Nejaušas piezīmes – 3

No visām jaunajām, futūristiskajām tehnoloģijām es gribētu spēju pilnīgi nepiemērotos brīžos prātā ienākušās labās domas uzreiz pārvērst tekstā. Citādi ir tā, ka staigājot prātā saveidoju lieliskus teikumus, bet, kad tieku pie datora, čiks vien sanāk. Un bieži vien tik tālu nemaz netieku, bet šodien gan saņemšos. Esmu ieslēgusi datoru, uzsākusi jaunu melnrakstu un tagad domāju, ko vēlos pastāstīt šajās piezīmēs. Jā, kas tāds ievērības cienīgs un interesants noticis kopš septembra vidus un pēdējām piezīmēm?

Bija diezgan patīkams rudens ar tumšās literatūras lasīšanu. Tad sekoja gara, gara ziema ar tumsu, sniegu un aukstumu, kuru centos padarīt ciešamu ar grāmatām, filmām un adīšanu (uzadīju vairākus lakatus). Beidzot ir pavasaris un gaisma. Auksts, bet viss plaukst lēni un es patiesi to izbaudu. Tie maigi zaļie toņi un baltie ziedi pret zilajām debesīm ir tik skaisti.

Sakot, ka centos padarīt ziemu ciešamu ar filmām, es saku, ka šogad esmu noskatījusies jau 50 filmas, turklāt dažas no tām ir īsie seriāli. Šāds filmu skaitlis man ir daudz un seriālus nemēdzu skatīties, bet atklāju, ka mini seriālos spēju investēties un man patīk. Skatījos latviešu filmas, Eiropas kino, arī Holivudas ražojumus un pilnīgi aizrāvos ar irāņu kinorežisora veikumu. Varētu gada beigās taisīt filmu topu, jo ir dažas filmas, par kurām nespēju beigt domāt un uzbāzties citiem – “vai tu redzēji?”, “lieliska filma, tev arī jānoskatās” un tādā garā. Piemēram, “Aftersun”, “The Zone of Interest” un “All of Us Strangers”. Esmu gatava ilgstoši sajūsmināties par jauno “Ripley”, kas bija īsts baudījums. Nav noslēpums, ka man patīk grāmatu ekranizācijas. Gandrīz pētnieciskos nolūkos noskatījos vairākas “Grāfa Monte Kristo” ekranizācijas un man ir viedoklis, kura no tām ir skatāma, kura tuvāk romāna oriģinālam un kuru nekad neskatīšos pilnībā.

Tā kā es pieminēju “Grāfu Monte Kristo”, tad ir laiks pateikt dažus teikumus par grāmatām. Šogad beidzot pārlasīju vienu no savām mīļākajām grāmatām un esmu pilnīgā sajūsmā, ka mana mīļākā grāmata joprojām ir mīļākā grāmata. Iegādājos vienīgo pilno romāna tulkojumu angļu valodā, vairāk kā 1200 lpp, bet es būtu gatava lasīt divtik daudz. Kā jau soctīklos esmu stāstījusi, angliski ir vairāki tulkojumi, bet tie visi ir saīsināti, vienīgais pilnais ir Robin Buss tulkojums un paldies Vilim Kasimam, kurš pirmais man šo svarīgo informāciju pastāstīja. Esmu atradusi visu anglisko tulkojumu un izdevumu salīdzinājumu, kas var noderēt citiem tikpat trakiem faniem kā es. Kas attiecas uz latviskajiem izdevumiem, cik man zināms, tādu ir vismaz četri un visi izmanto Raiņa tulkojumu. Tas ir labs, bet arī saīsināts. Man pašai ir ļoti mīļš un lolots 1957. gada izdevums, ko lasīju jaunībā.

Atvainojos, sanāca drusku vairāk par dažiem teikumiem un tikai par vienu grāmatu. Vispār esmu paspējusi izlasīt 25 grāmatas, starp tām ir dažas, kas ies uz gada topu. Citās ziņās, nelasīto grāmatu daudzums mājās spītīgi nesamazinās, bet sāku par šīm grāmatām domāt kā par savu bibliotēku un tad ir labi, ja vismaz daļa no bibliotēkas ir nelasīta. Ir pilnīgi loģiski, ka uz bibliotēku ejam pēc vēl nelasītām grāmatām. Tā es varu pieiet pie saviem plauktiem.

