Tieši tā – vispirms Aspazija un pēc tam Rainis, jo diez vai viņš trimdā Šveicē būtu tik raženi strādājis, ja nebūtu Aspazijas, kura taisa ēst un lāpa viņa kreklus (par to var palasīt “Kastaņolā”). Martā Aspazijai bija 150 un šis vispār ir abu dižgaru gads, tāpēc steidzu rakstīt savas piezīmes par diviem viņu literārajiem darbiem.
Kad Rainis vidusskolā bija pusgadu mocīts, pienāca laiks Aspazijai. Tolaik biju par jaunu, lai spētu novērtēt Aspazijas feministiskās idejas un spēcīgo personību. Viņas daiļrade ir ugunīga, degsmes un dzīves pilna, ideālistiska. Jūtas bieži ir svārstīgas, pat pretrunīgas, cieši kopā savijušās varoņu individuālās vēlmes ar sabiedriskiem motīviem. Vēlāk gan dzejniece vairāk pievēršas bērnības atmiņām, kļūst pieklusināta un zaudē asumu. Izvēlējos lasīt viņas slaveno un labāko lugu “Sidraba šķidrauts”.
Sidraba šķidrauts. Aspazija
Liesma 1966. gads, 132 lpp.
Latviešu grāmatu gadsimts: 1905. gads
Skaudri ideālistiska un romantiska luga, kur galvenajā lomā ir sirds skaidrā Guna ar sidraba šķidrautu, kas ļauj redzēt gan pagātni, gan nākotni, gan ieskatīties cilvēku sirdīs. Šķidrauts rāda patiesību, un cilvēki nāk pie viņas kā svētās. Dramatiskais konflikts sākas ar Gunas noraidošo attieksmi pret vardarbīgo karali Targaru un iemīlēšanos princī Normundā. Iemīloties Normundā, Guna būtībā sevi nodod un tas veido viņas personīgo traģēdiju. Savukārt konflikts ar karali parāda tautu kā nedomājošu aitu baru, kura acīs no svētās līdz raganai ir viens elpas vilciens.
Kad atmet eksaltēto poēziju, pāri paliek traģisks stāsts par nodotu mīlestību, atteikšanos no saviem ideāliem un to, ka vīrieši ir nekrietni, bet pievilta sieviete var kļūt ārkārtīgi bīstama. Var rakt arī dziļāk, jo luga ir daudzslāņaina. Vai beigās Guna morāli uzvar? Var teikt, ka jā. Interesanti, ka “Sidraba šķidrauta” izrādēm Jaunajā latviešu teātrī 1905. gadā bija revolucionāra nozīme. Cilvēki Gunas tēlu uztvēra plašāk, viņas likteni sasaistot ar apspiestas tautas likteni. Man luga patika.
Vērtējums: 3/5
Ar Raini manas attiecības ir vēsākas. Sava ietekme tur ir lielajai “Raiņa mīlēšanai” vidusskolā. Dzejniekiem ir jābūt saucējiem, tautas sirdsapziņai un balsij, tomēr Raiņa politiskie centieni mani neinteresē, tāpēc viņa uz cīņu saucošā dzeja neraisa sajūsmu. Krietni patīkamāki ir dzejoļi, kas neskar politiskos uzskatus. Izvēlējos lasīt viņa pirmo dzejoļu krājumu, kurā iekļauti izsūtījumā Slobodskā sarakstītie dzejoļi.
Tālas noskaņas zilā vakarā. Rainis
Liesma 1965. gads, 185 lpp.
Latviešu grāmatu gadsimts: 1903. gads
Liela daļa šī krājuma dzejoļu ir ideālistiski. Rainis sapņo par teiksmaino senatni, revolūciju un neatkarību dzejoļos “Senatne” un “Karaļmeita”. Daudz ir dzejoļu par cilvēkiem, kuri visu mūžu cīnās, pūlas, bet ne pie kā netiek, un tādiem, kuri iedzīvojas uz citu rēķina – dzejoļi “Pats”, “Dzejnieka dilemma”, “Kalnā kāpējs”. Dzejnieks asi iestājas pret gļēvumu, dzīves ērtumu. Gandrīz visu krājumu caurstrāvo vientulības un vilšanās motīvs: “žņaudzas krūts”, “sirds tik grūta”, drūmi, smagi, dzestri. Rainis ir vīlies. Tas ir likumsakarīgi, ņemot vērā dzejoļu sarakstīšanas apstākļus. Krājuma beigas iezīmējas gaišākas un cerīgākas, pavīd pat mīlestības motīvs dzejolī “Sabirzis ziediņš”. Noteikti krājuma zināmākais dzejolis ir “Lauztās priedes”, kas joprojām pārsteidz ar savu spēku.
Ja ņem vērā vēsturisko kontekstu, tad dzejnieka idejas kļūst vieglāk saprotamas un top skaidrs, kāpēc Raiņa dzejai tautā bija tik milzīga ietekme. Tā kā mums vēsturiski visu laiku ir jācīnās, tad viņa dzeja (vismaz atsevišķi dzejoļi) nezaudē aktualitāti arī mūsdienās. Kas attiecas uz šo krājumu, tad daži ritmiskākie un lakoniskākie dzejoļi ir ļoti labi, skaisti un spēcīgi. Tajā pašā laikā ir arī tādi, kas laikam saprotami tikai Rainim pašam. Kopumā krājums ir miegu un vieglas zobu sāpes izraisošs ar atsevišķiem izņēmumiem.
Vērtējums: 1/5
Pēcvārdam…Mums vairāk vajadzētu atcerēties Raiņa teikto dzejolī “Pats”
Pats cīnies, palīdz, domā, spried un sver,
Pats esi kungs, pats laimei durvis ver.
Marii grāmatplaukts 