Prometejs 2017. gads, 456 lpp. Six of Crows #1
Ir tāda sajūta, ka pēdējos gadus fantāzijas literatūrā dominē pusaudži, kuri glābj pasauli, vai arī autora centieni pārsteigt lasītāju ar mega sarežģītu pasauli, kurā notiek kaut kas ārkārtējs. Tas, protams, ir tikai mans šaurais skatījums, bet tāda sajūta man ir. Tāpēc sastapt vienkāršu, būtībā klasisku piedzīvojumu – laupīšanas – stāstu bija patiess pārsteigums un prieks. “Vārnu sešinieks” pat atsauca atmiņā seriālu “Firefly”, par kuru fanoju (un es principā ne par ko nefanoju).
Šī grāmata! Li Bardugo ir izdevies ļoti aizraujošs stāsts par neiespējamu laupīšanu ar antivaroņiem, kurus nevēlētos sastapt tumšā ieliņā, bet kuri līdz grāmatas vidum ir kļuvuši par lasītāja draugiem. Tam ir sava ēnas puse: ja es grauztu nagus, tad tie lasīšanas laikā būtu nograuzti līdz asinīm – tik liela bija spriedze grāmatas otrajā pusē, jo spēcīgi pārdzīvoju par Kazu un pārējiem bandas locekļiem.
“Vārnu sešinieks” ir asprātīgas laupīšanas stāsts un lasītājs tiek regulāri turēts neziņā par kārtējo trumpi bandas vadoņa Kaza Brekera rokās. Pārsteigumi garantēti. Bardugo izveidotā pasaule ir līdzīga Eiropas 18. – 19. gs. un reizē maģiska. Maģija ir vienkārša un praktiska – tāda, kas noder ikdienā karošanai vai saimnieciskām vajadzībām. Tā tik organiski iekļāvās izdomātajā vidē, ka viegli aizmirst par tās nereālumu. No piedzīvojumu romāna negaidīju tik izvērstus varoņu psiholoģiskos portretus. Neiespējami nejust līdzi trakajam sešiniekam, jo autore parāda arī viņu cilvēcīgo pusi. Vienīgi mani drusku mulsināja veiklo laupītāju vecums. Pēc viņu pieredzes un uzvedības šķita, ka viņi ir vecāki, bet laikam tādā vidē dzīvojot ļoti ātri pieaudz.
Ellīgi labs piedzīvojums, kurš pie manis atnāca īstajā brīdī. Pēc dažām atsauksmēm izskatās, ka ne visiem ir tāds sajūsmināts klikšķis, tāpēc baidos jūsu gaidas pacelt pārāk augstā līmenī. Tomēr man ļoti, ļoti patika šis romāns. Tas bija tieši tik vienkāršs, viegli lasāms un aizraujošs pēc kāda es šogad ilgojos. Vēlējos aizbēgt no realitātes un nopietnās literatūras, ļauties iztēlei, un ar “Vārnu sešinieku” tas izdevās. Tagad atliek grūtākais – sagaidīt otro daļu, jo šī ir duoloģija.
Vērtējums: 5/5
Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.
P.S. Dikti smuks vāks un man patika arī tulkojums.
Marii grāmatplaukts 
Lasot labu laiku likās, ka šī nevar būt pirmā daļa, jo pārāk daudz aprautu galu stiepās “uz atpakaļu”, tomēr pamazām tie tika sasieti šī paša stāstījuma ietvaros. Nu, varbūt arī labi, bet vai pēc otrās daļas izlasīšanas negribēsies, kaut būtu arī trešā, to gan vēl nevar zināt. Kā jau ar visādiem aizraujošu cīņu un blēdīgu intrigu aprakstiem- gribas, lai varoņiem viss izdotos, pat ja tie nav gluži “baltie-un-pūkainie varoņi”. Bet skumīgi tomēr, ka- it kā jau biedri, viena komanda, bet nekad nevar būt 100% uzticības un uzticēšanās.
Tāds dīvains likās mikslis no angļu, skandināvu un slāvu valodas izcelsmes nosaukumiem. ‘Korporaļņiks’ un ‘ēteraļņiks’ drīzāk izklausījās pēc žargonvārda, bet grišas nemitīgi lasījās kā īpašvārds nevis sugasvārds. Un Kerča neviļus radīja pilnīgi konkrētu ģeogrāfisku piesaisti, vēl tikai Tamaņas divīzijas trūka 🙂
PatīkPatīk
Jā, kokteilītis interesants un slāvisks. Man patika, kaut kā savādāk un atšķirīgāk no visa ierastā fantāzijā. Es pieļauju, ka daļa no pasaules šeit ir pārnesta no autores pirmās grāmatu sērijas “The Grishaverse”, bet varoņi ir citi un laikam arī laiks un vieta ir cita. Runā arī, ka tā triloģija nav tik laba kā vārnas.
Nu ko lai saka par to trešās daļas gribēšanu….. Protams, skumji šķirties no Kaza un pārējiem, bet visiem labiem stāstiem reiz jābeidzas. 🙂 Un šis beidzas sakarīgi. Domāju, ka vajadzēs abas grāmatas pārlasīt, kad sagribēsies ko patiesi aizraujošu un no realitātes atslēdzošu.
PatīkPatīk