Bibliotēkas ir ļoti svarīga tēma. Aprīļa beigās skaistajā Ogres bibliotēkā notika Pirmais Latvijas grāmatu blogeru forums. Fantastiski iedvesmojošs un jauks pasākums, par kuru plaši izteikusies Sibilla, Agris un Arta, tāpēc es neatkārtošos. Man ļoti patika, nemaz nebija introvertīgi neveikli, atbraucu mājās ar jauniem iespaidiem un jaunām grāmatām. Par bibliotēkām pēc pasākuma izvērtās diskusijas, ko ietekmēja raksts par Limbažu novada bibliotēkām. Atcerējāmies arī Jūrmalas bibliotēku gadījumu. Puspajokam apsvērām, kuri blogeri varētu “paņemt paspārnē” kādas bibliotēkas, jo nav noslēpums, ka veidot soctīklu saturu ir laikietilpīgi, nebūt ne viegli un bibliotēkām noderētu neliela palīdzība. Vismaz tā es sev cenšos izskaidrot to, kā es nokļuvu Valmieras integrētajā bibliotēkā brīnišķīgā sarunā ar bibliotekārēm un nonācām pie vairākām sadarbības idejām. Turpinājums sekos. Es nezinu, ko mēs varam darīt mazo lauku bibliotēku labā kā vien radīt troksni, ka bibliotēkas ir svarīgas un ne viss ir mērāms sausos skaitļos. Šī doma – radām pozitīvo troksni – izskanēja arī forumā par grāmatu blogeru (vai vienalga kā par grāmatām rakstošie lasītāji sevi sauc) nozīmi un ietekmi.

Uz pozitīvā trokšņa nots šodien beidzu. Tiksimies atkal citreiz.

Kā klājas bibliotēku e-grāmatu projektam

Novembra sākumā uzrakstīju par bibliotēku e-grāmatu projektu, nopriecājos un klusām cerēju, ka projekts nenomirs īsti nesācies. Decembra sākumā man pazvanīja Olga Kronberga no Valmieras integrētās bibliotēkas un kā lasītāju pārstāvi uzaicināja uz projekta izvērtēšanu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 19. decembrī. Tā es nonācu ļoti interesantā kompānijā tikpat interesantā pasākumā.

Projekta izvērtēšanā piedalījās pārstāvji no Kultūras Informācijas Sistēmām, Tieto Latvia, Zvaigzne ABC, Jāņa Rozes apgāda, LNB, Valmieras, Kuldīgas, Jelgavas, Ventspils un Preiļu bibliotēkām (atvainojos, ja kādu piemirsu vai sajaucu). Vispār Latvijā ir 1750 bibliotēkas, 811 no tām publiskās.

Pirmā ideja par e-grāmatu piedāvāšanu bibliotēku lasītājiem dzima jau 2010. gadā, kad parādījās pirmās e-grāmatas latviešu valodā. Sākums bija sarežģīts un risinājums lasītājiem neērts. Tomēr ideja netika atmesta un, apvienojot vairāku bibliotēku, KIS un Tieto Latvia spēkus, 2015. gadā sākās jauna risinājuma izstrāde. Tieto izstrādā bibliotēku e-grāmatu platformu un arī uzrunā izdevējus, aicinot uz sadarbību. Pašlaik atsaukušās trīs izdevniecības (Zvaigzne ABC, Jāņa Rozes apgāds un Jumava), projekta izmēģinājuma termiņš pagarināts līdz 2017. gada 31. janvārim un starp iesaistītajām pusēm panākta vienošanās par turpmāko rīcību. Projektā iesaistītās bibliotēkas ļoti vēlas piedāvāt saviem lasītājiem e-grāmatas, jo pieprasījums ir, bet šis nav ātri un viegli ieviešams pakalpojums. Saduras dažādu pušu intereses, jāatrisina visi juridiskie aspekti saistībā ar autortiesībām, licenču skaitu un galu galā tas ir arī naudas jautājums.

