos mani nemocīja pienākuma apziņa pret nelasītajām grāmatām, un mierīgu sirdi varēju pārlasīt kādu romānu arī 3 un vairākas reizes, ja tā gribējās. Tagad ļoti gribu pārlasīt vairākas mīļas grāmatas, bet to nedaru, jo ir taču miljons vēl nelasītu darbu. Nav laika. Ne mazāk par vēl nelasītajām grāmatām mani satrauc doma, ka, pārlasot, vairs nebūs tas, ka būs zudusi tā maģija, kas mani valdzināja un saistīja pie konkrētā darba pirmajā lasīšanas reizē. Uztvere ar gadiem mainās un paņemot rokās kādu sen lasītu grāmatu, mēs to, ļoti iespējams, uztveram savādāk, jo domājam savādāk, saprotam savādāk, paustās idejas vairs nav nozīmīgas konkrētajā dzīves brīdī. Tā notika ar “Mazo princi”. Tā, par laimi, nenotika ar “Ģimenes gara” sēriju, ko beidzot saņēmos pārlasīt.
Vai jūs pārlasāt iemīļotās grāmatas? Ja grāmatas nepārlasāt, tad kāpēc?
Tieši šodien “Top Ten Tuesday” tēma ir grāmatas, kuras vēlies pārlasīt. Redz kāda sakritība! Nolēmu iesaistīties ārzemju grāmatu blogeru un vlogeru vidū tik populārajā aktivitātē (te sīkāk ko tas nozīmē) un sastādīt sarakstu ar desmit grāmatām, kuras vēlētos pārlasīt. Visas no šīm grāmatām ir labas, interesantas un lasīšanas vērtas.
10 grāmatas, kuras vēlētos pārlasīt
1. Aleksandrs Dimā “Grāfs Monte Kristo” – jo kāpēc gan savu mīļāko grāmatu neizlasīt vēl sesto reizi? Aizraujošs piedzīvojumu romāns par nodevību, brīnumainu izglābšanos un smalku atmaksu.
2. Dž. R.R. Tolkīna “Gredzenu pavēlnieka” triloģija – jo trešo daļu līdz beigām neizlasīju. Episkā fantāzija, kas komentārus neprasa.
3. Jēkaba Janševska “Dzimtene” – jo beidzot dabūju ceturto grāmatu un kā gan to lasīšu bez pirmo trīs pārlasīšanas. Par mūsu pašu vecajiem laikiem – zemniekiem un pilsētniekiem 19. gs. beigās.
4. Lūsijas Modas Montgomerijas “Annas no Zaļajiem jumtiem” sērija – jo bērnībā tās daļas, kur Anna pieaug un apprecas man nebija aktuālas, lai gan visas izlasīju. Sirsnīgs stāsts par sarkanmatainu meiteni, kura izaug par sirds gudru sievieti.
5. Sāras Vinmanes “Kad dievs bija trusis” – jo gribēju to darīt, tiklīdz pabeidzu pēdējo lappusi. Atsvaidzinošs romāns par normālu ģimeni, reālām attiecībām un īstiem cilvēkiem.
6. Orsona Skota Kārda “Endera spēle” – jo tas pats iemesls, kas Vinmanes romānam. Vai mērķis attaisno līdzekļus zinātniskās fantastikas romānā par cilvēku pēdējo izmisīgo cīņu ar pretiniekiem kosmosā?
7. Emīlijas Brontē “Kalnu aukas” – jo sižets ir pabalējis no atmiņas un vēlos uzzināt, ko domātu tagad. Klasika par destruktīvām jūtām vēju plosītā tīrelī.
8. Džona Faulza “Burvis” – jo man vajag vēlreiz nokļūt Burāni, izdzīvot mistēriju un mēģināt saprast nesaprotamo. Intelektuāls romāns par garlaikotu jaunu cilvēku, kurš kādā Grieķijas salā piedzīvo neaizmirstamus un savādus notikumus.
9. Ursulas le Gvinas “Tumsas kreisā roka” – jo otrajā reizē es varētu saprast un ieraudzīt vēl vairāk. Īpatnējs, filozofisks zinātniskās fantastikas darbs par sūtni uz planētas, kur valda ziema.
10. Justeina Gordera “Sofijas pasaule” – jo ir sajūta, ka šī grāmata man ļāva daudz ko saprast un gribu to pārbaudīt. Romāns par divām meitenēm, kas vienlaicīgi kalpo kā filozofijas vēsture.
Ceru, ka manas pārdomas iedvesmoja arī jūs atcerēties un samīļot sen lasītas un mīļas grāmatas, līdz kurām neļauj tikt nelasīto grāmatu grēdas.
Marii grāmatplaukts 