Mazā hygge grāmata. Meiks Vikings

Mazā hygge grāmataZvaigzne ABC 2017. gads, 288 lpp.

Šķiet, ka šī mīlīgā grāmata tagad ir daudziem. Es uz šo grāmatu metu acis kopš 2017. gada grāmatu izstādes. Likās tāda ārkārtīgi mājīga un skaista. Tagad varu teikt, ka “Mazā hygge grāmata” tāda tiešām ir. No grāmatas lapām strāvo siltums un labsajūta, jo dāņi omulības un laimes sajūtas pilnas atmosfēras radīšanu ir pacēluši kulta statusā.

Man šī grāmata šķita ideāla lasāmviela gada tumšākajās dienās.  Paši dāņi par omulīgāko laiku uzskata tieši rudeni un ziemu, jo vēl lielāku labsajūtu par sēdēšanu ar draugiem pie kamīna, rada tikai sēdēšana ar draugiem pie kamīna, kad ārā plosās sniega vētra.

Meiks Vikings (tas tiešām ir īsts dāņu uzvārds?) strādā Kopenhāgenas Laimes pētniecības institūtā. Tā kā Dānija regulāri ir laimīgāko valstu topa augšgalā un dāņi gandrīz katrā teikumā iepin kaut ko ar hygge saistītu, tad viņš ņēmās izpētīt, ko īsti hygge nozīmē un kā savu dzīvi laimīgāku var padarīt arī citi. Protams, nebūs tā, ka kļūstot par kaislīgiem hygge principu īstenotājiem savā dzīvē, jūs viennozīmīgi būsiet laimīgi, tomēr sevis lutināšana un tikšanās ar draugiem noteikti nāks par labu emocionālajai veselībai.

Kā dāņi panāk labsajūtu? Īsumā: ļoti daudz sveču un saldumu; kopīga ēst gatavošana; mazas draugu kopas; viss, kas rada komfortu; klusinātas gaismas pārdomātās vietās. Paši par sevi šie elementi nav nekas jauns, nezināms vai unikāls tikai dāņiem. Toties dāņi ir tie, kas no šiem elementiem ir radījuši labsajūtas formulu, dzīvesstilu, ko viņi apzināti piekopj ikdienā.

Būtu maldinoši iedomāties, ka tikai hygge spēj padarīt kādu valsti vai tautu laimīgu. Ļoti svarīgas ir valsts rūpes par labklājības līmeņa celšanu, un Dānijā šajā sakarā tiek darīts ļoti daudz. Arī pārējās skandināvu valstīs ir līdzīgs labklājības līmenis, tomēr tieši hygge ļauj Dānijai atrasties priekšgalā. Tā uzskata Laimes pētniecības institūta darbinieki.

Grāmatā izmantotie zinātniskā pētījuma rezultāti un viegla humora caurstrāvoti padomi labsajūtas radīšanā rada vienlaikus izglītojošu un izklaidējošu saturu, ko papildina fotogrāfijas un ilustrācijas. Šo grāmatu var droši pāršķirstīt kopā ar draugiem pie kafijas krūzes. Varēsiet kopīgi pabrīnīties, cik kg sveču dāņi nodedzina gada laikā. Man patika “Mazā hygge grāmata”, jo tā mudina apzināti radīt ap sevi patīkamus apstākļus un atgādina, cik viegli to var izdarīt. Un galu galā – grāmata ir vienkārši skaista.

Vērtējums: 4/5

Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.

Advertisements

Marko efekts. Jusi Adlers-Olsens

dāņu kriminālromāns, Q nodaļa, Karls Merks, Marko efekts,

Zvaigzne ABC 2016. gads, 480 lpp. Afdeling Q #5

Dāņu kriminālromānu rakstnieks Jusi Adlers-Olsens vismaz latviešu lasītāju sirdis iekaroja, radīdams spuraino Q nodaļu, kas Kopenhāgenas policijas ēkas pagrabā nodarbojas ar vecu un neatrisinātu lietu izmeklēšanu. Latviešu valodā tulkots jau piektais romāns šajā sērijā. “Marko efekts” sola aizraujošu sižetu un pašu bīstamāko izmeklēšanu Q nodaļas vēsturē.

