Kā klājas bibliotēku e-grāmatu projektam

Novembra sākumā uzrakstīju par bibliotēku e-grāmatu projektu, nopriecājos un klusām cerēju, ka projekts nenomirs īsti nesācies. Decembra sākumā man pazvanīja Olga Kronberga no Valmieras integrētās bibliotēkas un kā lasītāju pārstāvi uzaicināja uz projekta izvērtēšanu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 19. decembrī. Tā es nonācu ļoti interesantā kompānijā tikpat interesantā pasākumā.

Projekta izvērtēšanā piedalījās pārstāvji no Kultūras Informācijas Sistēmām, Tieto Latvia, Zvaigzne ABC, Jāņa Rozes apgāda, LNB, Valmieras, Kuldīgas, Jelgavas, Ventspils un Preiļu bibliotēkām (atvainojos, ja kādu piemirsu vai sajaucu). Vispār Latvijā ir 1750 bibliotēkas, 811 no tām publiskās.

Pirmā ideja par e-grāmatu piedāvāšanu bibliotēku lasītājiem dzima jau 2010. gadā, kad parādījās pirmās e-grāmatas latviešu valodā. Sākums bija sarežģīts un risinājums lasītājiem neērts. Tomēr ideja netika atmesta un, apvienojot vairāku bibliotēku, KIS un Tieto Latvia spēkus, 2015. gadā sākās jauna risinājuma izstrāde. Tieto izstrādā bibliotēku e-grāmatu platformu un arī uzrunā izdevējus, aicinot uz sadarbību. Pašlaik atsaukušās trīs izdevniecības (Zvaigzne ABC, Jāņa Rozes apgāds un Jumava), projekta izmēģinājuma termiņš pagarināts līdz 2017. gada 31. janvārim un starp iesaistītajām pusēm panākta vienošanās par turpmāko rīcību. Projektā iesaistītās bibliotēkas ļoti vēlas piedāvāt saviem lasītājiem e-grāmatas, jo pieprasījums ir, bet šis nav ātri un viegli ieviešams pakalpojums. Saduras dažādu pušu intereses, jāatrisina visi juridiskie aspekti saistībā ar autortiesībām, licenču skaitu un galu galā tas ir arī naudas jautājums.

Tieto pārstāvji pastāstīja par līdz šim paveikto un iepazīstināja ar platformas statistiku. Biju patīkami pārsteigta, cik ļoti viņi ieklausās komentāros un ieteikumos par sistēmas lietošanu. Pozitīvās atsauksmes un iebildumi no lietotājiem bija apmēram vieni un tie paši. Nebiju ievērojusi, bet citiem traucējis, ka vienu grāmatu lasot, nevar pieteikties rindā uz nākamo. Nav arī redzama rinda uz konkrētu grāmatu. Domāju, ka šīs iebildes un visu pārējo projekta veidotāji iespēju robežās atrisinās. Noskaidrojās arī mana veiksme turpināt lasīt grāmatu bez interneta pieslēguma. Nē, bez interneta (vismaz pagaidām) bibliotēkas e-grāmatas lasīt nevar. Tās pāris lapas, ko es izlasīju, bija vienkārši kešatmiņā saglabāts saturs (vai kas tam ļoti līdzīgs, programmētāji zinās labāk pastāstīt).

E-grāmatu bibliotēkā līdz decembra sākumam bija piereģistrējušies 147 lasītāji, veikti 132 grāmatu lasījumi, kas ir 41% no maksimāli iespējamiem uz to brīdi. Kā vienu no skaidrojumiem lasījumu skaitam bibliotēkas minēja no klientiem saņemtos komentārus, ka katalogā nav tās grāmatas, ko viņi gribētu lasīt. Visvairāk lasītā izrādījās “Direktoriene” (11 lasījumi), “Raganas jāj mēnesi maitāt” bez manis bija lasījuši vēl 3 cilvēki. Ventspils bibliotēkas pārstāve atzīmēja, ka īpaši jaunieši pieprasot e-grāmatas latviešu valodā.

Visas puses vienojās par to, ka lasītāji ir jāizglīto par e-grāmatu lasīšanu, jo daudziem tas joprojām šķietot sarežģīti. Bibliotēkas, protams, izmantoja interneta resursus un presi, lai informētu par projektu, bet bija arī citi veidi, kā bibliotekāri iepazīstināja potenciālos lasītājus. Jelgavas bibliotēkā runāja ar katru lasītāju un statistiski projektā visvairāk piereģistrējās tieši no šīs bibliotēkas. Kuldīga uztaisīja grāmatzīmes ar informāciju un deva līdzi izsniegtajām grāmatām.

Nepaliku uz pasākuma otro daļu, kurā laikam vairāk runāja izdevniecību pārstāvji un tika risināti praktiski jautājumi par e-grāmatu pirkšanu. Projekts turpinās un drīz katalogā varētu parādīties jaunas grāmatas.

Bibliotēku e-grāmatu projekts

Vai esat pamanījuši e-GRĀMATU bibliotēku? Tas ir izmēģinājumprojekts līdz 2016. gada decembrim, atrodams e.alise.lv un dod iespēju vairāku publisko bibliotēku lasītājiem bez maksas lasīt e-grāmatas tiešsaistē viedtelefonā vai datorā. Grāmatu gan pašlaik nav daudz – 27 latviešu autoru darbi no Zvaigzne ABC, Jāņa Rozes apgāda un Jumavas. Piedāvājums varētu noderēt, ja novembrī vēlaties piedalīties latviešu grāmatu lasīšanā.

