Sniegs ir auksts, lietus – slapjš

Pagājis pusotrs mēnesis, kopš K ir pie mums. Esam pielāgojušies un viens otru daudzmaz iepazinuši. Kā mums iet? Visādi, bet pārsvarā labi. Pats galvenais – pret grāmatām viņš izturas ar cieņu (vismaz pagaidām).

Aukstais sniegs, slapjais lietus

Ja esat Latvijā, tad jau skaidrs, kas pa šo laiku bijis jāpiedzīvo – no sniega un aukstuma līdz pavisam pavasarīgām sajūtām. Tā sanāca, ka K tika pie sava pēdu vaska un nolēma to izlietot iekšķīgi, tāpēc lielajā aukstumā mums nebija laba aizsarglīdzekļa. Mācība Nr. 1  – noteiktas lietas ir jānoliek sunim neaizsniedzamā vietā. Mācība Nr. 2 – ja kucēna pēdiņas ir mīkstas kā zīdaiņa dupītis, tās var viegli un ātri apsaldēt. Aktīva kustēšanās stundas garumā -8 grādu salā izrādījās par daudz un K uz viena pirksta izveidojās apsaldējums – tāda kā liela tulzna, vēlāk palika tumša. Ko darījām? Lietojām tādu ķepu aizsarglīdzekli, ko varējām dabūt. Ļoti ierobežojām pastaigas – tikai minimumu, īsu brīdi. Uz apsaldētās vietas smērējām Višņevska ziedi. Kad pumpa bija apdzijusi un sals nokrities zem -8, atļāvāmies garākas pastaigas ātrā solī. Vispār aukstā laikā svarīgi kustēties, nestāvēt un nesēdēt.

Ar lietu ir cita problēma. Lietus ar vēju K nepatīk. Tad saimnieki var paši iet staigāt. Toties aizsalušas peļķes ir dikti foršas, jo var slidināties. Neaizsalušas peļķes ir foršas tikai pļavā, jo tad pa tām var lēkāt un šlakstināties.

Par ķepu aizsarglīdzekļiem. Kā jau teicu, foršais vasks tika apēsts, bija vācu ražojums, diemžēl neatceros nosaukumu. Iekš Depo vasks bija izpirkts un tā arī neesam sagaidījuši pievedumu. Zooveikalā mums iedeva līdzekli Trixie Pfoten-pflege-Spray. Uz jautājumu “tas ir smērējams?”, pārdevēja atbildēja “jā”. Izrādījās smidzināms. Esat mēģinājuši sunim smidzināt pēdu spilventiņus no 20 cm attāluma? Es pārdevēju nevainoju, jo latviskais tulkojums tiešām bezjēdzīgs, vajadzēja pašai cītīgāk papētīt iepakojumu. Vēl mums ir smērējams balzāms Karlie Perfect Care, bet tas ir vairāk pret sprēgāšanu, ķepu mīkstināšanai, nevis pret salu un sāli.

Re, ko es atradu!

Jaunais šausmu stāstu varonis Asiņainais trusis

Blēņas tiek strādātas, kad nesanāk pietiekoši izkustēties ārā (vainojam laika apstākļus), darba nedēļa apnikusi un saimnieki aizmirsuši ar rūgto līdzekli nopūst interesantākās vietas – gaiteņa skapīša stūri, atlīmējušās tapetes malu… Vienā laimīgajā reizē, kad izdevās attaisīt dzīvojamās istabas durvis, bija īsta ballīte – pēdu vasks, šokolādes gabaliņš, visādi papīri un nieki, mīkstā mantiņa. Ak, kas par priekiem!

Pavisam nesen K atklāja, cik interesanti ir stāvēt pie loga un vērot apkārtni, bet visvairāk viņam pašlaik patīk pīkstoša gumijas mantiņa. Papagailis pat ir iemācījies līdzīgi pīkstēt. Sagādāju K pārsteigumu, jau tā iecienīto mantiņu iesienot vecā maikā – skats par rubli un suns sevi lieliski nodarbina – pats uzbrūk, pats atkaujas.

Vispār suns mūs disciplinē lietas sakārtot un nolikt, nevis nomest kur pagadās, lai savāktu vēlāk.

Dīvāns ir paradīze, virtuve – paradīzes priekškambaris

Tieši tā. Nav lielākas baudas kā kopā ar saimnieku pagulēt uz dīvāna. Bija doma K uz dīvāna nelaist, bet… ja citiem ir kaķa terapija, tad mums ir suņa terapija. Tā ir kopīga bauda.

Ar ēšanu viss ir vienkārši. K ēd sauso barību, ka kraukšķ vien. Būtiska lieta, ko iemācījām – pie bļodas apsēsties un gaidīt, kamēr atļaus ēst. Tas ļauj mums mierīgi ielikt ēdamo un mazināja K vēlmi steidzīgi visu aprīt.

Ar našķiem neaizraujamies. Jo mazāk ko dabūs virtuvē, jo mazāk prašņās. Jēla vistas fileja sākumā tika atzīta par diezgan negaršīgu, apvārīta esot ēdama. Garšo burkāni, āboli un banāni, toties gurķis ir kaka. Tur nu es K piekrītu, gurķis pašlaik tiešām ir negaršīgs. No cūku ausīm un liellopa peņa esam pārgājuši uz presētas ādas kaulu, jo pēc zobu nomaiņas viss tiek sakošļāts mega ātri, bet tas kauls nav tik viegli un ātri piebeidzams.

K šo visu pārlasīja un apstiprināja publicēšanai. Mums tagad laiks atpūsties, attā.