Deja ar nāvi. Laura Dreiže

Deja ar nāvi. Laura DreižeZvaigzne ABC 2015. gads, 320 lpp. Danse Macabre #1

Kamēr vien pašmāju fantāzijas un fantastikas lauciņš patukšs, jāpriecājas par katru jaunu literāro darbu šajā žanrā. Tāpēc es ļoti priecājos par Lauras Dreižes triloģiju “Danse Macabre”, kuras pirmo daļu “Deja ar nāvi” man bija iespēja izlasīt dažas dienas pirms tās iznākšanas. Uzreiz jāsaka, ka šī man ir pirmā iepazīšanās ar autori un vienlaicīgi arī pirmā iepazīšanās ar stīmpanku.

Viss sākas ar augstdzimušas meitenes Viktorijas pārdrošu lēmumu iestāties Maģijas akadēmijā, lai noskaidrotu patiesos tēva nāves iemeslus un atriebtos slepkavam. Patīkami, ka galvenā varone ir drosmīga un pārsvarā arī atjautīga, bet žēl, ka viņas rīcība ir tik nepārdomāta. Viņas prātā viss ir vienkārši – nomaskējusies par puisi viņa iekļūs Akadēmijā, iztaujās tēva bijušos kolēģus un … Jā, ko tad tālāk? Tik tālu viņa neko nav izplānojusi. Viktorija rīkojas impulsu vadīta un pārsvarā domā pēc tam, lai gan tiek cītīgi uzsvērts, ka viņa “kaldina plānus”. Ejot uz veikalu iepirkties, man ir pamatīgāks plāns, nekā viņai. Viktorijas neapdomīgā, sasteigtā rīcība ir ļoti ērta straujai sižeta virzībai, tomēr man žēl, ka autore izvēlējusies šādu varones raksturu. Labi, ka ik pa brīdim patrāpās kāds labvēlis un palīgs, kas palīdz meitenei izkulties no kārtējās ķezas. Saprātīgākais no tiem ir misters Glāss. Ak, šis Taniels Glāss! Noslēpumains, tumšs, biedējošs – diezgan tipisks “sliktais puisis”, lai būtu kurā iemīlēties. Tik tālu nekādu pārsteigumu, līdz atklājas viņa noslēpums. Par to nu gan biju iepriecināta un autorei cepumiņš.

Noslēpumu vispār romānā ir daudz un mani ļoti interesē, kā tie tiks atrisināti. Vai tā būs politiska sazvērestība? Viena cilvēka egoistiska ļaunprātība? Trakā profesora eksperiments? Varbūt vēl kas cits. Intriga ir pamatīga, notikumi risinās strauji, tāpēc grāmatu var izlasīt ļoti ātri. Tempā lasot, viss liekas brīnišķīgi, ja vien apmierina galvenās varones personība. Jautājumi rodas pēc tam.

Fantāzijas un fantastikas literatūrā nozīmīga loma ir pasaules uzbūvei, lai lasītājs varētu saprast un iejusties svešajā pasaulē. “Deja ar nāvi” darbība risinās alternatīvā Viktorijas laika Anglijā. Pieļauju, ka it kā pazīstamās vides dēļ, autore pārāk neiedziļinās fona izzīmēšanā. Man būtu gribējies vairāk uzzināt, kāpēc šī pasaule ir tāda un kā tā darbojas. Ļoti interesanti bija tie fragmenti, kuros autore apraksta kādas mehāniskas ierīces. Laurai Dreižei vajadzētu turpināt rakstīt stīmpanku. Par maģijas radīšanu un pielietošanu autore ir pacentusies vairāk izdomāt un man ļoti patīk, ka tā nav vienkārši liesmas radīšana uz plaukstas no nekā. Šajā pasaulē maģija prasa ilgas studijas, rūpīgu gatavošanos, pamatīgu piepūli un praktisku pielietojumu sabiedrības labā.