Lasītājs sākumā tiek iepazīstināts ar vairākiem upuriem un vairākiem veikliem, negodprātīgiem darboņiem. Paralēli tiek sekots Dānijas ierēdņiem, banku pārstāvjiem, ielas zaglēnam Marko un iemīļotajiem Q nodaļas darbiniekiem. Šoreiz romāna struktūra ir savādāka – lasītājs sen jau zina par noziegumu, bet Merks ar kolēģiem tam pievēršas tikai ap grāmatas vidu, turklāt vairāk nejauši, nekā apzināti. Pirms tam tiek risinātas citas, personīgākas problēmas. Ļoti liela loma atvēlēta pusaudzim Marko, kurš aizbēg no savas bandas, bēgot atklāj viņu noslēpto līķi un beigās viņu meklē visi Kopenhāgenas noziedznieki.

Man personīgi vainīgo zināšana jau no paša sākuma laupīja lielu daļu pārsteiguma momenta un aizrautības. Taisnības labad jāsaka, ka dažas kārtis autors pataupa vēlākam laikam, bet tie notikumi ir tik likumsakarīgi, ka nojaušami jau pa lielu gabalu. Marko vajāšana padara sižetu spraigu, paralēli notiek arī daudz kas cits, tāpēc garlaicīgi nav un lasīšana raiti virzās uz priekšu.

Par spīti daudzajiem notikumiem romāns mani neieinteresēja tā, kā iepriekšējie autora darbi. Viens iemesls ir jau pieminētais noslēpuma trūkums. Otrs iemesls slēpjas Q nodaļas darbiniekos. Kur palicis pirmo sērijas romānu humors? Roze joprojām ir ugunīga un ekscentriska, tomēr tas vairs nav nekāds jaunums un šī viņas poza sāk kļūt par tukšu troksni. Asads gan ir interesants kā vienmēr, un autors katrā romānā pamanās pamest kādu jaunu informācijas drupaču par Asada raksturu un pagātni. Karls Merks šoreiz izteikti uzvedas kā kašķīgs krancis un šī viņa uzvedība brīžam izskatās uzpūsta, nepamatota, bērnišķīga un mani kaitināja. Un kas tas par dižu izmeklētāju, kuram nav pat ne vismazākā nojausma par Asada pagātni pirms ierašanās Dānijā. Man šķiet, ka pat bērns spētu uzminēt, kas Asads par putnu. Merka aklums ir apbrīnojams, bet neloģisks. Vēl kāds apstāklis – jau iepriekšējā sērijas grāmatā ievēroju, ka sākumā man jāpārvar nepatika pret diezgan nabadzīgo valodu, līdz sižets ievelk sevī.

Loģiska un ticama šķiet vismaz lielākā daļa no romāna noziegumu virknes. Korupcija, bankas burbulis un krāpšanās ar attīstības projektu naudu izklausās ļoti pazīstami, vai ne? Arī tādas zagļu bandas droši vien pastāv, jo, cik saprotu, autors smeļas idejas no Dānijas reālās dzīves. Piemēram, “Lieta Nr. 64” pieminētā Sprogē salas ieslodzījuma vieta tiešām pastāvēja.

Romāna beigas ir negaidīti melodramatiskas – kaut kas no Robina Huda, kaut kas no karmas garās rokas. Galvenās sižeta līnijas tiek savilktas kopā un noslēgtas, un viss beidzas tik jauki, ka atliek vien pabrīnīties, kur tad ir tā bīstamā izmeklēšana?

Lai gan joprojām domāju, ka Jusi Adlera-Olsena kriminālromānu trumpis ir īpatnējā izmeklētāju komanda apvienojumā ar sarežģītiem noziegumiem, “Marko efekts” sagādāja zināmu vilšanos. Nebija ne tik aizraujoši, ne tik bīstami kā solīts. Tik un tā daudziem varētu patikt, jo sižets ir spraigs un notikumiem bagāts, bet neprasa lielu koncentrēšanos. Tātad – viegla izklaide darba dienas nogurdinātam prātam.

Vērtējums: 3/5

Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.

Īsās atsauksmes #6

Pašlaik man ārkārtīgi svarīgi šķiet skatīties, kā tiek grauzta cūkas auss, bet strauji tuvojas gada beigas, neuzrakstītā ir daudz, tāpēc jāķeras atkal pie īsajām atsauksmēm. Šoreiz par dažām pagājušo Ziemassvētku dāvanām.