Bibliotēkas, kas piedalās šajā projektā:
– Kuldīgas galvenā bibliotēka
– Jelgavas pilsētas bibliotēka
– Latgales Centrālā bibliotēka
– Preiļu Galvenā bibliotēka
– Valmieras bibliotēka
– Ventspils bibliotēka

Lai reģistrētos e-GRĀMATU bibliotēkā, ir jābūt lasītājam kādā no minētajām bibliotēkām un jāzina sev piešķirtais publiskā kataloga (ALISE) lietotājvārds un parole. Lai pabeigtu reģistrēšanos, uz e-pastu atnāk saite, kas jāaktivizē stundas laikā, pretējā gadījumā reģistrēšanās process jāsāk no jauna.
Izvēlētā e-grāmata lasītājam tiek izsniegta uz 2 nedēļām un katrai grāmatai projekta laikā paredzēti 2 izsniegumi, tāpēc atstājiet iespēju arī citiem lasīt. Pagaidām ir vēl daži ierobežojumi, piemēram, vienlaicīgi lietotājs var lasīt tikai vienu grāmatu. Visi reģistrēšanās soļi un lasīšanas nosacījumi atrodami projekta lapas apakšā sadaļās “Par e-GRĀMATU bibliotēku” un “Lietošanas noteikumi”.

MANA PIEREDZE

Sistēma kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ neatpazina manus bibliotēkas kataloga pieejas datus. Sazinājos ar savu bibliotēku un šī problēma tika ātri atrisināta. Lasīšanai izvēlējos teiku un pasaku krājumu “Raganas jāj mēnesi maitāt”. Izmēģināju lasīt 3 ierīcēs – datorā, Windows planšetē un Android telefonā. Visur strādāja bez aizķeršanās. Vienīgi var būt maza nesakritība starp datoru/planšeti un telefonu, jo telefonā vienlaicīgi tiek attēlota tikai viena lapa un tāpēc par 1 lapu var nesakrist pēdējā lasīšanas vieta. Vismaz man tāds iespaids radās.

Katalogs

Grāmatas lasīšanas skats datorā/planšetē

Lasītava

e-Grāmatu bibliotēkas skats telefonā. No kreisās puses: katalogs, grāmatas atvērums, satura rādītājs.

Kā process notiek
1) Izvēlas no kataloga grāmatu.
2) Var iepazīties ar anotāciju un īsu grāmatas fragmentu (poga Ieskats), kas ļauj izlemt, vai gribas šo darbu lasīt.
3) Spiež Lasīt. Grāmata iekrīt lasītāja Lasītavā, kas atrodama zem lasītāja vārda, uzvārda
4) Lasītavā iespējams grāmatu lasīt vai no tās atteikties.
5) Spiežot Lasīt, atveras grāmata un lasīšanas process var sākties. Datora ekrānā redzams grāmatas divu lappušu atvērums, telefonā – viena lapa.

Pozitīvais
– Katalogs ir viegli saprotams un ērti lietojams.
– Pirms pieteikšanās lasīšanai, ir iespējams iepazīties ar nelielu grāmatas fragmentu.
– Skaidri tiek norādīts izsniegšanas un nodošanas laiks, jo ir svarīgi zināt, cik ilgi izsniegtā grāmata būs pieejama lasīšanai.
– Atvērtai grāmatai pieejams satura rādītājs, un burtu lielumu iespējams mazliet palielināt vai samazināt.
– Sistēma atceras pēdējo lasīto atvērumu un, nākamreiz atverot grāmatu, var atsākt lasīt no vietas, kurā iepriekšējā reizē apstājāties.
– Ja grāmata ir atvērta, to var turpināt lasīt arī tad, ja nav interneta savienojuma. Neesmu tik gudra IT, lai zinātu, kā tas tehniski darbojas, jo grāmatas fails netiek lejuplādēts.
– Nav jāiet uz bibliotēku, lai paņemtu lasīšanai jaunu grāmatu, to var ātri izdarīt no jebkuras vietas ar interneta pieslēgumu.

Ne tik pozitīvais
– Gribētos zināt izvēlētās grāmatas lappušu skaitu gan pirms lasīšanas uzsākšanas, gan lasīšanas gaitā.
– Nevar ielikt grāmatzīmes vai kopēt iepatikušos citātu.
– Lasīšanai izsniegto grāmatu var atrast zem sistēmas lietotāja profila, kas varbūt nav uzreiz intuitīvi saprotama lieta. Lasītavu varētu iznest priekšplānā kā pogu blakus lietotāja profilam un Iziešanas opcijai.

Kopsavilkums
Ļoti priecājos par iespēju legāli un bez maksas lasīt pie mums izdotās grāmatas un ceru, ka tas nepaliks izmēģinājuma stadijā. Pārāk nejūsmoju par lasīšanu datora vai kādas citas ierīces ekrānā (ja vien tas nav speciāls e-grāmatu lasītājs, piemēram, kā manējais), bet šī būtu vēl viena iespēja nekad nepalikt bez lasāmvielas, ja papīra grāmata vai kindlis palicis mājās. Pieļauju, ka bibliotēkas e-grāmatas varētu patikt jauniešiem, tāds tehnoloģisks risinājums kā ne kā – pāris klikšķi un grāmata telefonā vai planšetē. Tāpat pieļauju, ka noteiktai cilvēku grupai patiktu iespēja palielināt grāmatas tekstu un beidzot izlasīt to, ko izdevniecības sīkā drukā sadrukājušas.