Pret autores stilu man īpašu iebildumu nav, kopumā man tas patika un nejutos neveikli. Reizēm pavīd aizraušanās ar tēlainiem salīdzinājumiem (literatūras skolotājām patiks). Varētu arī mazāk koncentrēties uz emociju aprakstīšanu. Reizēm galvenā varone savās emocijās kļūst pārāk haotiska. Neiedziļināšos loģikas robos, jo tad nāktos atklāt pārāk daudz no sižeta, par ko jau pietiekoši ir parūpējušās grāmatu anotācijas (lai ko jūs darītu, neejiet lasīt par otro un trešo daļu, ja plānojat lasīt pirmo!). Ceru, ka uz jautājumiem atbildes iegūšu “Zem mākslīgām zvaigznēm” un “Debesu lauskās”. Viena epizode mani nepatīkami aizķēra un nesaprotu, kāpēc tā bija vajadzīga, bet varbūt tā ir tikai mana pārspīlētā interpretācija, tāpēc sīkāk pastāstīšu komentāros, ja kādam būs interese.

Lai kādas ir manas iebildes, tomēr “Deja ar nāvi” ir aizraujoša un pieklājīga atbilde ārzemju jauniešu fantāzijas romāniem. Nobeigumā atliek vien teikt, ka kopumā man patika un ar nepacietību gaidu turpinājumu. Labi, ka “Zem mākslīgām zvaigznēm” iznāks oktobra sākumā, jo pirmā daļa beidzās ar nežēlīgu klifhangeri. Esat brīdināti.

Vērtējums: 3,5/5

Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.

Advertisements

11 thoughts on “Deja ar nāvi. Laura Dreiže

  1. Es teiktu, ka vismaz pagaidām ar stīmpanku tur bija diezgan pavāji. Stīmpanks būtu Žila Verna cienīgi tehnoloģiju apraksti, neslēpat autora jūsmošana par agregātu dizainu, nevis tikai vārda tvaika dzinējs piesaukšana. Tehnoloģijai būtu jābūt integrētai sabiedrībā, tāpat kā mūsdienās mobilajam telefonam un iekšdedzes dzinējam 🙂

    Kura tad bija tā aizķerošā epizode?

    Like

    • Vari ieteikt kādu labu stīmpanku? Man nav ar ko salīdzināt, tāpēc, tas mazumiņš, kas tur bija, man patika.

      [SPOILERIS!!] Tā aizķerošā epizode bija naktī marķīzes pilī Glāsa istabā. Viktorijas laikmets vai nē, bet radās neomulīga sajūta, ka jauniešu romānā galvenai varonei šķiet ok iedzēris vīrietis un vēl vairāk šķiet ok, ka viņš varētu iesist par to, ka viņa uzlikusi savu roku uz viņa plaukstas un draudzīgi apjautājas par viņa pašsajūtu. Tāds “sit, tātad mīl” variants. Varbūt es pārspīlēju, bet tā es to epizodi uztvēru.

      Like

  2. Es esmu izlasījusi vairākas Lauras Dreižes grāmatas, bet diemžēl tās lasīju šausmīgi ilgi. Mani neuzrunā Dreižes grāmatas. Laikam jau esmu sevi izlutinājusi ar ārzemju autoriem. Nevaru nepiekrist viedoklim, ka autore nedaudz pārspīlē ar emociju aprakstīšanu. Tas sastopams arī citos darbos.
    Vispār pagaidām neesmu sastapusi vēl cilvēku, kuram nav patikušas Lauras Dreižes grāmatas, tādēļ katru reizi dodu viņas grāmatām iespēju. Domāju izlasīt “Deju ar nāvi”, jo apraksts ieinteresēja. Un vēl vairāk mani pārliecina tas fakts, ka stīmpanks man vienmēr ir paticis. Pat mazās devās.
    Paldies par šo rakstu! 🙂

    Like

    • Reizēm autora stils vienkārši nepatīk un tur neko nevar darīt. Man tā ir ar Gundegu Repši.
      Ints (Asmodeus) raksta, ka stīmpanks viņai neko labais nav, bet man nav ar ko salīdzināt. Man patika tie elementi, kas tur bija. Domāju, ja autore būtu rūpīgāk un plašāk izstrādājusi un aprakstījusi pasauli, tad iebildumu būtu mazāk 🙂
      Priecājos, ka mana atsauksme noder 🙂 Ja izlasīsi grāmata, padalies ar iespaidiem.

