Sapņi, noslēpumi un piedzīvojumi no 2008. gada krājumiem

Pēc trim intensīvām brīvdienām pienācis laiks mazliet atpūsties no saules un aktivitātēm. Īsti nevaru savākties sakarīgiem aprakstiem par nesen izlasītajām grāmatām, bet atcerējos, ka man ir parāds vēl no 2008. gada. Tad nu pavisam īsi par dažām no tām grāmatām, kuras palikušas nepieminētas, jo šādi tādi pieraksti ir saglabājušies.

Divdesmitā gadsimta sapņu vēsture. Pēters Hēgs. Atēna 2005. gads, 370 lpp.

Hēga pirmais romāns, ar kuru viņš sevi spoži pieteica dāņu literatūrā. Tāds kā dāņu maģiskais reālisms.

Dāņu Sapņu Vēsture aizsākas kādā muižā un izseko vairāku savstarpēji saistītu varoņu dzīvei daudzu gadu garumā līdz mūsdienām. Realitāte sajaukusies ar ilūziju, cilvēku sapņiem, iedomām par to, kā būtu jādzīvo. Viena no grāmatas varonēm, Amālija kļūst par bagātu vīriešu izklaidētāju, jo vēlas turpināt dzīvot pārticībā. Vēl kāds cits maldīgi iedomājas, ka bez noteikta statusa vai lietas, viņa dzīvei nebūs jēga. Nu un tādā garā. “Turpmākajos mēnešos Adonīds pirmo reizi mūžā piedzīvoja plaši izplatītās dāņu ilgas atrasties nevis tur, kur esi, bet gan kaut kur citur.” Tikpat labi šos sapņus var attiecināt uz citām tautām, jo cilvēkam vienmēr kaut kā trūkst un citur zāle šķiet zaļāka. Neesmu liela skandināvu literatūras cienītāja, bet šis romāns savulaik ļoti patika. Vērtējums: 5/5

Lietu vēsture. Keita Atkinsone. Zvaigzne ABC 2008.gads, 247 lpp. Jackson Brodie #1

Cik nojaušams, angliski lasošajā sabiedrības daļā par Atkinsoni zina un runā, viņa tiek vērtēta atzinīgi. Šķita, ka no viņas neko neesmu lasījusi, bet redz kā atmiņa mani pievīla. Domāju, ka vajadzētu palasīt vēl kādu viņas detektīvu.

Detektīva darbība pārsvarā risinās Kembridžā, kur privātdetektīvs Džeksons Broudijs cenšas atrast dažādos laikos pazudušas meitenes. Trīs dažādās lietas pamazām kļūst savstarpēji saistītas un apdraud Broudija dzīvību. Lai gan es te pieminu Broudiju kā galveno varoni, tomēr romāns uzbūvēts tik asprātīgi, ka nav īstas pārliecības, kurš tad īsti ir galvenais – privātdetektīvs vai meitenes. Atainotās traģēdijas ir nepanesami cilvēcīgas, cilvēki un notikumi ļoti reāli. Par cilvēku kaislībām Atkinsone raksta asprātīgi, godīgi un ironiski. “Mišela viņus mīlēja, kā nu ne. Tikai nespēja to sajust!” Acīmredzot romāns man paticies un atrisinājums nav bijis viegli uzminams, jo vērtēju 4,5/5

Uzburtā vieta. Tālis Tisenkopfs. Neputns 2007. gads, 267 lpp.

Tādi pusdokumentāli, pusfilozofiski stāstiņi, kas lavierē starp publicistiku un pilnīgu fantāziju laikam ir 21. gs. latviešu literatūras iezīme. Nesaku, ka slikti, bet diezgan vienveidīgi, ja tā nav pirmā tāda veida grāmata, ko lasāt.

“Uzburtā vieta” apkopotas esejas par dažādām vietām. Daļa spriedelējumu, sajūtu un asociāciju varētu būt tikai autoram pašam saprotami. Jēgu saskatīju “Ceļojums”, “Izraidīšana no supermārketa”, “Jocīgais kalns”, “Krievu pirts” un dažās citās esejās, kur bija vismaz kaut kādas sabiedrības, laika plūduma un kultūras pieturzīmes. Vēl labas bija esejas par Venēciju, kurās autors tiešām uztvēris turienes elpu, mūžīgo svētku sajūtu un iemeslus, kāpēc cilvēki dodas uz Venēciju. Vērtējums: 3,5/5

Sirsnīgie suņi. Elvita Ruka. Dienas grāmata 2006. gads, 192 lpp.

Mani saista ceļojumu literatūra un mežonīgā un maz zināmā Sibīrija un Tālie Austrumi ir patiešām saistoša vieta lasītājam. Vispirms lasīju Lato Lapsas ceļojumu un tad nespēju atturēties nepalasījusi vēl, jo apgabals taču milzum plašs, vienā grāmatā var ietvert labi, ja desmito daļu.

“Sirsnīgie suņi” stāsta par Vides filmu studijas žurnālistu braucieniem uz Tofolāriju 2003. un 2004. gadā, Jakutiju 2005. gadā un Pievolgu 2005. un 2006. gadā. Kolorīta vide un kolorīti cilvēki, skarbs klimats, Sibīrijas plašumi, taiga, alkohols un vietējo iedzīvotāju vienkāršā sirsnība. “To mums bieži nāksies dzirdēt – tautība sibirjak. Būtībā tas ir daļēji mitoloģizēts cilvēka raksturojums – stiprs, izturīgs, plašu dvēseli, neuzticīgs pret svešiem un taisnīgs pret savējiem, bezbailīgs, tāds, kuram visu vajag lielu – zemi, darbu, piedzīvojumus un pārdzīvojumus, spītīgs un pašlepns.” Aizraujošs stāstījums ar īstiem piedzīvojumiem, bez liekiem izpušķojumiem. Cik atceros, tad grāmata šķita par īsu. Vērtējums: 5/5

Turpinājums sekos, klusiņām gaida vēl 7 grāmatas.