Tumsas kreisā roka. Ursula K. Le Gvina

Zvaigzne ABC 2012.g., 320 lpp.

Galvenais varonis miermīlīgas starpplanētu savienības Ekumēnes sūtnis Dženli Ai atceļo uz attālu planētu Getena, ko vietējo sauc par Ziemu. Planētas nosaukums ir klimatiskajiem apstākļiem atbilstošs – valda ledus laikmets, ziemā visu klāj 3 m bieza sniega sega un pamatīgs spelgonis, bet vasaras vairāk līdzinās drēgnam rudenim. Dženli Ai sastopas ar savādu pasauli, kurā valda aukstums un klusums, un cilvēki sevī apvieno sievišķo un vīrišķo. Vietējie īsti netic citplanētieša draudzīgajiem nodomiem un sadarbības piedāvājumam, un Dženli Ai sanāk paviesoties gan karaļnamā, gan koncentrācijas nometnē, ko dēvē par fermu, lai smagā ceļā pāri ledājam nokļūtu atpakaļ sākumpunktā.

Sižets ir vienkāršs un tai pašā laikā dziļu domu pilns. Varbūt kādam grāmata liksies par lēnu un mierīgu, bet man šis miers šķita burvīgs. Viss romāns sastāv no Dženli Ai ziņojuma Ekumēnei un tāpēc ir attīrīts no pārlieka jūtīguma. Vēl ir kārhaidieša Estravena dienasgrāmatas piezīmes un dažas Ziemas teikas un nostāsti. Lasot citu atsauksmes, sabijos, ka darbs būs smagi lasāms, bet manas bailes izrādījās nepamatotas. Tieši šī mierīgā atskaites stila dēļ pat smagākie notikumi bija emocionāli viegli pieņemami. Tai pašā laikā ik uz soļa nācās apstāties, lai apdomātu izlasīto. Vispirms, lai aptvertu svešādo pasaules un laika uzbūvi, pēc tam – lai izprastu geteniešu domāšanu un politiku. Domāju, ka man gāja tāpat kā Dženli Ai, kurš pat pēc pāris gadiem nevarēja pilnībā izprast, ko nozīmē šifgretors un kemmers. Pēc teikuma, ka karalis ir stāvoklī un gaida bērnu, man bija sajūta, ka smadzenes drusku uzkaras. Šai grāmatai jāpieiet ar atvērtu prātu un sirdi. Un tā mūžīgā salšana…. Man Dženli bija žēl. Le Gvina Getenu radījusi tik patiesu, ka viegli noticēt šādas vietas eksistencei. Dženli un Estravenam ceļojot pāri ledājam, man gribējās satīties ciešāk segā.

Getenas dienas kārtību, cilvēku domāšanu, ekonomiku, politiku nosaka trīs jau pieminētās lietas: ziema, šifgretors un kemmers. Ēkas būvētas tā, lai šauri logi paceltos virs sniega segas, ceļi ziemā tiek blietēti nevis rakti, aktīva tirdzniecība notiek tikai siltajos mēnešos, telpas pārsvarā sabiedriskas nevis individuālas.  Dženli Ai bieži šķiet, ka getenieši noklusē lietas, viņam grūti tiem uzticēties un saprast politiskās intrigas. Politika un savstarpējā saskarsme stipri atkarīga no šifgretora – lepnuma, prestiža, statusa, goda: “Uz šī netulkojamā jēdziena balstījās visi sabiedrības procesi gan Kārhaidā, gan citur uz Getenas”.  Šī šifgretora dēļ Dženli un Estravens dažādi saprot kopīgās sarunas. Kemmers un kemmerings tomēr ir visgrūtāk saprotamās lietas. Apmēram 21 dienu mēnesī getenieši ir bezdzimuma būtnes, tad sākas kemmers. Tie, kas ir kemmerā, tās dienas nestrādā un nodarbojas ar savu seksuālo vajadzību apmierināšanu vai nu ar savu kemmeringu (tādu kā neoficiālu partneri ar kuru ir kopīgi bērni) vai jebkuru citu, kurš iepaticies un piekritis. Geteniešiem šķiet, ka Dženli ir kemmerā visu laiku, viņiem tas šķiet pretīgi un tā dēļ Dženli spiests izciest nepatīkamus mirkļus. Uzjautrinošs ir brīdis beigās, kad Dženli viņa rases ļaudis šķiet jocīgāki un nepatīkamāki par geteniešiem.

Le Gvinas radītā pasaule ir tik savāda un vienlaikus normāla, ka grūti aprakstīt, sākumā grūti pieņemt, bet pēc tam negribas no tās šķirties. Šo grāmatu varētu nosaukt par antropoloģisku ceļojumu un katrs tajā atradīs ko savu, jo rakstniece skar ētikas, politikas un filozofijas jautājumus, kas ir aktuāli arī šeit un tagad. Lai visu saprastu, grāmata ir jāizlasa vismaz divreiz lēni baudot katru teikumu. Esmu laimīga, ka varēšu šo grāmatu nolikt savā plauktā, paņemt rokās un pārlasīt. Starp citu, tulkojums man šķiet ļoti labs, absolūti netraucējošs, vārdi plūst bez aizķeršanās.

Nobeigumam no Estravena sarunas:

Nē, ar patriotismu es nedomāju mīlestību. Es domāju bailes. Bailes no svešā. Un tas izpaužas politiski, nevis poētiski – naidā, sāncensībā, iebrukumos.

Vērtējums: 5/5. Iesaku pamēģināt arī tiem, kas ar zinātniskās fantastikas un fantāzijas žanru ir uz jūs. Nav nekādu rūķu, pūķu, burvju un starpgalaktiku karu. Un galu galā, kā vēsta sena geteniešu leģenda: “gaisma ir tumsas kreisā roka”. Mums ir jāpazīst tumsa, lai pazītu gaismu un gaisma bez tumsas nav iespējama. Par to ir vērts lasīt un padomāt.

Getenas – Ziemas kartes , te otra labāk pārskatāma.

Grāmata nonāca pie manis sadarbībā ar Zvaigzne ABC.

Advertisements

6 thoughts on “Tumsas kreisā roka. Ursula K. Le Gvina

      • Sākums šķita garš… Ap ierašanos Orgoreinā, nē, jau pie handdarītu pareģiem (5. nod.) iegāju ritmā. Droši vien tiešām jālasa otrreiz, lai uzreiz ieietu pareizajā plūdumā un arī saprastu šifgretora u. c. jēdzienus. Bet tas sākums arī rada to auru – kā ir nokļūt citā civilizācijā, kur daudz kas ir svešs (patiesībā varētu sagaidīt vairāk atšķirību, Getena ir pārāk cilvēcīga :)) ).

        Burvīga man šķiet Tava recenzija. 🙂 Grāmata ir laba, interesanta, savādāka nekā Le Gvinas Jūrzemes sērija, pavisam citādāka nekā “Galaktikas ceļvedis stopētājiem” triloģija, kas man ne pārāk patika. Grāmatai 4/5, Tev 6/5. 😉

        Like

        • Paldies *sarkstu*. Kaut kad lasīšu Jūrzemes sēriju, bet pašlaik mani vairāk vilina pārējie darbi no Hainish cikla. “Galaktikas ceļvedis” ir pavisam savādāks, tā ir vairāk parodija.

          Like

    • “Tumsas kreisā roka” ir Hainish cikla 4. grāmata. Ints teica, ka kopā ir 6 grāmatas un vēl stāsti, kas visi vairāk vai mazāk cieši saistīti ar Ekumēni. Katru grāmatu var lasīt arī atsevišķi.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s