      Like

  3. Nu re, dagaidījās arī bibliotēkas rinda. Nē nu- lasās jau raiti, tikai žēl, ka apspēlēti tiek atkal visi standartsižetiņi. Meitenes iefiltrēšanās puišu kompānijā, pārģērbjoties par tādu, jau ir bijusi vai cik (un otrā virzienā arī), tā ka diez vai te iespējams izgudrot ko jaunu un nebijušu. Ja nu vienīgi to, ka nez kāpēc kopā sagadījušās divas tādas meitenes neatkarīgi viena no otras. Par otras meitenes motīviem nekas sakarīgs netiek paskaidrots, ja nu vienīgi viņai kārtējo reizi gribējies pierādīt kaut ko brālim. Bet tad gan brālim tā kā vajadzētu būt bijušam lietas kursā, ne? Šai sakarā man daudz mulsinošāk par piedzērušo Glāsu liekas jauniešu gājiens uz krogu. Brālis tiešām gribēja uz turieni vest savu māsu un neprotestēja, ka viņa tur pamatīgi piesvilpjas? Aristokrātiskajā Anglijā??
    Taniels- nu jā, kairinoši sliktais puisis. Drusku tā kā no Ročestera, drusku no Koula (nu, tā dēmona, kas seriālā Amulets (Charmed)). Varbūt maz-mazlietiņ arī no Kvarta. Piedzīvot, ka tāds puisis dalās ar tevi savā vājuma brīdī un gaida tavu atbalstu- nu, katras (gandrīz) tīnītes sapnis, man domāt. Un varbūt Viktorijai tiešām bija kāds pamats Tevis pieminētajā epizodē gaidīt kā reakciju sitienu, jo galu galā pirmajā tikšanās reizē tak viņu bezmaz vai nožņaudza. Tiesa gan, tādai reakcijai aina pilī jau būtu par vēlu- Taniels taču pirms tam bija bijis drusku spēcīgākā dzēruma stāvoklī dziednīcas laboratorijā.
    Augšlondonas “grimšana”- hmm, nu nezinu, nezinu… kā tad bija- uz turieni taču pacēlās spārnotu zirgu pajūgā. Cik saprotu- tā tur tāda regulāra satiksme. A ko- neviens nemanīja, ka ceļā sāk paiet mazāk laika?

    Like

    • Par krišanu, interesanti, ka tajā laikā bija populāra metode noteikt augstumu virs jūras līmeņa izmērot ūdens vārīšanās temperatūru. Kā zināms tā variē atkarībā no augstuma, savulaik, pāris gadu desmitus pirms notikumiem tā bija populāra metode, jo nebija jāvazā līdzi dārgi instrumenti. Tādēļ, katra ķēkša saprastu, ka nav vairs labi, jo kartupeļi izvārās ātrāk un tēja ar kļūst karstāka.

      Like

      • Nu, ķēkša jau akurāt varētu būt sajūsmā un no rītiem atļauties ilgāk pagulēt :), bet Tanielam tad gan būtu vajadzējis pamanīt. Gan jau viņš tur kaut kādas mikstūras arī vārīja.
        Ā, nu lai būtu arī kaut kas labs pateikts- no valodas man šis tas patika. Kuņģis, kas lec polku ar rīkles mandelēm- tas bija labais. Drusku neveikli gan, ka vajadzīgs tas precizējums “rīkles mandeles”, bet citādi jau tur neizlāpīsies…

        Like

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s