Daudz mežs, tik prieks!*

* Šodien bija liela diena – K pirmo reizi pabija mežā. Iemācījās pārlēkt peļķi, nevis apskriet. Iemācījās pārlēkt kritušiem kokiem. Saēdās zāli, lapas, sūnas un dubļus. Kopumā pavadījām mežā divas laimīgi nogurdinošas stundas.

Mežs ir skaists jebkurā laikā, jāprot tikai ieskatīties sīkumos. Pat izcirtums var būt skaists, ja tajā atstāti daži derīgi koki, pa kādai mazai eglītei un bērzam. Suns parādīs, kuri ir tie interesantākie celmi, zaļākās sūnas un smaržīgākās ozola lapas.

Tā nu mēs bridām pa dubļiem un veco zāli. K aizrautīgi visu pētīja un aulekšoja kā telēns pirmo reizi izlaists zaļā pļavā. Cik maz sunim laimei vajag!

Dzīve ar aktīvu suni

…ir aktīva. Daudzi zina, ka novembra sākumā atvadījāmies no sava ilggadējā ģimenes locekļa. Ātri tapa skaidrs, ka bez suņa nevaram, tukšums ir pārāk liels. Pēc ilgām un nopietnām pārdomām un pārrunām mūsu dzīvē ienāca aktīvs suņabērns, mirdzošām acīm un mīlestības pārpilns. Mācāmies viens otru saprast un cienīt.

Aktīvs suns bija ļoti apzināta izvēle, jo kustības svaigā gaisā, kā zināms, nāk par labu veselībai. Pēc mēneša gulšņāšanas gan organisms pirmo nedēļu krita panikā par četrreizējām pastaigām dienā, un pagājusī nedēļas nogale izskatījās apmēram šādi – gulēt, ēst, staigāt, gulēt, staigāt, ēst… Pamazām viss nostājas savās vietās un atrodas arī laiks lasīšanai. Ir iesāktas četras grāmatas, bet diez vai kādu pabeigšu līdz decembra beigām.

Iztikas minimums

Varētu domāt, ka jau daudz ko zinu par suņiem, bet nekā. Kad pēc 11 gadu pārtraukuma mājās atkal ienāca kucēns, tas bija pilnīgi savādāk. Citas prasības, cits raksturs. Sākot jau ar to, ka vecās ēdienu bļodas K vienkārši ir par mazu.

Varbūt vēl kādam noder saraksts ar lietām, ko uzreiz iepirkām (kaklasiksna un pavada nāca dāvanā, bet tā ir pati pirmā lieta, kas vispār vajadzīga):

1. Matracis gulēšanai. Vēlams ar izturīgu, noņemamu pārvalku, lai var izmazgāt, un tik liels, ka suns var izstiepties
2. 2 bļodas: ūdenim un barībai. Nopirkām statīvu ar maināmu augstumu un padziļām bļodām. Sunim pilnīgi cita stāja, kad nav no zemes jāēd. Maza izmēra (īsām kājām) sunim tas nav tik aktuāli. Bļodas nevar nejauši apgāzt, kas ir papildus pluss.
3. Sanitārie jeb higiēniskie paklājiņi. Dzīvību glābjoša manta, goda vārds. Kucēns ir kucēns, gadās visādi.
4. Barība. Tāda, ko kucēns jau ēda līdz šim, nav ko šokēt punci ar eksperimentiem. Lielie maisi ir izdevīgāki cenas ziņā, ja kas. Zooveikalos var uzprasīt mērglāzes.
5. Spēļmantas (lielums proporcionāls kucēna lielumam). Nopirkām virvi un kaut kādu gumijotu robotu figņu, jo zinājām, ka mainās zobi un būs vēlme grauzt.

Tas bija sākums. Esam iepirkuši arī balzāmu ķepām bailēs no sālītām ietvēm, šampūnu un vājprātā rūgtu pretgraušanas līdzekli. Pašlaik grauzēja kontā ir jauns čību dizains, jo tās nebija nopūstas.

Ar spēļmantām vispār ir tā, ka tās bija interesantas pirmās divas dienas. Tagad zinu, ka interese par tām viņam zudusi tāpat kā bērnam. Būs kārtīgi jānomazgā un uz kādu laiku jānoliek nost no acīm. Ko tad lai grauž?! Izrādās, ka lieliska atbilde uz šo izmisuma pilno jautājumu ir kaltētas cūku ausis un liellopa penis (atvainojiet). Superīgas, ilgspēlējošas un garšīgas mantas, pie tam praktiski nesmird. Laimīgs suns, laimīgs saimnieks.

Noteiktu apsvērumu dēļ vismaz pagaidām nebūs bildes un sīkāka informācija par K. Neņemiet ļaunā.