Top 10 Otrdiena: mīļākie autori

Kārtīgam grāmatu lasītājam jautājums par mīļāko grāmatu ir gandrīz neatbildams, pat 10 mīļākās grāmatas nav tik viegli atlasīt. Domājat, ka nosaukt mīļākos autorus ir vieglāk? Jā, es arī tā sākumā domāju. Paņēmu papīru, pildspalvu, ātri uzšņāpu 3 autoru vārdus un… sāku aizdomāties. Vai viena no mīļākajām grāmatām automātiski nodrošina kāda autora vietu arī mīļāko autoru sarakstā? Piemēram, biju sajūsmā par “Pieneņu vīnu”, bet nekādi nevaru Reju Bredberiju pieskaitīt saviem mīļākajiem autoriem, jo “Marsiešu hronikas” un “Fahrenheit 451” atstāja dalītas jūtas. Vai, teiksim, Hārpere Lī ar savu pagaidām vienīgo bestselleru “Kas nogalina lakstīgalu”. Vai viena šedevra dēļ autoru var likt šajā sarakstā?

Pēc ilgām pārdomām (un tāpēc novēloti) šīs otrdienas tēmai atlasīju autorus, kuru darbus esmu gatava lasīt jebkurā laikā.

Top 10 visu laiku mīļākie autori

1. Agata Kristi. Atkal un atkal atgriežos pie detektīvromāniem ar ekscentrisko Erkilu Poaro galvenajā lomā. Pēdējos gados esmu viņu pametusi novārtā, tāpēc šeit atrodamas tikai divu romānu atsauksmes.
2. Lūsija Moda Montgomerija. Bērnībā vairākkārt lasītā grāmatu sērija “Anna no Zaļajiem jumtiem” un viena no manām visu laiku mīļākajām grāmatām “Zilā pils” šo autori stabili ievieto mana topa augšgalā.
3. Nīls Geimens. Gadījums, kad man ļoti patīk viņa stāstnieka talants un personība, pat ja ne katram viņa darbam varu ielikt augstāko novērtējumu: “Amerikāņu dievi”, “Okeāns ielas galā”, “M is for Magic”, stāsti.
4. Ursula K. le Gvina. Būtībā pārsteidzīgi likt viņu sarakstā pēc diviem izlasītiem darbiem – “Tumsas kreisā roka” un “Rakanona planēta”, – bet man ļoti patīk viņas stils un ir sajūta, ka patiks arī visi citi viņas darbi.
5. George R. R. Martin. Esmu nokodusi tikai mazu gabalu no viņa milzīgās A Song of Ice and Fire, bet man patika arī viņa mazāk populārie darbi par Dunku un Eggu un viņam par labu runā tas, ka “A Game of Thrones” pāršķirstīšana ir izvērtusies par pilnvērtīgu pārlasīšanu, tik ļoti autors prot ievilkt lasītāju jau zināmā stāstā.
6. Bils Braisons. Man patīk Braisona kunga humors un spēja milzīgu faktu gūzmu pasniegt ļoti baudāmā veidā. Jā, es skatos uz tevi, masīvā “Mājās. Īsa privātās dzīves vēsture”. Ne visi viņa darbi ir vienlīdz spoži, tomēr esmu gatava tos izlasīt. Bez tam, viņa “Skarbās takas vilinājumu” iesaku visiem pa labi un pa kreisi.
7. Divas Brontē māsas un Džeina Ostina. Mhm, es saprotu, ka šī ir vistīrākā čītošana, bet man patīk visas trīs dāmas. Gan Šarlotes “Džeina Eira”, gan Emīlijas “Kalnu aukas”, gan Džeinas “Lepnums un aizspriedumi” ir vienlīdz labi. Atliek iepazīties ar Annu Brontē.
8. Žils Verns un Aleksandrs Dimā. Ak, grūtā izvēle. Ar šiem kungiem ir tā, ka neesmu lasījusi visu viņu saražoto, tomēr man ir paticis viss līdz šim lasītais. Bez tam Dimā “Grāfs Monte-Kristo” ir viena no manām visvisvismīļākajām grāmatām un Verna “Noslēpumu sala” priecē sirdi gan bērnībā, gan tagad.
9. un 10. vieta lai paliek neaizpildīta. Šeit varētu likt J.R.R. Tolkīnu, jo viņa “Hobits” un “Gredzenu pavēlnieka” triloģija ir lieliski darbi. Varbūt šo vietu ieņems Kristīna Sabaļauskaite, kad pabeigšu lasīt visas “Silva Rerum” daļas, jo viņai ir lielisks stāstnieces talants. Pieminēšanas vērta ir Širlija Džeksone, kuras stils man ļoti patīk (biju sajūsmā par “We Have Always Lived in the Castle” un “The Lottery”, un patika arī “Haunting of Hill House”), bet gribu izlasīt vēl kādu viņas darbu, pirms izlemt līdz galam. Varbūt tur gozēsies Patriks Rotfuss vai kāds cits autors.

Kuriem autoriem jūs esat gatavi lasīt pat iepirkumu sarakstu? 🙂