Aptiekārs Melhiors un Olevistes baznīcas noslēpums. Indreks Hargla

Zvaigzne ABC 2013. gads, 320 lpp. Apteeker Melchior #1

Tallina, AD 1409. Domkalnā nogalina augstu ordeņa bruņinieku no Gotlandes. Ordenis vēršas pie pilsētas ar lūgumu atrast slepkavu. Kamēr tiesas fogts ar aptiekāra Melhiora palīdzību cenšas saprast, kurš un, kāpēc nogalinājis bijušo vācu ordeņa komturu Gotlandē, pilsētā notiek vēl viena līdzīga slepkavība…

Godīgi sakot, igauņu literatūra man ir balta lapa, tāpēc arī Indreka Harglas vārds man neko neizteica. Grāmatas aizmugures vāks vēsta, ka viņš ir diezgan ražens rakstnieks, bet lielāku popularitāti iemantojis tieši ar detektīvu sēriju par aptiekāru Melhioru. Šīs informācijas un anotācijas ieintriģēta ar izdevniecības starpniecību tiku pie grāmatas, un ātrā tempā to izlasīju.

„Aptiekārs Melhiors un Olevistes baznīcas noslēpums” ir klasisks detektīvs, tikai šoreiz galvenajā lomā ir apķērīgais aptiekārs, kura palīdzību lūdz mazāk apķērīgais tiesas fogts Vencels Dorns, jo „draugam aptiekāram ir ļoti labs deguns uz slepkavnieku atrašanu”. Nozieguma atrisināšana balstās uz dažiem faktiem, kurus varēja zināt tikai īstais nozieguma izdarītājs, un loģisku aizdomās turamo atsijāšanu. Ir viduslaiki, un līdz skrupulozai pierādījumu vākšanai gumijas cimdos vēl daži gadsimti jāpagaida. Toties kā svarīgu pierādījumu var izmantot senu leģendu un pantiņu par Olevistes baznīcas celšanu.

Man patika izvēlētā darbības vieta un laiks. Cepumiņš autoram par to, ka viņš ievadā īsi apstāsta vēsturisko situāciju un ievieto darbības vietas kartes grāmatas sākumā un beigās. 15. gs. sākuma Tallina ir interesanta vieta. Ne pārāk sen Ordeņa flote zvērīgi izrēķinājusies ar vitāliešu brāļiem, kuri savukārt nežēlīgi siroja pa Igaunijas piekrasti. Tirdzniecība plaukst un zeļ. Ordenim ar pilsētas rāti nostabilizējušās attiecības, tomēr notikusī slepkavība var radīt jaunu saspīlējumu. Skaidrs, ka slepkava jānoķer par katru cenu. Tāpat skaidrs, ka kādam varētu būt kārtojami veci rēķini.

Aptiekāra Melhiora aptieka ir vieta, kurā saplūst visas baumas un jaunumi, jo cilvēkiem patīk parunāties ar Melhioru, savukārt Melhiors prot uzklausīt un veikli uzvedināt runātāju vēlamajā virzienā, kamēr pats ielej slaveno aptiekas dzērienu vēdera darbības uzlabošanai. Vispār tālaika aptiekāra amats stipri „ož” pēc alķīmiski raganiskiem eksperimentiem. Man Melhiors patika, tomēr tā mistiskā kaite, kas viņu nomāc, šķita stipri pārspīlēta un nevajadzīga. Autors mierīgi varēja likt viņam slimot ar krītamo kaiti, tas būtu iederīgāk.

Te nu nonākam pie vēl dažiem iebildumiem par šo romānu. Domāju, ka vēstures faktu paskaidrojumi varēja būt labāk iepīti tekstā, lai neatstātu skolas vēstures grāmatas iespaidu. Tā gan ir tikai sīka nianse un domāju, ka ar laiku autoram varētu veikties labāk, bez tam vēsturiskie fakti bija noderīgi. Daudz nopietnāks pārkāpums manās acīs ir atklāta mājiena došana par vainīgo pirms vēl Melhiors ar fogtu to ir izskaitļojuši. Tas mani pamatīgi saskumdināja. Tomēr autors mazināja manu vilšanos, situāciju sarežģījot ar vairākiem līķiem un kopumā sižetu simpātiski un diezgan loģiski iznesot līdz atrisinājumam. Atrisinājums ir viduslaiku cienīgs ar reliģiski mistiskiem motīviem.

Par spīti trūkumiem, man patika romāns, un kopumā arī patika kā Indreks Hargla raksta. Grāmata ir ātri un viegli lasāma, laba atpūta nogurušam prātam darba dienas vakarā. Domāju, ka lasīšu arī nākamo daļu, ko jau tulkojot latviski. Derēs klasiska vēsturiskā detektīva cienītājiem.

Vērtējums: 3,5/5