Uz 2023. gadu atskatoties

Kaut kā tā sanāca, ka 2023. gadā izlasīju 60 grāmatas. Izlasīto lappušu nav pārāk daudz, bet tas sīkums. Lasīju to, ko gribēju – dažas ļoti plānas grāmatas, dažas biezas un visu, kas pa vidu. Gads zīmīgs ar trim lietām. Pirmā – atsāku mazliet klausīties audiogrāmatas. Otrā – izlasīju divus igauņu dzejas krājumus un man patika. Trešā – maz lasīju fantastikas un fantāzijas žanru, bet “iemērcu pirkstus” romantisko romānu laukā. Tāda interesanta pieredze. No romantikas izlasīju divus ļoti labus sava žanra pārstāvjus: “Pludmales romānu” un “Romantiķu grāmatu klubu”, jo 2023. gadā jau iemīļotās izdevniecības “Prometejs” paspārnē uzmirdzēja jauna zvaigzne “Evita”, kas plāno izdot kvalitatīvu romantisko literatūru. Ceru uz labiem jaunumiem 2024. gadā.

Manu nelasīto grāmatu kalni mājās draud sasniegt milzu apmērus, bet es tik un tā 2023. gadā atkal sāku apmeklēt bibliotēku un aizņemties grāmatas no māsas un draudzenes. Vāja būdama arī šo to aizņēmos no grāmatu kluba biedriem. Tas viss kopā izveidoja diezgan eklektisku lasīšanas pieredzi, kas aizveda gan pie jaunām mīļākajām grāmatām, gan pie vilšanās. Par lielāko daļu no izlasītā šeit neesmu uzrakstījusi (skumja pēdējo gadu tendence), bet priecājos, ka mans blogs joprojām ir un kāds arī lasa.

Bet nu pie topa. Sākšu ar latviešu literatūru. Man bija viens apzināts mērķis: katru mēnesi izlasīt vismaz vienu latviešu autoru darbu un beigās sanāca 18 izlasītas grāmatas. No tām atmiņā visvairāk palikušas un emocionāli aizķērušas ir šīs sešas.

• Augusts Deglavs “Rīga” – diezgan episks kultūrvēsturisks romāns par mums un Rīgu 19. gs. beigās.
• Mārtiņš Mintaurs, Māris Zanders “U.c. Ārpus kolektīvās atmiņas palikušie” – visa “Aminori” vēstures mītu sērija ir pieminēšanas vērta, bet no līdz šim izlasītajām trim šī man īpaši patika.
• Ralfs Kokins “Kurzemes vilkaču nostāsti” – gada pārsteigums, šie stāsti mani uzrunāja kaut kādā citādā līmenī, dziļāk.
• Jana Egle “Ledus debesis” – ļoti skaista, uzrunājoša dzeja.
• Rasa Bugavičute-Pēce “Puika, kurš redzēja tumsā” – zinu, ka esmu nokavējusi ballīti, bet šis ir sasodīti labs stāsts.
• Anna Auziņa “Mājoklis” – labi, ka nenobijos no sašutušām atsauksmēm, jo šis ir ļoti labi uzrakstīts stāsts par sievietes dzīvi.

Pārejam pie ārzemju literatūras. Pārsteidzošā kārtā šoreiz starp daudzām bija viegli izvēlēties top 10, jo tās visas ir tādas, kuras joprojām atceros, tās man ir kaut ko devušas vai dziļi saviļņojušas.

• Morgans Hauzels “Naudas psiholoģija” – manuprāt, ļoti vērtīgs ieskats naudas jautājumos.
• Susanna Clarke “Piranesi” – īpašs, īpatnējs, daudzslāņains romāns kā sapnis vai kā murgs.
• Christiane Ritter “A Woman in the Polar Night” – šīs sievietes atmiņas par gadu Svalbārā atstāja uz mani neizdzēšamu iespaidu.
• Kristīna Ehina “Mēness man asinīs” – igauņu dzejnieces dzejas izlase, burvīga.
• J.M. Miro “Ordinary Monsters” -spontāns pirkums grāmatnīcā pārvērtās aizraujošā, tumšā ceļojumā, kuram 2024. gadā gaidu otro daļu.
• Hernan Diaz “Trust” – sarežģītas uzbūves romāns, kas atstājis spēcīgu pēcgaršu. Šo autoru es nākotnē gribētu vēl palasīt.
• Olivers Bērkmens “4000 nedēļu. Laika pārvaldība mirstīgajiem” – ja nebūtu Austras, es šo grāmatu nebūtu paņēmusi lasīt, jo domāju, ka tā ir ezotērika vai kas tāds. Labi sakārtoja galvu par to mūžīgo laika trūkumu. Būs jāpāršķirsta un svarīgākās lietas jāpārlasa.
• Terry Pratchett, Neil Gaiman “Good Omens” – šis komentārus neprasa, sen jau vajadzēja izlasīt.
• Pliny the Younger “The Letters of Pliny the Younger” – šī pirmā audiogrāmata pēc ilga laika varētu šķist savāda izvēle. Vainoju to brīdi, kad visi runāja, cik bieži domā par Romas impēriju. Jāsaka, ka es tagad domāju bieži, jo Plīnija vēstules man ļoti patika.
• Marija Parra “Vafeļu sirdis” – sirsnīga un sirdsgudra bērnu grāmata.

Nobeigumā vēlos pieminēt citas izklaides. 2023. gadā apmeklēju vairākus koncertus un grāmatu kluba tikšanās, paveicās nopirkt teātra biļetes un beidzot redzēju “Kalendārs mani sauc” un “Amerikāņu bizonu”. Biju īsos ceļojumos: Venēcijā, Pērnavā un Madonā. Noskatījos 26 filmas, pārsvarā Eiropas kino. No redzētajām filmām 4 bija grāmatu ekranizācijas: “The Pale Blue Eye”, “House of Gucci”, “Melchior the Apothecary”, “Ziemassvētku jampadracis”.

Labs gads bija. Ko 2024. gadā? Protams, turpināšu lasīt. Nekādu konkrētu mērķu vai plānu man nav, tikai vēlmes: vairāk lasīt no saviem plauktiem, izlasīt dažus klasikas romānus, turpināt regulāri lasīt latviešu literatūru. Kas no tā visa sanāks, tad redzēsim. Laimīgu Jauno gadu!