Zvaigzne ABC 2015. gads, 284 lpp. Danse Macabre #2
Ja pirmā daļa beidzas ar nežēlīgu klifhangeri, ir patīkami tik ātri dabūt savās rokās otro daļu, lai uzzinātu, kas notiks tālāk. Tiesa, izsmeļošā anotācija mazināja saspringumu, jo, manuprāt, atklāja pārāk daudz, tomēr pārsteigumu tāpat pietika.
Tā nu sanāk, ka Taniels ar paglābto Viktorijas dvēseli nonāk neviesmīlīgajā Lejaslondonā. Abi ir nāves briesmās, līdz atrod negaidītu palīgu, kuram, protams, ir savtīgas intereses. Uz beigām viss samudžinās pavisam traki un par pāris sižeta pavērsieniem galīgi neesmu sajūsmā. Tie gan rada pamatīgu intrigu trešajai daļai un būs interesanti vērot, kā autore visu atrisinās.
Par vienu varoni man bija pamatīgs pārteigums, bet galveno ļaundari uzminēju pareizi un savā ziņā tas mulsina un skumdina. Tagad galvenais jautājums – kāda ir motivācija? Kāpēc šim cilvēkam ir vajadzīga Augšlondonas krišana? Ja autore ir ieplānojusi distopisku revolūciju vai egoistiska varoņa pašapliecināšanos, tad tam nav pietiekoša dziļuma un jēgas. Ja par jēgu, tad ar to vispār ir švaki, tāpēc labāk nemaz neiedziļināties un vienkārši raut cauri kā aizraujošu un vieglu piedzīvojumu literatūru.
Mazliet par galvenajiem varoņiem. Pirmajā daļā Viktorija bija kaitinoša un ārkārtīgi pārgalvīga. Šoreiz ir labāk, jūtams, ka meitene pamazām aug, lai gan līdz prātīgumam vēl tāls ceļš ejams. Nekādas lielās nepatikšanas viņa nevar sastrādāt arī tāpēc, ka grāmatas lielāko daļu vienkārši nav uz to spējīga. Ar Taniela tēlu gan autorei kaut kas ir sajucis, jo gandrīz līdz grāmatas beigām viņš īsti neuzvedas kā tas saprātīgais, zinošais Taniels, ko iepazinām “Dejā ar nāvi”. Emocionālā putra vispār izskatās pēc triloģijas vājās vietas. Emociju vai nu ir pārāk daudz, vai neatbilstošas situācijai, vai arī varoņi neuzvedas tā, kā sākotnēji raksturoti. Nu labi, es esmu piekasīga un viņi visu laiku nonāk sarežģītās situācijās.
Kā jau tas otrajai daļai pieklājas “Zem mākslīgām zvaigznēm” atbild uz dažiem jautājumiem, atrāda ļaundarus un sagatavo augsni noslēdzošajiem notikumiem. Labi, ka līdz tam jāgaida tikai mēnesis, jo arī šī daļa beidzas tikpat satraucoši kā “Deja ar nāvi”.
Vērtējums: 3/5
Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.
Marii grāmatplaukts 
Otrā daļa šķita… nu… ja nemeklē maigākus izteicienus… garlaicīga. Da tur pa lielam nekas nenotika- stāstījuma lielākajā daļā Viktorijas dvēsele tika tikai atbāzta atpakaļ ķermenī. OK, piekrītu, ka tas ir ilgs process ar visu sagatavošanos un atveseļošanos. OK, grūti izdomāt, kā to varētu parādīt īsāk, bet ar visu to… Varbūt vaina ir- kā Tu saki- emociju pārpilnībā. Sanācis, ka otrā daļa būtībā ir tikai tāds pusauga meitēna sapņu “love story” ar/par potenciālu mīļoto, kurš tā kā vēl spirinās un mēģina izrādīties neiesaistīts, bet patiesībā jau ir iekšā līdz ausīm un pamazām vien vairs nespēj to noslēpt. Jā, labi, var jau identificēties ar to meitēnu- tas ir saviļņojoši; ne katrai izdodas tādas emocijas piedzīvot realitātē (un paldies dievam), tad nu vismaz var pasapņot, bet ja gribētu palasīt ko tādu, es labāk izvēlētos attiecīgā žanra darbu. Kaut vai Džeinu Eiru. Jo šajā plāksnē jau nu gluži labi var iztikt bez maģijas.
Par visa stāsta pamatiemeslu- tēva nāves noslēpuma noskaidrošanu- tā arī nekas uz priekšu nepabīdās. Augšlondonas “peldspējas” sabotāža nav guvusi pamatojumu. Tad jau “apakšcilvēku” motīvi ir skaidrāki- “priekš strādniekiem gribu to paturēt” un tamlīdzīgi, lai gan pirāti tak nav nekādi revolucionāri, un droši vien paši skaidri nezina, ko iesāks, kad/ja to kumosu dabūs.
Uz trešo daļu bibliotēkā laikam jāgaida vēl mēnesi- vells, tad jau šitā būs piemirsusies.
PatīkPatīk
Ko saki par Misteriumu?
PatīkPatīk
Tipiņš interesants, ar savu humoriņu. Nodos laikam gan visus pa labi un pa kreisi. Viktorijas un Taniela vietā man droši vien būtu licies aizdomīgi, ka tāda līmeņa mags mitinās lejā, bet nu- viņiem jau nebija lielas izvēles.
PatīkPatīk