Visaukstākais karš. Īans Tregilliss

Prometejs 2014. gads, 384 lpp. Milkweed Triptych #2

Jau divdesmit gadus kopš Otrā pasaules kara angļu burvji ir vienīgais Britu impērijas glābiņš no Padomju Savienības – lielvaras, kuras teritorija sniedzas no Klusā līdz Atlantijas okeānam. Tikmēr kāds brālis un māsa, kas nežēlīga nacistu eksperimenta rezultātā ir ieguvuši pārcilvēciskas spējas, izbēg no dziļi aiz dzelzs priekškara noslēptas slepenas bāzes un dodas uz Angliju. Jo tajā dzīvo bijušais spiegs Reibolds Māršs. Un Grētai, vājprātīgajai gaišreģei, attiecībā uz viņu ir savi plāni. (no oficiālās anotācijas)

Vai atceraties kā burvjiem izdevās izglābt Lielbritāniju no vāciešiem? Ir pagājuši 20 gadi, un tagad britu lielākais bieds ir krievi. Tomēr kamēr ir burvji, kuri var vienoties ar eidoloniem, britiem nav par ko satraukties. Pareizi? Nekā nebija. Jo, pirmkārt, krievi šos gadus nav sēdējuši, rokas klēpī salikuši, un otrkārt, eidoloni nav nekādi pakalpiņi. Šie divi iemesli uztur nemainīgu spriedzi visas grāmatas garumā. Tāds neatslābstošs spiegu trilleris, kas pamanās būt dziļāks par vienkāršu skriešanos ar laiku un ienaidnieku.

Vai grāmatu sērijas otrā daļa var būt labāka par pirmo? Var. Īanam Tregillisam tas ir izdevies. “Rūgtās sēklas” bija labs, tomēr askētiski paskops darbs varoņu dzīvju un pasaules iezīmēšanā un skaidrošanā. „Visaukstākais karš” krietni pamatīgāk iezīmē laikmetu un cilvēkus, ļaujot arī vairāk izprast un novērtēt pirmo daļu, just līdzi. Apbrīnojami.

Atkal tiekamies ar Vilu un Reiboldu. Vilam izdevies tikt laukā no bezdibeņa un kļūt par veiksmīgu valdībai pietuvinātu vadītāju britu-krievu draudzības veicināšanas organizācijā. Reiboldu dzīve ir salauzusi. Viņš kļuvis par gadījumu darbus strādājošu nošņurkušu vīreli, kurš pārsvarā guļ piebūvē saliekamajā gultā un meklē kašķi krogos. Laulības dzīve atgādina kara lauku, un augšstāvā ieslēgts Mārša un Līvas vājprātīgais dēls. Grētas un Klausa ierašanās abus kādreizējos draugus atkal saved kopā Asinszālē.

Man ļoti patika autora iedziļināšanās galveno varoņu dzīvēs un problēmās. Par Grētu joprojām zināms ļoti maz, toties ir iespēja iepazīt Klausu. Jāsaka, ka Klauss ir mans mīļākais varonis. Ļoti interesants tēls. Bērnībā radīta pārcilvēcīga kara mašīna, bez teikšanas pār savu dzīvi, viņš tomēr nav zaudējis spēju domāt, nav necilvēcīgs un par visu vairāk ilgojas pēc miera un iespējas pieņemt lēmumus pašam. Vispār varoņi ir daudzšķautņaini un cilvēcīgi (pat Grēta), nevar teikt, ka kāds varonis būtu sanācis labāk, bet kāds sliktāk. Dikti jaukas un kolorītas bija īsās epizodes ar vēl vienu Klausa un Grētas „kolēģi”.

Eidoloni ir vēl biedējošāki kā sākumā, un gan jau viņiem būs liela loma arī trešajā daļā. Vispār ļoti interesanta koncepcija par pirmatnējo ļaunumu. Lika man aizdomāties ārpus grāmatas robežām par “kas būtu, ja būtu”. Kā situācija izvērstos, ja britiem nebūtu pieejams šāds superspēks? Varbūt tādā gadījumā briti būtu spiesti ļoti strauji attīstīties tehnoloģiski, nevis sēdēt uz veciem lauriem. Mani neliek mieru doma, ka kopumā tas cilvēces pastāvēšanai būtu labāks risinājums. Zinot, ka kāds augstāks spēks spēs aizsargāt, cilvēki kļūst pārāk iedomīgi un atslābst.

Atliek vien ar nepacietību gaidīt noslēdzošo „Asinszāles triptiha” daļu. Jūtu, ka varoņiem būs jāizdara dažas vēl smagākas izvēles kā „Rūgtajās sēklās”.

Vērtējums: 5/5