Akmens kļavas. Ļena Eltanga

Akmens kļavas. Ļena Eltanga

Jānis Roze 2014. gads, 365 lpp.

“Akmens kļavas” saņēmu dāvanā no Lasītājas un, salasījusies slavinošas atsauksmes, ar prieku ķēros klāt. Jāsaka, ka Velsa, Īrija, Skotija man šķiet burvīgas mistikas apvītas un vilinošas vietas, tāpēc stāsts šķita kā radīts manai gaumei. Tomēr klikšķis nenotika. “Akmens kļavu” teksts ir ļoti skaists, bet saturs palika mīkla. Lēkāšana laikā un starp varoņiem bija pārāk liela, lai līdz grāmatas beigām man saglabātos vēlme tam visam sekot līdzi. Ko lai saku par Sašu Sonliju? Vientuļa, dīvaina jauna sieviete par kuru palika sajūta, ka viņa speciāli veido savu dzīvi tik nožēlojamu. Lasiet, ja patīk postmoderns teksts, skaista proza un aizlauzti cilvēki. Grāmatai ļoti gaumīgs vāks.

Vērtējums: 3/5

Vēstījumi par sargāšanu. Eriks Fosness Hansens

Vēstījumi par sargāšanu. Eriks Fosness Hansens

Atēna 2002. gads, 560 lpp.

No Sibillas saņemtie “Vēstījumi par sargāšanu” noskaņu un stila ziņā ir daļēji līdzīgi “Akmens kļavām”. Bez cakainās valodas, bet tikpat intelektuāli stāsti, kas pieskaras viens otram, paužot ideju kā cilvēku dzīves satuvina un maina nejaušības (jeb liktenis). Varbūt tieši otrādi – nekādu nejaušību nav, viss ir saistīts un cikliski atkārtojas. Man patika stāsts par bākas sarga ģimeni, teksta daļa par biškopību un renesanses laika mākslinieku, jo no šiem stāstiem varēja uzzināt ļoti interesantas detaļas par attiecīgajām tēmām un laika periodiem. Kopumā “Vēstījumi par sargāšanu” prasīja zināmu cīņu, jo vēstījums ir lēns un dažas vietas mani garlaikoja līdz miega stāvoklim. Šo man vajadzēja lasīt pirms desmit gadiem, jo tad stāstos iztirzātās filozofiskās idejas aizķertu krietni dziļāk.

Vērtējums: 3/5

Smillas jaunkundzes sniega izjūta. Pēters Hēgs

Smillas jaunkundzes sniega izjūta. Pēters Hēgs

Atēna 1997. gads, 462 lpp.

Nezinu, kāpēc Smillu neizlasīju tad, kad tā iznāca, tāpēc priecājos par Doronikes dāvāto iespēju izlasīt šo neparasto detektīvu. Vairāk par pašu izmeklēšanu (Smilla nav policiste un viņas aizdomas balstītas vairāk uz īpatnējām sajūtām nevis pierādījumiem) mani interesēja dāņu kultūra vs. grenlandiešu kultūra un abu šo pasauļu sāpīgā saskaršanās. Stāsts ir neparasts, vietām zinātnisks, vietām tehnisks un kopumā ļoti interesants. Grenlandiete Smilla ir vienlaikus fascinējoša un nesimpātiska dāma, kas kā tēls man ļoti patika. Pamatīgie kuģu un ledus apraksti gan beigās bija tā kā par daudz, novirzīja no izmeklēšanas, iebuksēja sižetu un atņēma manam lasītpriekam vienu zvaigzni.

Vērtējums: 4/5

Klauns Šalimars. Salmans Rušdi

Klauns Šalimars. Salmans Rušdi

Atēna 2007. gads, 400 lpp.

Iespējams, ka par šo Andra iedāvināto grāmatu man nemaz nevajadzētu izteikties, jo otro reizi pierādījās, ka viss indiskais vienkārši nav man saprotams un izraisa nepatiku. Romāna darbība notiek Kašmirā (pārsvarā Indijas kontrolētajā teritorijā) un ASV, kas man ļāva grāmatu izlasīt līdz beigām. Stāsts ir ļoti kolorīts, vieglprātīgu kaislību un fanātiska naida caurstrāvots. Īpaši interesantas bija epizodes par Kašmiras pretošanās grupu rašanos un kā tās, afgāņu talibu iespaidā, pārauga par ko briesmīgu. Rušdi raksta krāšņi, var just, ka viņš ir ļoti zinošs un gudrs, tāpēc nevaru teikt, ka viņa stils man nepatika. Vispār man žēl, ka nespēju baudīt tik atšķirīgu kultūru pat grāmatas formā.

