Prometejs 2021. gads, 704 lpp., First Law World #4
Domāju, ka daudziem fantāzijas literatūras cienītājiem Aberkrombija vārds nav svešs. Viņš ir brutāls kā Džordžs R.R. Mārtins, bet ne tik traks grafomāns un ar labu melnā humora devu. Ja lasījāt “Pirmā likuma” trilogiju, tad jums ir skaidrs, ko sagaidīt no Aberkrombija šajā romānā.
Notikumi turpinās tajā pašā pasaulē, tikai citā pasaules daļā – Stīrijā – mazliet vēlāk un ar citiem varoņiem, lai gan tiek pieminēti daži triloģijas tēli un daži citi, piemēram, Vitari darbojas arī šajā romānā. Godīgi sakot, man pietrūka Deviņu Nāvju un Gloktas, bet tur nu neko. Lai gan nežēlīgi slepkavas, es viņiem pieķēros, iemīļoju, pat sapratu. Ar “Labāk pasniegt aukstu” galvenajiem tēliem Drebuli un Monzu man tas īsti nesanāca. It kā tēli labi izstrādāti, rīcība skaidra, bet līdzpārdzīvojums izpalika. Dažas tēlu atklāsmes beigās gan man patika. Interesantāki un savā ziņā dzīvāki šķita Koska (jā, tas pats trakulīgais dzērājs, ko Glokta nolīga pilsētas aizstāvībai) un nerunīgais Draudziņš, arī epizodiskais Šenkts (vispār mistisks un intriģējošs tēls, sagādāja vairākus pārsteigumus).
Tātad, kas notiek? Notiek slepkavošana lielos apjomos. Turklāt Stīrijā sākas pavasaris un tas nozīmē karošanu starp hercogistēm. Sižetu veido bijušās Tūkstoš zobenu ģenerālkapteines Monzas Murkato (tautā “mīļi” sauktas par Kaprīles miesnieci) atriebība 7 cilvēkiem, kuri nogalināja viņas brāli un gandrīz arī viņu pašu. Uzdevums nav viegls un viņa sev palīgos salasa spilgtu slepkavu kompāniju. Man personīgi šķiet, ka ļoti izdevies bija indētāja tēls ar ekselentu notikumu pavērsienu grāmatas beigās.
Atriebības sakarā “Labāk pasniegt aukstu” tika salīdzināts ar “Grāfu Monte Kristo”. Kā liela šī A. Dimā romāna cienītāja es tomēr saku, ka tie ir dažādi. Jā, abos romānos ir iespaidīgs atriebības stāsts, tomēr Edmunds Dantess atriebību paveic daudz izsmalcinātāk un “cilvēciskāk”, beigās šķiet, ka atriebībai bija jēga. Monzas un viņas palīgu slaktiņš tomēr ir kaut kas cits. Par beigu atziņām nerunāšu, jo tad sanāks atklāt pārāk daudz.
Pieļauju, ka kādu var nobiedēt grāmatas apjoms, bet patiesībā, ja ir laiks lasīt, tad izlasīt var ātri, jo Aberkrombijs šeit nevelk laiku garumā ar aprakstiem, viss rit strauji, līķis pēc līķa un tik uz priekšu. Uz grāmatas beigām temps palēninās, bet būtiski notikumi neļauj atslābt. Lai gan šoreiz tik emocionāli nesaslēdzos ar tēliem, šis bija lielisks piedzīvojums, kas beigās liek prasīt vēl. Pasaule asiņaina, tēli brutāli, bet no grāmatas lapām negribējās “izkāpt”.
Vērtējums: 4,5/5
Marii grāmatplaukts 
Sanāca tā, ka šī darba dabūšana no bibliotēkas sakrita ar Troņu spēles lasīšanu (beidzot tiku līdz attiecīgajam plauktam!). Tad nu visi līķi un valdnieki sakrāvās vienā lielā kaudzē. Viserīss no Viserīnas, apmēram tā.
Monzai gan nav paveicies ar uzvārdu- tas izklausās tik ļoti kaķēnisks, ka vnk nespēju uz viņu skatīties nopietni 🙂 Ā, un viens akmens tulkotāja/redaktora lauciņā- ja cilvēks jāj, tad viņam rokās ir pavada nevis groži.
PatīkPatīk
Lasīt divas tādas grāmatas vienu pēc otras varētu būt drusku par daudz. 😀
PatīkPatīk
Drusku perebors sanāca, jā. Jo īpaši, ka pasaules visnotaļ līdzīgas, savi praktiķi darbojas abās un slaktiņu norisē arī neko diži atšķirīgu jau izgudrot laikam nemaz nevar. Ja Troņu spēlē pieminēja kādu vienacainu personāžu, uzreiz likās- O! Drebulis; šķiet, ka kaut kur pavīdēja arī Monzas līdziniece.
Lai nu kā- abām pasaulēm tagad jāgaida turpinājumi, kurš nu pienāks pirmais. Jāšaubās gan, vai vairs izdosies precīzi atcerēties, kurai galvai kura aste jāpieliek 🙂
PatīkPatīk
Es pieļauju, ka Aberkrombijs būs ātrāk. Katrā ziņā, cik sapratu, angliski viņam ir vēl grāmatas, kur darbība notiek tajā pašā pasaulē, tikai atkal citi varoņi.
PatīkPatīk