Tieto pārstāvji pastāstīja par līdz šim paveikto un iepazīstināja ar platformas statistiku. Biju patīkami pārsteigta, cik ļoti viņi ieklausās komentāros un ieteikumos par sistēmas lietošanu. Pozitīvās atsauksmes un iebildumi no lietotājiem bija apmēram vieni un tie paši. Nebiju ievērojusi, bet citiem traucējis, ka vienu grāmatu lasot, nevar pieteikties rindā uz nākamo. Nav arī redzama rinda uz konkrētu grāmatu. Domāju, ka šīs iebildes un visu pārējo projekta veidotāji iespēju robežās atrisinās. Noskaidrojās arī mana veiksme turpināt lasīt grāmatu bez interneta pieslēguma. Nē, bez interneta (vismaz pagaidām) bibliotēkas e-grāmatas lasīt nevar. Tās pāris lapas, ko es izlasīju, bija vienkārši kešatmiņā saglabāts saturs (vai kas tam ļoti līdzīgs, programmētāji zinās labāk pastāstīt).

E-grāmatu bibliotēkā līdz decembra sākumam bija piereģistrējušies 147 lasītāji, veikti 132 grāmatu lasījumi, kas ir 41% no maksimāli iespējamiem uz to brīdi. Kā vienu no skaidrojumiem lasījumu skaitam bibliotēkas minēja no klientiem saņemtos komentārus, ka katalogā nav tās grāmatas, ko viņi gribētu lasīt. Visvairāk lasītā izrādījās “Direktoriene” (11 lasījumi), “Raganas jāj mēnesi maitāt” bez manis bija lasījuši vēl 3 cilvēki. Ventspils bibliotēkas pārstāve atzīmēja, ka īpaši jaunieši pieprasot e-grāmatas latviešu valodā.

Visas puses vienojās par to, ka lasītāji ir jāizglīto par e-grāmatu lasīšanu, jo daudziem tas joprojām šķietot sarežģīti. Bibliotēkas, protams, izmantoja interneta resursus un presi, lai informētu par projektu, bet bija arī citi veidi, kā bibliotekāri iepazīstināja potenciālos lasītājus. Jelgavas bibliotēkā runāja ar katru lasītāju un statistiski projektā visvairāk piereģistrējās tieši no šīs bibliotēkas. Kuldīga uztaisīja grāmatzīmes ar informāciju un deva līdzi izsniegtajām grāmatām.

Nepaliku uz pasākuma otro daļu, kurā laikam vairāk runāja izdevniecību pārstāvji un tika risināti praktiski jautājumi par e-grāmatu pirkšanu. Projekts turpinās un drīz katalogā varētu parādīties jaunas grāmatas.

Bibliotēku e-grāmatu projekts

Vai esat pamanījuši e-GRĀMATU bibliotēku? Tas ir izmēģinājumprojekts līdz 2016. gada decembrim, atrodams e.alise.lv un dod iespēju vairāku publisko bibliotēku lasītājiem bez maksas lasīt e-grāmatas tiešsaistē viedtelefonā vai datorā. Grāmatu gan pašlaik nav daudz – 27 latviešu autoru darbi no Zvaigzne ABC, Jāņa Rozes apgāda un Jumavas. Piedāvājums varētu noderēt, ja novembrī vēlaties piedalīties latviešu grāmatu lasīšanā.

Bibliotēkas, kas piedalās šajā projektā:
– Kuldīgas galvenā bibliotēka
– Jelgavas pilsētas bibliotēka
– Latgales Centrālā bibliotēka
– Preiļu Galvenā bibliotēka
– Valmieras bibliotēka
– Ventspils bibliotēka

Lai reģistrētos e-GRĀMATU bibliotēkā, ir jābūt lasītājam kādā no minētajām bibliotēkām un jāzina sev piešķirtais publiskā kataloga (ALISE) lietotājvārds un parole. Lai pabeigtu reģistrēšanos, uz e-pastu atnāk saite, kas jāaktivizē stundas laikā, pretējā gadījumā reģistrēšanās process jāsāk no jauna.
Izvēlētā e-grāmata lasītājam tiek izsniegta uz 2 nedēļām un katrai grāmatai projekta laikā paredzēti 2 izsniegumi, tāpēc atstājiet iespēju arī citiem lasīt. Pagaidām ir vēl daži ierobežojumi, piemēram, vienlaicīgi lietotājs var lasīt tikai vienu grāmatu. Visi reģistrēšanās soļi un lasīšanas nosacījumi atrodami projekta lapas apakšā sadaļās “Par e-GRĀMATU bibliotēku” un “Lietošanas noteikumi”.