Vērtējums: 2,5/5

Atvainojos, ka visas dāvanas joprojām neesmu izlasījusi, lai gan ļoti gribēju to šogad izdarīt.

 

 

Fazānu slepkavas. Jusi Adlers-Olsens

Fazānu slepkavasZvaigzne ABC 2012. gads, 415 lpp. Afdeling Q #2

1987. gadā kādā vasarnīcā atrod nežēlīgi nogalinātus māsu un brāli. Izmeklēšanā noskaidrojas, ka slepkava meklējams starp smalkas internātskolas audzēkņiem no Dānijas bagātākajām ģimenēm. Viens no aizdomās turamajiem atzīstas un lietu slēdz kā atrisinātu. Pēc daudziem gadiem dokumenti nonāk uz Q nodaļas vadītāja galda. Dažu apstākļu sakritības dēļ Karls Merks uzsāk papildus izmeklēšanu. Aizdomās turamie kļuvuši bagāti un ietekmīgi, bet vienīgā sieviete jau gadiem pazudusi. Viņu meklē visi. Jautājums tikai – kurš būs pirmais, kurš uzvarēs medībās?

Kad izlasīta pirmā un trešā grāmata par Q nodaļu, tad pilnīgi noteikti ir jāizlasa arī otrā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka anotācija ir ļoti intriģējoša.

Kāds noliek Karlam Merkam uz galda mapi ar teorētiski jau atrisinātu lietu: slepkavības notikušas pirms divdesmit gadiem, kāds vīrietis tajās atzinies un cietumā izcieš savu vainu. Kāda velna pēc tad lieta atkal izcelta laukā un kurš to izdarījis? Karls un Asads ir pietiekoši ziņkārīgi, lai noskaidrotu šo jautājumu. Tomēr lieta nešķiet uzmanības vērta, līdz brīvībā esošie līdzdalībnieki pacenšas atstādināt Karlu no izmeklēšanas. Tas nu viņam ir kā sarkana lupata bullim un Q nodaļa dodas “uzbrukumā” bijušo internātskolas audzēkņu bandai.

Saistībā ar Q nodaļu jāpiemin divas svarīgas lietas. Pirmkārt, viņiem tiek piekomandēta ekscentriskā sekretāre Roze, pret kuru jau pirmajā mirklī Karls jūt antipātijas. Tā īsti gan nesapratu, kāpēc viņam Roze nepatīk. Varbūt kaut kas izskatā, vai varbūt tāpēc, ka viņa neuzlūko savu priekšnieku ar maigu cieņas pilnu skatienu. Roze pieprasa cieņu pret sevi un dažus uzlabojumus nodaļas ikdienā, lai varētu labāk pildīt savu darbu, un patiesībā viņa savus pienākumus veic tik efektīvi, ka laipns paldies no Karla puses būtu tikai normāli. Bet nekā. Viņi rīvē viens otram kantes, krīt uz nerviem un rada spriedzi līdz šim mierīgajā Karla un Asada divvientulībā. Otrkārt, slepkavību nodaļā darbu uzsāk irākietis Samīrs un pēc dažiem neskaidriem izteicieniem var nojaust, ka Asadam pret Samīru ir naids. Viņa nepatiku pret Samīru atceros no “Vēstules pudelē”, kur tā kļuva izteiktāka, bet jautājums paliek atklāts – kāds tam iemesls?

Jau romāna sākumā iepazīstamies ar trim amorāliem vīriešiem un bijušo bandas locekli Kimiju, kura desmit gadus dzīvo uz ielas un slēpjas no viņiem. Ātri top skaidrs, ka agresīvie vīrieši baudu gūst sadistiskā veidā un uzskata, ka ir neaizskarami un ar naudu iespējams panākt pilnīgi visu – gan sarīkot ekskluzīvas medības, kur galvenā trofeja ir kāds eksotisks dzīvnieks, gan apklusināt smagi piekautos uzbrukumu upurus. Sākumā šķiet, ka arī Kimija ir upuris, bet vēlāk viss kļūst neviennozīmīgs. Kimijas rīcību jaunībā nav iespējams attaisnot, bet viņas rīcību grāmatas beigās var saprast. Interesants tēls.

