Opijs. Maksanss Fermīns

Izdevis apgāds “Atēna” 2005.g., franciski 2002.g., 111 lpp.

Skaists un bīstams stāsts par drosmi, kaislību un iekāri – atklāt svešas zemes noslēpumus un atrast īpašu sievieti. Šī vēlme ir stiprāka par veselo saprātu un visiem brīdinājumiem. Kā opijs….

Romāns stāsta par kādu angli, kurš ierodas Ķīnā ar mērķi izzināt baltās tējas pagatavošanas noslēpumu (jo ļoti ilgu laiku baltā tēja bija tikai Ķīnas augstmaņu privilēģija). Savos meklējumos viņs sastop kādu sievieti, kurā neprātīgi iemīlas. Šī mīlestība ir tikpat bīstama kā baltās tējas noslēpuma atklāšana. Un beigās vēl opijs. Kas svarīgāks, kas bīstamāk? Neko vairāk no satura neatklāšu, lai paliek noslēpums, ko atklāt stāsta beigās.

– Esmu ieradies tējas dēļ. Ne tālab, lai kļūtu par jebkura cilvēka īpašumu.

Vans ilgu brīdi palika nesatricināmi mierīgs. Pēc tam piecēlās, pagriezās, ļāva noslīdēt tunikai un parādīja plecu, uz kura bija tāds pats tetovējums kā Loanai.

– Arī es teicu to pašu, pirms sāku strādāt Lu Čeņam.

Vērtējums: 5/5. “Opijs” ir gandrīz tik smalks darbs kā japāņu haika, neviena lieka vārda, tai pašā laikā ļoti dziļas emocijas un sajūtas. Īsts baudījums, kas beidzas pārāk ātri. Var tikai apbrīnot autora talantu.