MANA PIEREDZE

Sistēma kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ neatpazina manus bibliotēkas kataloga pieejas datus. Sazinājos ar savu bibliotēku un šī problēma tika ātri atrisināta. Lasīšanai izvēlējos teiku un pasaku krājumu “Raganas jāj mēnesi maitāt”. Izmēģināju lasīt 3 ierīcēs – datorā, Windows planšetē un Android telefonā. Visur strādāja bez aizķeršanās. Vienīgi var būt maza nesakritība starp datoru/planšeti un telefonu, jo telefonā vienlaicīgi tiek attēlota tikai viena lapa un tāpēc par 1 lapu var nesakrist pēdējā lasīšanas vieta. Vismaz man tāds iespaids radās.

Katalogs

Grāmatas lasīšanas skats datorā/planšetē

Lasītava

e-Grāmatu bibliotēkas skats telefonā. No kreisās puses: katalogs, grāmatas atvērums, satura rādītājs.

Kā process notiek
1) Izvēlas no kataloga grāmatu.
2) Var iepazīties ar anotāciju un īsu grāmatas fragmentu (poga Ieskats), kas ļauj izlemt, vai gribas šo darbu lasīt.
3) Spiež Lasīt. Grāmata iekrīt lasītāja Lasītavā, kas atrodama zem lasītāja vārda, uzvārda
4) Lasītavā iespējams grāmatu lasīt vai no tās atteikties.
5) Spiežot Lasīt, atveras grāmata un lasīšanas process var sākties. Datora ekrānā redzams grāmatas divu lappušu atvērums, telefonā – viena lapa.

Pozitīvais
– Katalogs ir viegli saprotams un ērti lietojams.
– Pirms pieteikšanās lasīšanai, ir iespējams iepazīties ar nelielu grāmatas fragmentu.
– Skaidri tiek norādīts izsniegšanas un nodošanas laiks, jo ir svarīgi zināt, cik ilgi izsniegtā grāmata būs pieejama lasīšanai.
– Atvērtai grāmatai pieejams satura rādītājs, un burtu lielumu iespējams mazliet palielināt vai samazināt.
– Sistēma atceras pēdējo lasīto atvērumu un, nākamreiz atverot grāmatu, var atsākt lasīt no vietas, kurā iepriekšējā reizē apstājāties.
– Ja grāmata ir atvērta, to var turpināt lasīt arī tad, ja nav interneta savienojuma. Neesmu tik gudra IT, lai zinātu, kā tas tehniski darbojas, jo grāmatas fails netiek lejuplādēts.
– Nav jāiet uz bibliotēku, lai paņemtu lasīšanai jaunu grāmatu, to var ātri izdarīt no jebkuras vietas ar interneta pieslēgumu.

Ne tik pozitīvais
– Gribētos zināt izvēlētās grāmatas lappušu skaitu gan pirms lasīšanas uzsākšanas, gan lasīšanas gaitā.
– Nevar ielikt grāmatzīmes vai kopēt iepatikušos citātu.
– Lasīšanai izsniegto grāmatu var atrast zem sistēmas lietotāja profila, kas varbūt nav uzreiz intuitīvi saprotama lieta. Lasītavu varētu iznest priekšplānā kā pogu blakus lietotāja profilam un Iziešanas opcijai.

Kopsavilkums
Ļoti priecājos par iespēju legāli un bez maksas lasīt pie mums izdotās grāmatas un ceru, ka tas nepaliks izmēģinājuma stadijā. Pārāk nejūsmoju par lasīšanu datora vai kādas citas ierīces ekrānā (ja vien tas nav speciāls e-grāmatu lasītājs, piemēram, kā manējais), bet šī būtu vēl viena iespēja nekad nepalikt bez lasāmvielas, ja papīra grāmata vai kindlis palicis mājās. Pieļauju, ka bibliotēkas e-grāmatas varētu patikt jauniešiem, tāds tehnoloģisks risinājums kā ne kā – pāris klikšķi un grāmata telefonā vai planšetē. Tāpat pieļauju, ka noteiktai cilvēku grupai patiktu iespēja palielināt grāmatas tekstu un beidzot izlasīt to, ko izdevniecības sīkā drukā sadrukājušas.