Kas attiecas uz nozieguma izmeklēšanu, tad šoreiz tas mani nesajūsmināja. Tēma par sadistiskiem, bezatbildīgiem, ciniskiem bagātnieku bērneļiem, kuri vēlāk kļūst par varenām biznesa haizivīm un nesodīti turpina strādāt visādas cūcības, šķita jau vairākkārt dažādās variācijās dzirdēta un lasīta literatūrā un ikdienas ziņu izlaidumos. Es baidos izklausīties traka, bet gaidīju nevis dzīvnieku, bet gan cilvēku medības. Tas būtu patiesi amorāli un piedienīgi šai slimajai kompānijai. Tas radītu asumu un spriedzi romānā. “Fazānu slepkavās” bija vairākas vecas un jaunas slepkavības un uzbrukumi, tomēr man pietrūka noslēpumainības un aizrautības. Gribu gan uzsvērt, ka šie iebildumi ir pilnīgi subjektīvi, jo manas smadzenes prasa sarežģītākas mīklas par šai romānā piedāvāto.

Kopumā interesants romāns par iedomātiem mūsu pasaules varenajiem un viņu visatļautību. Savā ziņā ļoti ticami. Tagad gaidu ceturto daļu. Pārņem viegls, patīkams satraukums iedomājoties kādu noziegumu autors pasniegs kā nākamo un kādas atbildes vai jaunus jautājumus tā varētu sniegt par Q nodaļas darbiniekiem.

Vērtējums: 3,5/5

Sieviete būrī. Jusi Adlers-Olsens

Sieviete būrīZvaigzne ABC 2011. gads, 392 lpp. Afdeling Q #1

Kamēr kāda cietumniece gadiem bezcerīgi cenšas nesajukt prātā, Kopenhāgenas izmeklētājs Karls Merks tiek iecelts par jaunas īpašās nozīmes lietu nodaļas Q vadītāju. Par jaunās nodaļas pirmo lietu kļūst politiķes Merētes Lingordas pazušana pirms pieciem gadiem. Sākumā viss liecina par to, ka lietas izmeklēšana ir lieka laika nosišana, tomēr izmeklēšanas gaitā rodas aizvien vairāk neskaidru jautājumu. Patiesība izrādās daudz baisāka par visiem minējumiem.

Izskatās, ka beidzot esmu ielēkusi skandināvu kriminālromānu vilcienā. Jusi Adlers-Olsens ir tik pamatīgi piesaistījis manu uzmanību, ka pēc “Vēstule pudelē” izlasīšanas uzreiz gribēju ķerties pie sērijas par Q nodaļu pirmajām divām grāmatām. Tagad arī “Sieviete būrī” izlasīta un “Fazānu slepkavām” jau pavērti vāki.

Tātad “Sieviete būrī” ir pirmais romāns par Q nodaļu. Viss sākas ar Q nodaļas izveidošanu, kas top gandrīz nejauši. Politiķi vēlas uzspodrināt savas spalvas, savukārt slepkavību izmeklēšanas nodaļas priekšniekam kaut kas steidzami jādara ar nīgro komisāru Karlu Merku, kurš pēc apšaudes ir zaudējis interesi par darbu un kļuvis neciešams saskarsmē ar kolēģiem. Kur nu vēl labāk, kā iecelt Merku par jaunas nodaļas vadītāju un iedalīt viņam telpas pagrabā. Sākumā neviens neņem nopietni šo projektu un Karls netaisās pat pieskarties kaudzē saliktajām vecajām neatrisinātajām lietām. Tad negaidīti uzrodas jauns palīgs sīrietis Asads ar “doktora grādu gumijas cimdu un plastmasas spaiņu nozarē”. Izrādās, viņš vienkārši veselu mēnesi gājis pie Karla priekšnieka vietnieka un diedelējis darbu! Vārds pa vārdam, viena nejauša darbība noved pie nākamās un drīz jau abi vīrieši pilnā sparā mēģina atklāt kas patiesībā notika 2002. gadā, kad pazuda daudzsološā jaunā politiķe Merēte Lingorda.

Ir pagājuši pieci gadi un visi domā, ka Merēte izdarījusi pašnāvību vai arī uz prāmja noticis nelaimes gadījums. Kolēģi lietu izmeklējuši pavirši un nekāda acīmredzama motīva nav, lai gan ne vienam vien politiķe bija kā dadzis acī. Visu apgrūtina tas, ka viņas brālis Ufe pēc bērnībā piedzīvotās traumas nav īsti pieskaitāms un nerunā, tātad nevar neko pastāstīt. Karls ar Asadu jau gandrīz liekas mierā, bet tad atklājas, ka kāds cilvēks nav tas, par ko uzdodas. Kas ir šis cilvēks? Kāpēc bojā gājuši vēl vairāki? Un kas galu galā noticis ar Merēti?

Mūžīga gaisma bija simt reižu ļaunāka par mūžīgu tumsu. Gaisma atklāja viņas nožēlojamo dzīvi.

Atšķirībā no izmeklētājiem, lasītājs jau no sākuma var nojaust, ka Merēte ir dzīva, lai gan paiet zināms laiks, līdz top skaidrs kur viņa atrodas. Man patika, ka Merēte ir cīnītāja, nevis vienkārši asaraina gaudotāja, lai gan to ir grūti aptvert, kā nesajukt prātā piecus gadus sēžot spiediena kamerā un gaidot nāvi. Šīs nodaļas ir skarbas, skumjas, neticamas ļaunprātības un sīku nepatīkamu ieslodzījuma detaļu pilnas. Tas ir smags psiholoģisks pretstats sarkasma un viegla humora pilnajai Q nodaļas ikdienai. Interesants salikums un romāns no tā pilnīgi noteikti tikai iegūst. Vispār es diezgan daudz smējos, kas varētu šķist jocīgi, jo tas taču ir kriminālromāns par ārkārtīgi nežēlīgu un necilvēcīgu noziegumu, bet Karls ar Asadu reizēm ir vienkārši rēcīgi.

Lai gan autors pārdomāti pasviež informācijas druskas un pat cenšas maldināt, tomēr es vainīgo uzminēju pirms to saprata Karls Merks. Tas mani mazliet saskumdināja. Vainīgo rīcība šķita pamatota, tomēr tā kā pārspīlēta savā ļaunumā, bet var uzskatīt, ka darīšana ar psihopātiem, tāpēc viss ir iespējams. Man ir sajūta, ka trešais romāns kaut kādā mērā ir labāks par pirmo.

Protams, mani interesēja noziegums (šķiet oriģināls), tomēr galvenais iemesls, kāpēc ķēros pie sērijas sākuma bija vēlme uzzināt, kā radās Q nodaļa. Par Asadu vairāk jautājumu nekā atbilžu, bet par Merku man tagad skaidrs kāpēc viņa draugs Hārdijs ir paralizēts un pašu Merku piemeklē panikas lēkmes. Pēc visa spriežot Roza abiem vīriešiem pievienosies “Fazānu slepkavās”. Nevaru vien sagaidīt. Domāju, ka tas varbūt tā tikai vienā romānā, bet izskatās, ka autors nolēmis radīt reālistisku izmeklēšanas nodaļas vidi, kur tiek izmeklēti vairāki noziegumi vienlaicīgi. Šoreiz Karla kolēģi no trešā stāva izmeklē kāda velosipēdista slepkavību, kamēr cits departaments cenšas atrast tos, kuri šāva uz Karlu un diviem viņa kolēģiem. Tāds interesants piegājiens. Man patīk. Līdz šim lasītajos krimiķos visa uzmanība tika pievērsta tikai vienam noziegumam un ir forši, ka rakstnieki mēģina atrast jaunus piegājienus šai diezgan vienveidīgajā jomā.

Kopumā man bija ļoti interesanti, lai gan manas dedukcijas spējas izrādījās labākas par Karla dedukcijas spējām 🙂 Ja gribat lasīt Jusi Adleru-Olsenu, tad iesaku sākt ar šo romānu. Vismaz atkritīs daži jautājumi par Q nodaļu un būs iespējams pamazām iepazīties ar galvenajiem varoņiem.

Vērtējums: 4/5